Foto: Zuma Press/Scanpix/LETA

Šodien aprit gads, kopš Krievija uzsāka vispārējo iebrukumu Ukrainā. Gada laikā agresora ambīcijas krietni sarukušas. Sākotnēji Krievijas prezidents Vladimirs Putins plānoja uzvarēt zibenskarā, bet tagad jāsamierinās ar spraigām cīņām par katru kvadrātmetru Ukrainas dienvidos. Diemžēl, paralēli krievu lādiņu sprādzieniem aktīvi tiek ražota arī dezinformācija. Kremļa mediji un režīma atbalstītāji izplatījuši dažādus melus, sākot ar kara attaisnošanu līdz pat dažādu foto un video safabricēšanai.

Arī gadu pēc vispārējā iebrukuma sākuma daļai cilvēku vēl joprojām nav skaidrs, kurš pie šī kara ir vainojams. Pie alternatīvo viedokļu uzturēšanas daudz strādājis pats Kremlis. Piemēram, kultivējot mītu, ka NATO savulaik solīja nepaplašināties Austrumu virzienā. Tas attaisnojot iebrukumu. Šādu naratīvu jau kopš pirmās kara dienas izplata arī dažādās sazvērestību piekritēju grupās, piemēram, "Telegram". Tāpat mītu atražo arī daži sabiedrībā zināmi cilvēki, kā "Pink Floyd" dalībnieks Rodžers Vaters. Taču portāls "Delfi" skaidro, ka tie ir absolūti meli.

Pirmkārt, šāds NATO solījums nav atrodams nevienā dokumentā. Turklāt pēdējā gada laikā mītu atspēkojuši arī vairāki cilvēki, kuri bija dalībnieki sarunās par Aukstā kara beigām. To, ka šāda solījuma nav bijis, publiski apstiprinājis arī pēdējais PSRS līderis Mihails Gorbačovs.

Arī runas par Ziemeļatlantijas alianses draudiem Krievijai ir muļķības. Kā zināms, galvenais šīs organizācijas mērķis ir atturēšana no militāra konflikta, kas NATO teritorijā arī darbojas. Turklāt, Krievijas nepārtrauktā agresija ir būtisks faktors NATO paplašināšanai. Piemēram, pagājušā gada laikā tai nolēma pievienoties arī Zviedrija un Somija, taču par šo soli vēl notiek diskusijas.

Krievijas Federācija savu agresiju attaisno arī ar "denacifikāciju". Šādu retoriku Kremlis piekopj ne tikai pret Ukrainu, bet arī citām kaimiņvalstīm. Proti, stāsts vienmēr ir līdzīgs – valsts pamatnāciju dēvēt par nacistiem, bet krievu tautu par cietējiem. Tam tiek atrasti arī dažādi "pierādījumi". Piemēram, Latvija šādu statusu atkārtoti ieguva pēc tam, kad bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns ("Konservatīvie") piedāvāja mazināt krievu valodas īpatsvaru publiskajā telpā, tostarp paredzot, ka publiskai tirdzniecībai un reklāmai jānotiek valsts valodā.

"Valstu parlamentos ievēl vairākas politiskas partijas, kas pārstāv dažādas ideoloģijas. Taču Kremlim patīk stāstīt versiju – jebkurš, kurš Krievijai nepiekrīt, ir nacists vai fašists. Krievija vispār skatās uz kaimiņvalstīm no tādām pozīcijām, ka viņi var iejaukties pietiekoši brutāli šo valstu iekšpolitikā. Un Ukraina pierāda, ka šos vēstījumus nevar uztvert kā tukšas runas," tā portālam "Delfi" skaidro vēsturnieks Gatis Krūmiņš.

Plaši apspriesti pagājušā gada laikā bija arī ar enerģētiku un ekonomiku saistītie temati. Kremļa propaganda nepagurstoši vēstīja par to, kā Eiropā bez krievu gāzes cilvēki spiesti dzīvot aukstumā un nabadzībā. Tiesa Eiropas valstis bija spiestas krietni samazināt gāzes patēriņu, taču kopumā ziema bija samērā silta un gāzes krājumi izrādījās pietiekami. Taču fakti netraucēja agresoram izplatīt sev izdevīgus mītus. Piemēram, decembrī vietnē "Youtube" kļuva populārs kāds video, kurā apgalvoja, ka Eiropa lūdz Krievijai palīdzību enerģētikas tirgus glābšanā.

Tie, protams, ir meli. Eiropas Savienība no Krievijas naftas un oglēm lēma atteikties pēc kara sākuma. Krietni samazināts arī agresorvalsts gāzes patēriņš. Piemēram, pērnā gada decembrī ES valstīs aptuveni 10% gāzes ieplūda no Krievijas. Savukārt vēl pērnā gada februārī šis īpatsvars bija 45%.

Arī bažas par gāzes pietiekamību tika kliedētas jau ziemas sākumā. Piemēram, Norvēģijā bāzēta enerģētikas izpētes kompānija "Ryistad Energy" pētījumā secināja, ka gāzes pietiks. Līdz ar to, ES nav bijis iemesls lūgt palīdzību Krievijai.

Šķiet, pārsteidzošākie un netaisnīgākie meli tika izplatīti par civiliedzīvotāju nogalināšanu. Kremlis pašpārliecināti daudzkārt apgalvojis, ka civiliedzīvotāju nāvēs un daudzajos slaktiņos vainojami paši ukraiņi. Taču pat internetā pieejami neskaitāmi pierādījumi par pretējo. Tikai viens no simtiem līdzīgu piemēru – raidorganizācijas CNN video, kurā redzams, kā krievu karavīri apšauda civiliedzīvotājus.

Apjomīgu izmeklēšanu veicis ASV medijs "New York Times", kura žurnālisti mēnešiem uzturējās atbrīvotajā Kijivas apgabala Bučā. Žurnālisti sistemātiski izmeklēja notikumus vienā no pilsētas ielām, kurā pēc Krievijas armijas aiziešanas ielās un pagrabos tika atrasti desmitiem civiliedzīvotāju līķi. Izmeklēšanā noskaidrots, ka noziegumus konkrētajā ielā pastrādāja 234. desanta trieciena pulka karavīri. Lai to noskaidrotu, žurnālisti ievāca iedzīvotāju liecības, kā arī apstrādāja dažādus novērošanas kameru un iedzīvotāju uzņemtus videomateriālus.

Iedzīvotāju slepkavības dokumentē arī ANO. Organizācija februāra sākumā ziņoja, ka Ukrainas karā gājuši bojā vismaz 7155 civiliedzīvotāji, bet vēl 11 662 guvuši ievainojumus. Turklāt pati organizācija norāda, ka uzskaitīt var tikai tos, kurus var identificēt vai kuriem var piekļūt. Savukārt valsti pametuši astoņi miljoni cilvēku.

Viens no svarīgajiem Ukrainas vilcējspēkiem šajā karā ir prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš kopš kara pirmās dienas parādījis ne tikai drosmi un stingru stāju, bet arī spēju gūt cieņu starptautiskajā politikā. Kremlim tas nav gājis pie sirds, tāpēc ne mazums mītu izplatīti arī par Zelenski. Sākot ar viņa politisko spēju noniecināšanu iepriekšējās profesijas dēļ (Zelenskis pirms prezidentūras bija populārs aktieris un producents), beidzot ar dažādu noziegumu piedēvēšanu, piemēram, naudas piesavināšanos no Rietumiem.

Internetā pērn izplatīti arī lērums viltotu attēlu ar grafiti, kas it kā atrodas dažādu pasaules lielāko pilsētu ielās. Visi attēlos redzamie zīmējumi bija līdzīgi un attēloja Zelenski kā Rietumu naudu aprijošu karikatūru. Tomēr pasaules faktu pārbaudītāji nesnauda un pierādīja, ka šie foto ir viltoti un patiesībā ne Parīzes, ne Ņujorkas ielās šādu ielu zīmējumu nav.

Svarīgi atzīmēt, ka Zelenskis prezidenta amatā ievēlēts, tieši solot cīņu pret korupciju valstī. Kopš stāšanās amatā viņš nomainījis daudzas amatpersonas, tostarp arī Ukrainas ģenerālprokuroru un pretkorupcijas prokuroru. Tāpat valsts šobrīd uzsākusi ceļu pretī dalībai Eiropas Savienībā un ieguvusi kandidātvalsts statusu. Šis process ir cieši saistīts tieši ar korupcijas apkarošanu un tiesu sistēmas stiprināšanu valstī. Jāatgādina arī, ka Korupcijas uztveres indeksā Ukraina pēdējos gados uzlabojusi savu rādītāju, turpretī agresors – Krievija – ir starp korumpētākajām valstīm pasaulē.

Melus Krievijas mediji un režīma atbalstītāji izplata katru dienu, tāpēc ir būtiski pārbaudīt izlasīto un analizēt informāciju, meklējot faktus un pierādījumus. Informatīvais karš ir būtiska kara sastāvdaļa un par tā ieroci var kļūt ikviens interneta lietotājs.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!