Фото: Zane Bitere/LETA

Rīgas dome turpmāko gadu laikā cer iedzīvināt "15 minūšu pilsētas konceptu", kura pamatā ir vēlme stiprināt apkaimes un padarīt tās pievilcīgākas iedzīvotājiem, taču sazvērestības teoriju mīļotāji aktīvi šo konceptu salīdzina pat ar koncentrācijas nometnēm, biedējot lasītājus. Portāls "Delfi" lūko skaidrot, kas ir 15 minūšu pilsēta un kāpēc šādi salīdzinājumi ir nevietā.

Rīgas domes Apkaimju centru attīstības plānā skaidrots, ka "15 minūšu pilsētas koncepts" paredz, ka pilsētas iedzīvotājiem aptuveni 15 minūšu attālumā no savas dzīvesvietas nodrošinās sadzīves pakalpojumus, iepirkšanās iespējas, satikšanās vietas un izglītības pakalpojumus. Tāpat apkaimēs veidos labiekārtotu ārtelpu un attīstīs transporta pakalpojumus, lai iedzīvotāji varētu nokļūt arī citās pilsētas daļās.

Arī pasaulē "15 minūšu pilsētas koncepts" iegūst arvien lielāku atzinību, piemēram, 2020. gadā Parīzē Anna Hidalgo savā priekšvēlēšanu kampaņā, cīnoties par mēra krēslu, aktīvi atbalstīja šo ideju. Tāpat Austrālijas pilsētā Melburnā tiek lemts par 15 minūšu pilsētas ideju piemērošanu, izriet no tās attīstības plāna. Tiesa, Melburnā plānota "20 minūšu pilsēta".

Lai arī "15 minūšu pilsētas koncepts" pastāvējis jau pāris gadus, tieši šogad tam uzmanību pievērsuši sazvērestību teoriju cienītāji. Visbiežāk tiek apgalvots, ka 15 minūšu pilsēta ir daļa no "lielā restarta", kas, sazvērestību teoriju cienītāju ieskatā, ir daļa no Pasaules Ekonomikas foruma plāna populācijas samazināšanai.

Jāpiebilst, ka šo sazvērestības teoriju izplatītāji apgalvo, ka 15 minūšu pilsētās paredzēts, ka, piemēram, tikšot skanētas automašīnu numurzīmes, neļaujot cilvēkiem atstāt konkrētus rajonus, taču, ieskatoties, piemēram, Rīgas attīstības plānā itin nekur nav pieminēta doma, ka varētu tikt ierobežota pārvietošanās starp rajoniem.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !