Lūk, kad latviešu valodas un literatūras skolotāja Dace mums, sīkiem puņķutapām, stāstīja par Barontēvu un Dainu skapi, es to iztēlojos kā kaut ko līdzīgu Olivanda kunga veikalam. Tas ir kaut kas ar savu īpašu auru, un tur glabājas visas pasaules gudrības. Tūkstošiem atvilktnīšu – un katrā pa trejdeviņām dainām. Un Barontēvs, ieraudzījis tevi, pateiks: "Ā, Jurģīt, bet protams! Es tevi jau sen gaidīju, man ir kaut kas tieši tev!" Un aizies pie tālākā Dainu skapja stūra, uzkāps pa kāpnēm un izvilks vienu lādīti, kurā būs daina tieši Jurģītim. Tā izmainīs visu viņa dzīvi, un Jurģīša likteņdzīsla no nākotnes narkomāna un bezpajumtnieka tiks pārvirzīta uz kodolfizikas doktoru un pasaulē atzītu domātāju. Savā "TEDx" runā Jurģītis atcerēsies šo četrrindi kā savu "Heirēka!" mirkli.
Man bija grūti valdīt smieklus, taču ņirgu asaras nodevīgi mitrināja acis. Gārgt pilnā balsī nedrīkstēja, jo bibliotēka tomēr. Mūsu nācijas sirdsapziņa glabājas te – Stikla kalnā. Taču – izslavētais Dainu skapis izrādījās vien tāda kumodīte, tumbočka ar daždesmit lādītēm. Es iekšēji miru nost, skatoties uz to, ko skolotāja Dace mums bija izreklamējusi kā mēbeles formātā ietērptu Visumu. Protams, protams, tur glabājas lielisks krājums ar tautas dzīvesziņu, taču tas skapis... Tas nav nekāds skapis, bet smieklīgs antresoliņš. Spriežot pēc bildes ar Barontēvu tam blakus, skapītis ir kādu pusotru metru augsts. Latvietībai jābūt lielai ne tikai pēc satura, bet arī formas, un pārlieciniet mani par pretējo.
Un te mēs nonākam pie Ulda XIV. Visai nesen "Rīgas Laikā" bija intervija ar Uldi Pīlēnu. Es biju dzirdējis, ka viņš sarakstījis arī grāmatu
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
