Foto: Publicitātes foto

Enerģētikas nozare atrodas nepārtrauktā dinamisku pārmaiņu procesā. Kāda ir labākā recepte ilgtspējīga un droša elektrotīkla attīstībā? Par to forumā "AC/DC Tech 2024" sprieda eksperti no Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM), Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK), AS "Sadales tīkls" un Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas (LEEA).

Elektrotīkla drošums mērķtiecīgi jāstiprina

Viens no būtiskākajiem diskusijas jautājumiem bija – kā nonākt pie optimālas tīkla investīciju un tīkla drošuma attiecības. KEM Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis akcentēja, ka elektrotīkla drošums mūsdienu apstākļos nenoliedzami ir viens no būtiskākajiem aspektiem, tomēr jāapzinās, ka infrastruktūru nav iespējams stiprināt bez attiecīgām investīcijām. Turklāt, ja iepriekš ir bijuši vairāki gadi, kad elektrosistēmas attīstībai pietika ar līdzīgu investīciju apjomu ik gadu, tad pašlaik, strauji mainoties apstākļiem un rodoties jauniem izaicinājumiem, aktualizējas jautājums gan par līdzšinējo sistēmas uzturēšanas izmaksu pieaugšanu (kaut vai tāpēc, ka elektrotīkla materiāli kļuvuši dārgāki), gan arī apsteidzošu investīciju nepieciešamību.

Katrs nākamais tīkla drošuma procents maksā arvien vairāk. Vienlaikus jāsaprot, ka absolūtas drošības koncepts – pakalpojums 24/7 pilnībā bez nekādiem tehnoloģiskiem traucējumiem nav iespējams, gluži tāpat kā nepastāv ēka bez nekādiem siltumenerģijas zudumiem. Bet pilnīgi noteikti drošuma nozīme pieaug un arī tīkla drošums nostiprinās – jau tagad Latvijā ir visai augsti elektroapgādes kvalitātes (SAIDI un SAIFI) rādītāji.

KEM Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis

Viņš norādīja, ka primārais drošības jautājumā ir finansējums un tātad atbilstošs, ilgtspējīgs pakalpojuma tarifs, kas vienlaikus arī stimulētu tīkla izmantošanas efektivitāti. "Efektīvi noslogotu infrastruktūru ir vieglāk finansēt un vieglāk padarīt drošu," uzsvēra KEM pārstāvis.

SPRK padomes priekšsēdētāja Alda Ozola izcēla Regulatora lomu infrastruktūras pakalpojumu attīstībā un sagatavošanā pārmaiņām: "Regulatoriem pēc būtības ir trīs iespējamie darbības virzieni – nedarīt neko, ierobežot vai kļūt par nepieciešamo procesu veicinātāju. Tieši šādu savu lomu – palīdzēt būtiskajām lietām notikt – enerģētikā saskatām, un foruma "AC/DC Tech 2024" ietvaros parakstītais memorands par centralizētās siltumapgādes elektrifikāciju ir apliecinājums Regulatora gatavībai šo lomu uzņemties arī turpmāk." Runājot par investīcijām tīklā, SPRK vadītāja uzsvēra, ka ir svarīgi meklēt iespējas, kā noslogot jau esošo infrastruktūru efektīvāk, un plānot koordinētu attīstību, mērķtiecīgas, ekonomiski pamatotas investīcijas.

Foto: Publicitātes foto

Ozola skaidroja, ka Regulators rūpīgi vērtē sadales operatora sagatavoto desmitgades attīstības plānu, skata, vai tas nav pretrunā ar rīcībpolitiku, attiecīgiem plānošanas dokumentiem un nozares prognozēm, kā arī pārbauda, vai visas ietvertās izmaksas ir skaidri pamatotas: "Neakceptēsim izmaksas, kas balstītas neskaidros pieņēmumos, skatāmies, lai viss ir ekonomiski pamatoti, jo tā ir ietekme uz pakalpojumu tarifu. Mēs saglabājam pragmatisku pieeju, bet vienlaikus esam atvērti, sekojam līdzi laikam un procesiem."

LEEA vadītājs Ivars Zariņš norādīja, ka pasaule ir nopietnu globālu pārmaiņu priekšā, kas saistītas ne tikai ar ģeopolitiku un drošību, bet arī ar tehnoloģisko pamatu nomaiņu, kuri turpmāk balstīsies uz digitalizāciju un elektrifikāciju. "Eksperti lēš, ka tādējādi nākotnē pieprasījums pēc elektroenerģijas varētu pieaugt vairākkārtēji! Tie ir nopietni izaicinājumi sistēmas operatoram, un tiem jāgatavojas laikus. Mēs nevaram ietekmēt ārējos faktorus, taču no mūsu rīcības būs atkarīgs, kā un cik ļoti tie ietekmēs mūs. Svarīgi ir pareizi pamati, skaidras patēriņa prognozes, jo, lai elektroapgādes sistēmu varētu būvēt, jāsaprot, kādiem mērķiem, ko gribam panākt – tam nepieciešama kopējā enerģētikas stratēģija. Un jādomā nevis kategorijā "kā izdarīt vairāk", bet "kā izdarīt gudrāk" – ne tikai jauni pieslēgumi un vairāk jaudu, bet arī tīkla viedizācija," tā eksperts.

Vienlaikus viņš akcentēja, ka politikas veidotājiem, strādājot pie sasniedzamo mērķu plāna, jāparedz arī instrumenti to sasniegšanai (finansējuma avoti, atbilstošs regulējums apsteidzošām investīcijām u. tml.)

Elektroenerģijas sadales sistēmas operatora loma – neitrāls vidutājs

"Sadales tīkla" valdes locekle un finanšu direktore Kristīne Sarkane pauda, ka enerģētikas sektora nozīmība vēl nekad iepriekš nav bijusi tik augsta kā šobrīd. "Piedzīvojam ļoti dinamiskas izmaiņas – mainās tirgus, parādās jauni spēlētāji, attīstās tīkla elastības pakalpojumi. Rezultātā mēs ļoti "saaugam" ar informācijas tehnoloģijām (IT), esam milzu apjoma datu pārvaldītājs, un šajos visos procesos iesaistīts arī mākslīgais intelekts. Arī patērētāju vajadzības mainās ļoti strauji – transporta sektors, siltumapgādes sektors, IT sektors. Cerams, ka šīs visas tendences rezultēsies ar būtisku elektrības patēriņa pieaugumu, kas Latvijā šobrīd stagnē, un tas ļaus efektīvāk noslogot un attīstīt infrastruktūru. Vienlaikus tā būs jauna slodze tīklam, un mums jābūt gataviem šīs mainīgās plūsmas pārvaldīt un turpināt ilgtspējīgi attīstīties," tā "Sadales tīkla" pārstāve.

Runājot par elektroenerģijas sadales sistēmas operatora lomu patlaban un nākotnē, KEM pārstāvis Valdmanis sacīja, ka operatoram jābūt tehnoloģiski neitrālam infrastruktūras mezglam starp daudzajiem tirgus dalībniekiem. "Sadales operatoru redzu kā vidutāju starp daudziem, arī pavisam jauniem tirgus dalībniekiem, lai palīdzētu spēlētājiem apmierināt vienam otra vajadzības. No kā operatoram jāizvairās? Nevajadzētu kļūt par atbalsta instrumentu, lai iedzīvinātu kādu biznesa modeli vai sadarbības formu, kur tam nav ekonomiska pamatojuma. Operators kādam konkrētam tirgus dalībniekam nevar sniegt kādus īpašus nosacījumus, tam jābūt neitrālam," pauda KEM Enerģijas tirgus departamenta direktors.

LEEA vadītājs Zariņš papildināja, cik būtiska ir sadales operatora kā vidutāja sadarbība ar ministrijām u.c. vadošajām nozares organizācijām: "Investīcijas tīklā jāiegulda tur, kur pieprasījums tiešām veidosies. Tātad, piemēram, domājot par siltumapgādes elektrifikāciju, praktiski jāsaprot, kuras būs tās pašvaldības, kur siltuma slodzes tiks elektrificētas jau vistuvākajā laikā. Operatoram svarīgi nebaidīties nākt ar iniciatīvu un teikt, kas efektīvām izmaiņām būs vajadzīgs no valsts puses!"

"Sadales tīkla" pārstāve Sarkane piekrita, ka sadales operatoram ir jābūt dialoga veidotājam un sistēma jāattīsta atbilstoši visu nozares spēlētāju vajadzībām: "Mums jāseko līdzi, vai mūsu izmaksu struktūra ir ilgtspējīga, piemērota visiem lietotājiem, kuru vidū ir gan patērētāji, gan ražotāji. Dienaskārtībā jau ir jauni pakalpojumi, piemēram, elektrības akumulācijas iekārtas, pētām arī tīkla elastības pakalpojumus un to ieviešanu. Vienlaikus proaktīvi domājam arī par komunikāciju – kā visas šīs jaunās tendences saprotamā veidā izstāstīt sabiedrībai. Pie tā intensīvi strādājam un meklējam dažādus veidus, viens no tiem – arī nu jau ikgadējais forums "AC/DC Tech 2024"."

Forums "AC/DC Tech 2024" aizvadīts 10. maijā. To organizē Latvijas elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls" ar mērķi veidot dialogu starp lēmumu pieņēmējiem, nozares ekspertiem, tirgus dalībniekiem un uzņēmumiem par nozares transformāciju, kā arī informēt plašāku sabiedrību par izaicinājumiem un gaidāmajām izmaiņām elektroapgādes jomā. Forums ir gadskārtējs nozares notikums. Pirmais forums "AC/DC Tech" notika 2021. gadā.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!