Foto: Privātais arhīvs
Māra Silova ir Dobeles novada Izglītības pārvaldes pirmsskolas un speciālās izglītības metodiķe. Ar Dobeles novada pašvaldības atbalstu sadarbībā ar Dobeles pirmsskolas izglītības iestādi "Valodiņa" Māra aktīvi strādā pie "Erasmus+" un citu projektu rakstīšanas un īstenošanas. Viņasprāt, tā ir gan aizraušanās, gan arī lieliska iespēja gūt pieredzi ar profesionāļiem plašajā Eiropā.

21. gadsimta bērnam piemērotas mācību metodes


Pirmais īstenotais projekts "Valodiņā" 2007. gadā Māru iedvesmoja turpināt darboties šajā jomā, un kopš tā laika realizēti vēl pieci. Īstenotais "Erasmus+" projekts "Eiropas bērns: mācīšanās, izmantojot trīs elementus – savienot, konstruēt un radīt" 2022. gadā ieguva Eiropas Inovatīvas mācīšanas balvu kategorijā "Pirmsskolas izglītība un aprūpe".

Balvu saņemt "Valodiņas" vadītāja Vēsma Baķe devās uz Briseli. Eiropas Inovatīvas mācīšanas balva ir Eiropas Komisijas iniciatīva, kura, sākot ar 2021. gadu, ik gadu notiek "Erasmus+" programmas dalībvalstīs. Iniciatīvu īsteno skolu sektorā, kurā plāno, identificē un izplata "Erasmus+" projektos īstenoto izcilo mācīšanas praksi, vienlaikus novērtējot skolotāju darbu un ieguldījumu profesijā.

"Kopā ar komandu bijām pagodināti, ka mūsu ieguldījums pirmsskolas izglītībā ir novērtēts starptautiskā līmenī. Šai kolektīva garā, vienotībā un vēlmē būt Eiropas labāko pedagogu kopienā droši vien arī slēpjas mūsu panākumi," Māra stāsta.

Projekts ļāvis skolotājiem apgūt un pielietot inovatīvas un interaktīvas metodes, lai aizraujošā mācību procesā palīdzētu bērniem būt zinātkāriem, gūt zināšanas darot, mācoties dabā, spēlējot spēles, attīstot informācijas tehnoloģiju prasmes, risinot problēmsituācijas un domājot "zaļi".

Sešām projekta dalībvalstīm – Latvijai, Bulgārijai, Somijai, Lielbritānijai, Itālijai un Turcijai – sadarbojoties, organizētas praktiskās un teorētiskās mācības pedagogiem. "Kopā pētījām dažādo pieredzi, pārņēmām viens no otra labākās metodes un ieviesām tās savās izglītības iestādēs, kā arī izplatījām mūsu reģionu izglītības iestādēs," viņa atceras.

Kopumā projektā piedalījās 934 bērni no 6 dalībvalstīm, no tiem 85 ar īpašām vajadzībām. Tāpat iesaistīti bija bērnu vecāki, vietējo pašvaldību pārstāvji, citu izglītības iestāžu pedagogi un audzēkņi.

Foto: Privātais arhīvs
Māra novērojusi, ka veiksmīgākā sadarbība pēdējos gados bijusi tieši ar Ziemeļvalstīm, no kurām nākot labākās idejas. "Ja runājam par pēdējo, godalgoto projektu, ideja arī ļoti veiksmīgi sasaucās ar "Skola2030" aktivitātēm saistībā ar kompetenču pieejas mācību saturā ieviešanu," viņa papildina.

Ieguldījums ilgtspējībā un pedagoģiskajā procesā


Ļoti rūpīgi strādāts pie rezultātiem, to kvalitātes uzraudzības, apkopošanas, izplatīšanas un ilgtspējīgas ieviešanas. Šim mērķim izveidota mājaslapa Learningbydoing.lv, kur apkopota lielākā daļa materiālu par četrām "Eiropas bērna" projekta tēmām: "Mācīšanās dabā", "Viens bērns, divas valodas", "Robotika" un "Es esmu mākslinieks".

Skolotājas Elīnas Haļutinas vadībā "Valodiņa" organizēja profesionālās pilnveides kursus Dobeles novada pedagogiem, kopīgi apgūstot inovatīvas metodes mākslā. Šādi apgūtās inovatīvās metodes radīja iespēju mācīties, pārņemt un no tām iedvesmoties ne tikai Dobeles novada pirmskolas izglītības iestādēs, bet arī citu vecumposmu skolēnu izglītošanā.

Katrā partnervalstī notika mācību seminārs par vienu no tēmām. "Piemēram, par tēmu "Bērns dabā" Somijas partneri dalījās pieredzē par nodarbību organizēšanu dabā jebkuros laikapstākļos un gadalaikā, apkopojot apjomīgu materiālu krājumu par mācīšanos dabā, dabas pētīšanu, saudzēšanu un ekoloģiskās domāšanas veidošanu sadarbībā ar vecākiem," Māra skaidro.

Par tēmu izveidoti gan kalendāri, gan eksperimenti un ekskursiju apraksti ar konkrētiem uzdevumiem, lai bērni mācītos ne tikai iepazīt tuvāko apkārtni, bet arī dabā ieraudzīt nianses un tajās iedziļināties.

Visi šie materiāli publicēti Eiropas projektu rezultātu izplatīšanas platformā un pieejami jebkuram Eiropas iedzīvotājam.

Galvenais ieguvums bērniem ir pilnveidots pedagoģiskais process, kas vērsts uz pašvadītu mācīšanos, iespēju vairāk domāt par savu mācīšanās procesu, darboties patstāvīgi un apgūt mūsdienīgas un jaunas prasmes. Dalībvalstu kopīgo semināru laikā bērni mācījās arī uzņemt ciemiņus un uzstāties.

Mārai īpaši palicis atmiņā projekts "Eksperimenti: labākais veids, kā mācīties zinātni", kura laikā bērni veica eksperimentus, lai attīstītu domāšanu un izprastu likumsakarības ķīmijā, fizikā, dabā un kosmosā. Tajā gūtās atziņas ilgtspējīgi izmantotas, lai turpinātu iesākto darbu godalgotajā "Eiropas bērna" projektā. "Rezultātus guvām ar vieniem sadarbības partneriem un tālāk iepazīstinājām ar tiem nākamos, lai dotu dubultu ieguldījumu rezultātu ilgtspējībā."

Foto: Privātais arhīvs

Meklēt iedvesmu kopīgajā un atšķirīgajā


"Izaicinājumu ir daudz, bet svarīgi, plānojot projektu, meklējot sadarbības partnerus vai uzņemoties koordinatora lomu, saprast, kas ir mūsu prioritātes. Tad tas, ko projektā iekļaujam, aktivitātes, sasniedzamie rezultāti, dod ieguldījumu gan konkrēto izglītības iestāžu, gan novada, gan Latvijas mērogā," Māra norāda. Viņasprāt, ļoti svarīgi izvēlēties pārdomātu tēmu kopā ar topošajiem sadarbības partneriem.

Izaicinājums nereti ir svešvalodu zināšanas. "Pirmskolās vēl aizvien diezgan maz pedagogu prot angļu valodu. Tomēr no tā noteikti nav jābaidās: ja iestādē ir vismaz divi cilvēki, kuri to prot, vajag startēt projektos," viņa iesaka, piebilstot, ka līdzīgi ir arī citās valstīs. Vienmēr iespējams atrast veidus, kā iesaistīt arī pārējos.

Foto: Privātais arhīvs
Lai kādi būtu izaicinājumi, Māra ir pārliecināta, ka ir vērts tos pārvarēt, lai turpinātu gūt vērtīgu pieredzi un uzlabotu pedagoga profesijas prestižu un motivāciju, kā arī dotu pienesumu izglītībai. Starptautiskā sadarbība dod iespēju pedagogiem dalīties pieredzē, gūt apliecinājumu savai darbībai, jaunas idejas profesionālajai pilnveidei un lieliskus partnerus nākamajiem projektiem.

Viņasprāt, ar citu valstu izglītības iestādēm mums ir gan daudz kopīga, gan arī daudz atšķirīga.

"Ir ļoti liels gandarījums būt sabiedrībā, kurā ir līdzīgi domājoši un tajā pašā laikā arī dažādi domājoši cilvēki. Tādā veidā varam bagātināties un celt savas izglītības iestādes darba kvalitāti un pedagogu profesionalitāti," viņa stāsta, rosinot arī citus uzdrīkstēties un iesaistīties "Erasmus+" projektos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!