Mārtiņš Kossovičs: Aizsākusies kuluāru politiskā cīņa par atkritumiem

Taisnības labad gan jāatzīst, ka J. Vilgerts ir mainījis savu sākotnējo pozīciju un šobrīd atzīst: "Es nezinu vai ir vērts atgriezties pie diskusijas pirmsākumiem jeb strīdiem. Tas lai paliek pagātnē! Mūsu organizācijā vairākus mēnešus ir notikusi diskusija un beidzot ir izkristalizējies viedoklis par atkritumu plūsmu shēmām. Tātad visa tā atkritumu sadaļa, kas attiecas uz iedzīvotājiem, tai jāpaliek pašvaldības kompetencē. Mūsuprāt, pašvaldību ziņā ir jāatstāj viss, kas attiecas gan uz šķirotiem, gan nešķirotiem atkritumiem. Savukārt atkritumus, kas rodas no ražošanas procesa, vai citas komercdarbības, apsaimniekotu pēc brīvā tirgus nosacījumiem".

Kā jau tam būtu jābūt, arī šoreiz, likumdošanas uzlabošana ir uzsākta cēlu mērķu vārdā: lai sakārtotu atkritumu apriti valstī, padarot atkritumu savākšanas un pārstrādes procesus daudz caurspīdīgākus, kā arī būtiski palielinātu šķiroto atkritumu īpatsvaru. Noteikti ir jāpiekrīt, ka izmaiņas likumdošanā ir nepieciešamas, gan tādēļ, ka to prasa Eiropas Savienība (ES) direktīvas, gan arī tamdēļ, ka ir jāpilnveido esošā normatīvā bāze, lai vecinātu visu atkritumu nonākšanu tam paredzētās vietās un nevis tie tiktu izgāzti Latvijas mežos, gan arī tādēļ, lai motivētu iedzīvotājus atkritumus šķirot.

Tomēr līdzšinējās pirms likumdošanas izmaiņu debates raisa bažas, ka plānotās ieceres var tikt realizētas ne tās plašākas sabiedrības interesēs. Šobrīd kuluāros parādās aizvien jauni priekšlikumi, kas var būtiski samazināt konkurenci atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu.

Analizējot izskanējušos priekšlikumus, bažīgu dara tie piedāvājumi, kas cenšas būtiski ietekmēt konkurenci nozarē. Kā zināms, samazinoties konkurencei un izzūdot tirgū nelielākajiem uzņēmējiem, agrāk vai vēlāk pakalpojumi sadārdzinās. Līdz ar to cietēji no šāda veida pārmaiņām būs gan sabiedrība, gan arī uzņēmēji.

Tāpat visai asas pretrunas ir izraisījis nodoms būtiski palielināt pašvaldības ietekmi nozarē. Priekšlikums paredz pašvaldībām par pienākumu uzlikt funkcijas, kas ir saistītas ar atkritumu apsaimniekošanas resursu administrēšanu. Šāds ierosinājums jau ir izraisījis asus iebildumus no Latvijas pašvaldību vadītāju puses, jo pašsaprotami- jauni pienākumi, prasa vietējām varām arī jaunus izdevumus. Savukārt par šī papildus pašvaldības sloga radīšanu viennozīmīgi maksās iedzīvotāji, kas atkal ir nozīmīgs drauds pakalpojumu cenas pieaugšanai. Tamdēļ krasi pret šādu priekšlikumu izsakās nozīmīgākās Latvijas pašvaldības, piemēram, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš uzsver: "Jelgavas pilsētas pašvaldība neatbalsta iniciatīvu, kas paredzētu maksu par atkritumu izvešanu iekasēt pašvaldībai."

Un visbeidzot, visasākās debates var izsaukt tie priekšlikumi, kas paredz būtiski palielināt atkritumu poligonu ietekmi tirgū. Lai arī ES direktīvu politika ir vērsta uz to, lai poligonos apglabājamo atkritumu daudzums samazinātos, un tā vietā iedzīvotāji un arī komersanti vairāk atkritumus šķirotu, Latvijā daži ietekmīgi spēlētāji domā savādāk. Ietekmīgi ļaudis, izmantojot Saeimu, vēlas mainīt šādu loģisku vēlmju virzību. Paredzams, ka tiks virzīts priekšlikums, kas noteiks, naudas plūsmu virzīt tieši caur poligoniem. Izsakot priekšlikumu būtību vienkāršotā valodā- nauda tiktu maksāta poligoniem un vēlāk arī atkritumu piegādātājiem par to daudzumu, kas tiek konkrētajā poligonā ievests. Tā teikt, jo vairāk atkritumus atvedīsit, jo vairāk latus arī saņemsiet! Šāds priekšlikums radikāli mainītu visas iestrādes, kas nozarē ir pamazām veidojušās. Tādejādi neviens vairs nebūtu ieinteresēts atkritumus šķirot, bet gan vest visus gružus uz poligoniem, kas ar tiem vēlāk rīkotos pēc saviem ieskatiem. Tas viennozīmīgi neveicinās poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanu, atkritumu šķirošanu to rašanās vietā, pārstrādi un to atkārtotu izmantošanu. Gluži pretēji visi atkritumi, gan šķirotie, gan nešķirotie, gan būvgruži, gan vēl citi nonāktu poligonos.

Līdzīgu viedoklim izsaka un šāda veida priekšlikumus neatbalsta lielākā daļa Latvijas pašvaldību vadītāju- arī Bauskas domes priekšsēdētājs Valdis Veips:"Ja šie priekšlikumi īstenotos, tad tiktu sagrauta esošā sistēma - atkritumu šķirošana to rašanās vietā, jo atkritumu radītājiem zudīs motivācija atkritumus dalīt, jo maksa par atkritumu izvešanu nemainīsies un būs konstanta. Pieredze rāda, ka, lai sasniegtu vislabākos rezultātus, ir jāšķiro atkritumi to rašanās vietā, nevis poligonā vienā plūsmā kā tas ir paredzēts piedāvātajā variantā".

Kā norāda eksperti arī šādas izmaņas noteikti padarīs cilvēkiem dārgākas izmaksas, kas saistītas ar atkritumu apsaimniekošanu. Bauskas mērs piebilst: "Minētās izmaiņas atkritumu izvešanas pakalpojumu padarīs dārgāku, jo atkritumu radītājiem nebūs motivācijas atkritumus dalīt un tie vairs netiks šķiroti. Kaut arī lielākajā daļā poligonu Latvijā ir izveidotas pāršķirošanas līnijas, tās nav paredzētas nešķiroto atkritumu pāršķirošanai. Būs zudis atkritumu radītājiem (iedzīvotājiem, komersantiem) ekonomiskais izdevīgums un apziņa, ka rūpējas par vidi. "Šķiro vairāk - maksā mazāk!"

Arī Ekonomikas ministrijas Valsts sekretārs Juris Pūce norāda uz iespējamo konkurences samazināšanos, ja šādi priekšlikumi gūtu atbalstu: "Izsakām bažas, ka šāda maksāšanas kārtība varētu likt šķēršļus iespējamai konkurences attīstībai nākotnē. Priekšlikums nozīmētu, ka atkritumu izvedēji būtu spiesti vest savus atkritumus uz poligonu, kas, savukārt, varētu izslēgt iespēju, piemēram, atkritumu šķirošanas centriem sniegt savus pakalpojumus. Tādējādi var tikt ierobežota konkurence šķirošanas pakalpojumu jomā un palielināta poligonu, kuri vienlaikus piedāvās gan atkritumu šķirošanas, gan apglabāšanas pakalpojumu, ietekme tirgū, kas attiecīgi var ietekmēt maksājumus, ko atkritumu izvedēji maksā par šķirošanas un arī atkritumu apglabāšanu, kā arī iedzīvotāju maksājumus".

Arī lielākā daļa atkritumu apsaimniekošanā iesaistītie uzņēmumi ir pret šādām pārmaiņām. Tā, piemēram, Viduskurzemes AAO valdes loceklis Ģirts Tiļļa norāda: "

Iepriekš izskanēja viedoklis, ka 90% no finansēm saņems poligoni, bet 10% pašvaldības par administrēšanas darbu. Jāatzīst gan, ka šādi plāni grauj visu sistēmu, ko esam iecerējuši radīt par atkritumu šķirošanu. Arī to, kas jau ir radītā šobrīd. Tas notiktos viena iemesla dēļ, jo atkritumu izvedēji būtu ieinteresēti uz poligoniem vest pēc iespējas vairāk atkritumus. Ja šāda kārtība tiktu ierakstīta jaunajos likuma grozījumos, tad tā noteikti būtu ļoti rupja kļūda!"

Cerības, ka šādi grozījumi, kas nav sabiedrības interesēs, tomēr netiks pēkšņi iekļauti likumdošanā raisa atbildīgās Vides ministrijas nostāja. Savu viedoklis ir paudis arī ministrs Raimonds Vējonis, kurš atsaucas uz notikumiem šī gada sākumā- 2010.gada janvārī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja likumprojektu "Atkritumu apsaimniekošanas likums", kurā ir saglabāta pašreizēja maksājumu noteikšanas kārtība par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. "Likumprojekts paredz, ka pašvaldībām kopā ar atkritumu apsaimniekotājiem, kuri noslēguši līgumu ar attiecīgo pašvaldību, ir jānodrošina atkritumu dalītas savākšanas sistēmas izveide papīram, stikla, metālam un plastmasai līdz 2015.gadam", pozīciju skaidro R. Vējonis.

Tomēr pretēju viedokli pauž Rīgas Domes vadošās partijas atbildīgās amatpersonas, kas aizstāv atkritumu apsaimniekošanas izmaiņu neviennozīmīgi vērtētos priekšlikumus. Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko (Saskaņas centrs) skaidro: "Izmaiņas likumdošanā ir ļoti nepieciešamas, jo tas būs liels solis uz priekšu vides aizsardzības jomā. Ja visi savāktie cietie sadzīves atkritumi nonāks speciāli izbūvētos poligonos (kopumā Latvijā ir desmit šādi poligoni), tad mums neveidosies nelegālās atkritumu izgāztuves un netiks piemēsloti meži un ūdeņi". Viņš piebilst: "Šādas reformas veicinās arī atkritumu šķirošanu un otrreizēju pārstādi, jo poligonu apsaimniekotāji arī ir ieinteresēti samazināt noglabājamo atkritumu apjomu".

Aicinot ekspertus izteikt prognozes par grozījumu gaitu Saeimā, uzņēmuma "L&T" valdes loceklis Reinis Ceplis norāda, ka tik tiešām var tikt pieņemti arī pārsteidzoši lēmumi: "Mana līdzšinējā pieredze rāda, ka brīdī, kad jaunie likuma grozījumi nonāk parlamentā, tā var no kādas puses parādīties neplānoti soļi, kas var būtiski mainīt iedomāto kārtību. Paredzu, ka pēc priekšlikumu iesniegšanas Saeimā, atbildīgajā komisijā tiks izveidota profesionāļu darba grupa. Vēlāk likums tiks pieņemts arī otrajā balsojumā, tamdēļ ja pēc komisijas un darba grupas darba, pēkšņi parādīsies kādi jauni brīnumi (pirms trešā balsojuma), tad tas būs ļoti nepieklājīgi!"

Cerams, veselais saprāts šoreiz uzvarēs un dažu ietekmīgu lobiju vara šajā pirmsvēlēšanu laikā nespēs parlamentāriešus noskaņot pret sabiedrības vairākuma interesēm. Taisnības labad gan jāatzīst, ka gan Jaunais Laiks, gan Tautas partija un arī Saskaņas centrs izsakās visai izvairīgi, kāds būs šo politisko partiju viedoklis laikā, kad likumprojekts nonāks parlamenta dienas kārtībā. Tamdēļ rūpīgi sekosim līdz šī likumprojekta grozījumu gaitām Saeimā!