Pavisam, cits ir jautājums, vai šāda, Neatkarīgajā jau ilgstoši īstenotā noklusējuma politika par saviem īpašniekiem un redakcijas (ne)atkarību tagad, pēc pagājušās pirmdienas notikumiem, kad laikraksta Diena redakcijas telpās ieradās jaunā vadības komanda, kuras personību profili met garu ēnu par saikni ar oligarhiem, ir jāīsteno Dienai? Laikrakstam, kurš savās vērtībās iestājies par godīgu un atklātu politiku, laikrakstam, kura gēnos kā neapstrīdams brīvas preses princips ir iekalta redakcionālā neatkarība. Manuprāt, tā tam nevajadzētu būt. Ja redakcija joprojām ir neatkarīga, ja tiek nodrošināti tie paši brīvas preses principi, kas Dienā tikuši ievēroti līdz brīdim, kad redakcijas slieksni pārkāpa jaunais galvenais redaktors Sergejs Ancupovs un viņa vietnieks Dzintars Zaļūksnis, laikrakstam vajadzētu atbildēt uz jautājumiem, kāpēc tā ir noticis, kas aiz tā slēpjas, kas ir Dienas īpašnieki, lai lasītāji būtu droši, ka redakcija aizvien ir brīva un neatkarīga.
Tāpēc tieši Dienas slejās, manuprāt, vajadzēja būt pētījumam, kurš ceturtdien ar jautājumu Kas ir aiz Dienas? bija publicēts manu bijušo kolēģu, no Dienas pērn oktobrī patriekto žurnālistu komandas izveidotajā žurnālā Ir. Atbilde bija skaidra un nepārprotama - aiz pērn vasarā īstenotās a/s Dienas pārpirkšanas darījuma, publiskajiem paziņojumiem, ka investors ir britu miljonāru ģimene Roulendi, kā Dienas patiesie īpašnieki, visticamāk, slēpjas vietējie oligarhi, tā sauktais 3A komplekts - Aivars, Andris un Ainārs.
Faktiski Ir, publicējot pētījumu, atklāti pateica to, par ko pēc noklusējuma kuluāros, savstarpējās sarunās, koridoros un kaktos runāts jau visu šo gadu un par ko nojauta ir arī pašā Dienā. Laikraksta interneta portāls diena.lv uz kolēģes, profesionālas pētnieciskās žurnālistes Sanitas Jembergas pētījumu, ceturtdien nereaģēja. Vai Diena piektdienas laikraksta numurā izstāstīs stāstu par saviem īpašniekiem? Atspēkos vai apstiprinās minētos faktus? Vēl trešdien notikusī saruna ar Dienas mediji galveno redaktoru Gunti Bojāru ļauj domāt, ka nē. Iniciatīvai, ka Dienai jāpēta un jāraksta par to, kas ir patiesie īpašnieki, kāpēc Dienas vadībā nokļuvuši Ancupovs un Zaļūksnis, kādas ir viņu saiknes ar oligarhiem, kādi ir viņu mērķi, nebija zaļās gaismas.
Vai žurnāla Ir secinājumi par Dienas īpašniekiem ir patiesi? Diemžēl, bet es teiktu, ka jā. Un vēl vairāk. Kopš pērnā gada jūlija, meklējot atbildi uz jautājumu, kam pieder Diena, šobrīd stāstu es sāktu tieši ar versiju, ka, visticamāk, patiesie Dienas īpašnieki ir vietējie oligarhi, trīs A, Lembergs, Šķēle un Šlesers, un, ka ar viņu pacietības mēra izsīkšanu ir saistīta Ancupova un Zaļūkšņa iesoļošana Dienā, izmaiņas a/s Diena un tas meitasfirmu vadībā.
Kur ir dokumenti un fakti? Tādu nav. Šobrīd vēl nav. Taču ir virkne netiešu apliecinājumi - pārstāvji valdē un padomē, kuriem ir saiknes ar Lemberga impēriju, Dienas jaunie vadītāji Ancupovs un Zaļūksnis, kuriem ir saiknes ar Šķēles un Šlesera kopdarbu Par labu Latviju. Tie ir ar a/s Diena augstāko vadību tieši saistītu avotu apliecinājumi, ka "īpašnieki, visdrīzāk, ir Lembergs un arī Šķēle ar Šleseru".
Versiju, ka Dienas patiesie īpašnieki ir vietējie roulendi, stiprina arī Edītes Balodes - ar Lembergu saistītu īpašumu pārvaldītājas, īslaicīgā parādīšanās Dienas mediju vadībā aprīļa beigās. Tāpat arī fakts, ka tieši viņai piederoša firma, pērn novembrī par 406 tūkstošiem latu nopērkot Tirdzniecības aģentūra Diena, bija roulends, kas nofinansēja caurumu Dienas naudas plūsmā. Miljonu investīcijas no Roulendu kontiem, kā apstiprina zinoši avoti, Dienas kontos visu šo gadu tā arī neienāca.
Rozīne stāstam par Dienas īpašniekiem ir kāds Saeimas kuluāros dzirdēts pastāts. Proti, pēc tam, kad pērnā gada decembrī Diena publicēja pētījumu par Lemberga stipendiātiem, Lembergs bijis nikns un aizkaitināts par tā parādīšanos, bijis dusmīgs uz Šķēli, jo avīzi esot pirkuši kopā, naudu iztērējis viņš, bet Diena joprojām nomelnojot viņu. Oficiāli uz jautājumu, vai ir Dienas īpašnieks, Lembergs neatbild.
Cits sīks netiešs apliecinājums ir kāda avota atstāstīta saruna, kurā šaurā ar Šķēli saistītu personu lokā šīs nedēļas sākumā apspriesti Ancupova un Zaļūkšņa panākumi nedēļu pēc tam, kad viņi nonākuši Dienas vadībā. Secināts, ka lietas ar Dienas saturu jākārto centīgāk.
Kāpēc īpašniekiem tagad vajadzēja tik agresīvi reaģēt, Dienā ļaujot iesoļot Ancupovam un Zaļūksnim? Vadoša bijušā darbinieka, kas vēlas palikt anonīms, atbilde ir: "Acīmredzot, pēc raksta par Digitālgeitu2, kas meta ēnu pār TP līderi, publicēšanas, īpašniekiem bija skaidrs, ka tas bezpriģels ar saturu, kas ir Dienā, ir jāizbeidz un jādara tas ir brutāli, jo smalki vairs nesanāk."
Sabiedrībai negaidītā Ancupova parādīšanās Dienas galvgalī nav bijusi nejauša - kā jaunais laikraksta galvenais redaktors A.Tralmaka firmas Cattella birojā Ancupovs nosaukts jau maijā. Zaļuksnis nācis komplektā ar Ancupovu. Abi Dienas vadītāji uz jautājumu, vai zina, kas ir Dienas īpašnieki, neatbild. Viņi ir pārliecināti, ka ir amatiem piemēroti. Uz jautājumu, kas ir Dienas īpašnieki, ceturtdien neatbildēja arī a/s Diena padomes priekšsēdētājs Jānis Ogsts. To, vai a/s Diena padomē pārstāv Lemberga vai Roulandu ģimenes aktīvus, J.Ogsts nekomentēja.
Vai šobrīd ir iespējams iegūt dokumentus, piemēram, Dienas pirkšanas, pārdošanas un pārvaldes līgumus, pilnvaras, kas juridiski apstiprinātu, ka Dienas patiesie īpašnieki ir vietējie oligarhi? Visticamāk, ka nē. Taču līdzšinējā pieredze, šķetinot gan ar Lembergu, gan ar Šķēli saistītas lietas, vedina cerēt, ka tas ir tikai laika jautājums. Agrāk vai vēlāk dokumenti parādīsies. Tāpat kā ir atradušies dokumenti, kas apstiprina aizdomas, ka, visticamāk, ar Lemberga gādību īstenota varas pirkšana Latvijā un ka digitālās TV afēra nenotika bez Šķēles svētības.
Kāpēc britu investori Roulendi Dienas darījumā varētu būt piekrituši būt tikai izkārtne? Pēc neoficiālas informācijas, Roulendu ģimenes intereses Latvijā saistītas ar daudz lielākiem darījumiem. Viens no treknākajiem kumosiem, kas esot iekārdinājis Roulendus, ir telekomunikāciju giganti Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT), kuru valstij piederošās kapitāla daļas ir privatizējamo valsts īpašumu saraksta augšgalā. Darījuma cena, kuru gatavi solīt britu investori, esot 1 miljards dolāru - iespaidīgs cipars, kas līdzvērtīgs cenai, kādu pirms pāris gadiem piedāvāja abu uzņēmumu līdzīpašniece, ziemeļvalstu TeliaSonera (TS). Līdz velēšanām diskusijām par Lattelecom un LMT privatizāciju pielikts punkts. Pēc tām - jautājums būs valdības kompetencē.
Kāds ir mērķis izmaiņām Dienas vadībā? Tas diez vai ir plāns par Dienas likvidēšanu un šaubos arī, ka Diena tagad akli sāks postulēt apvienību Par labu Latviju, ZZS idejas, slavinās Aināru, Andri un Aivaru un viņiem lojālos. Tas nebūtu gudri. Visticamāk, mērķis ir nodrošināt, lai Diena vienkārši neraksta par lietām, par kurām oligarhu, viņu padomdevēju un pakalpiņu ieskatā nevajag rakstīt.
Avīzi, pēc Ancupova un Zaļūkšņa piedāvātās jaunās Dienas vīzijas un īsās koncepcijas, kurā sabiedrības sargsuņa loma ir aizmirsta, es sauktu par oligarhu sapni. Vai varētu būt cits iemesls, kāpēc abi kungi Dienā tik brutāli iesūtīti?