Protams, ka šāds domu gājiens ir apsveicams! Ir nožēlojami lasīt “Neatkarīgās Rīta avīzes” 14.jūnija komentāru, kurā šī iniciatīva tiek nolīdzināta līdz ar zemi, jo, lūk, viens no tās organizētājiem – sabiedrība “Delna” – kalpojot noteiktiem politiskiem spēkiem.
Man arī šķiet, ka daudz kas “Delnas” rīcībā ir kritizējams – kaut vai tas, ka savulaik, “Kuģniecības” privatizācija bija dikti jāuzmana, bet tagad “Delnas” aktivitātes apklusušas, lai gan pret debesīm jābrēc par to, ka Kuģniecību” un “Ventspils naftu” atdod “par sviestmaizi” neveiksmīgiem uzņēmējiem, kas, neprazdami plānot ilgtermiņā savu biznesu, savulaik sapirkušies privatizācijas sertifikātus.
Tomēr, ja NRA redakcija gāna iniciatīvu, kas virzīta uz politikas un biznesa savstarpējo koruptīvo štellīšu ierobežošanu, tad jājautā, kā viņiem ar prātu. Jo šai gadījumā ir runa par pamatnosacījumiem demokrātijas pastāvēšanai. Nostājoties šādā pozīcijā, NRA, manuprāt, aicina savus lasītājus izvēlēties mafiozu valsti pretstatā tautvaldiskai.
Tomēr, tomēr, tomēr... Piektdienas apspriešanā vairāki mediju pārstāvji, tostarp arī es, norādījām uz mūsuprāt dažiem sakārtojamiem jautājumiem, lai varētu atbalstīt iniciatīvu “Sabiedrība pret melnajām kasēm”.
Pirmkārt, no akcijas organizētāju puses tā arī neatskanēja konkrēta atbilde, kas būs šīs akcijas gala rezultāts. Acīmredzot, ja tik būtiski ir savākt šīs ziņas pirms vēlēšanām, iniciatori vēlas startēt pirms vēlēšanām ar ziņojumu, kas vēlētājam norādītu uz partijām, kurām nesaskan cipariņi. Un te nu sākas problēmas...
Proti, iniciatīva skaitīt partiju ieņēmumus un izdevumus var noderēt kā katalizators, lai minimalizētu vēlmi klaji operēt ar “melno naudu”, taču iegūtie cipari nekādā gadījumā nedrīkst kalpot, kā pamats subjektīviem secinājumiem par to, kuri ir “labie” un kuri “sliktie”.
Otrkārt, nav jau tik vienkārši, kā akcijas iniciatori iedomājas. Partijas nenāk pie medija un nesaka – še tev nauda, liec iekšā reklāmu! Šādā veidā tiek kārtota mazākā daļa no priekšvēlēšanu kampaņas. Turpretī liela daļa no naudas pie medijiem nonāk caur reklāmas un mediju aģentūru vienotām reklāmas paketēm, kurās vienā “grozā” ir “Latvijas ceļš”, “Ādažu čipsi”, “Palmolive” utt. Pie tam šīm aģentūrām tiek piemērota viselastīgākā atlaižu shēma, kurā var ar nolūku vai nejauši “pazaudēties” jebkura skaidrība par to, cik no vienas puses iztērēts, bet no otras iegūts.
Ja akcijas organizatori sāks operēt ar iegūtajiem skaitļiem, norādot uz nesakritībām tur, kur tās būs objektīvas, tad ne tikai NRA viņus lamās, bet politiskās partijas sāks sūdzēt tiesā par apmelošanu un manipulēšanu ar vēlētājiem pirms vēlēšanām.
Bez tam, ievērojami līdzekļi pirmsvēlēšanu kampaņu laikā var tikt tērēti nevis reklāmai, bet “konsultācijām” – žurnālistu un mediju “apstrādei”, lai vieni kandidāti parādītos ekrānā biežāk, “kompromatu kara” apmaksai utml. Ļoti būtu vēlams, lai iniciatīva “Sabiedrība pret melnajām kasēm” ziņojumā par partiju un mediju norādīto ciparu atbilstību, nesajauktu ābolus ar bumbieriem un neveiktu subjektīvus secinājumus, jo tad daudziem medijiem atkal būs pamats apvainoties, ka žurnālistiskie pētījumi, kas atmasko kāda kandidāta nelikumības tiks prezumēti kā “melnā PR” produkti.
Nobeigumā vēlreiz vēlos uzsvērt, ka jebkura iniciatīva par atklātumu un korupcijas ierobežošanu ir apsveicama, taču vai nav daļa taisnības kādā prātulā, ko piektdien man pastāstīja kāds mediju biznesa pārstāvis: Mērķtiecīgāk un lietderīgāk būtu, ja “Sabiedrība pret melnajām kasēm” to pašu enerģiju, ko velta šim mediju aicinājuma projektam, veltītu tam, lai piespiestu VID veikt komplekso revīziju, salīdzinot katru maksājuma uzdevumu ķēdē “medijs – mediju aģentūra – reklāmas aģentūra – partija – ziedotājs”. Tie cipari būtu stipri vien drošticamāki, lai veiktu secinājumus.
Godātie DELFI lasītāji, kāds ir jūsu viedoklis par aicinājumu medijiem sniegt pārskatus, cik naudas tiks saņemts no partijām priekšvēlēšanu kampaņu laikā?