Desmit mēnešus pirms vēlēšanām izbijušos un netapušos politikas personāžus kustina divi saistīti spēki. Pirmkārt, mūžīgie kā politika "reitingi". Otrkārt, pirms katrām vēlēšanām karstākais jautājums, vai Latvijas valdībā būs pārstāvēta Kremļa svētīta partija.
"Reitingu" parasto svarīgumu pašlaik pastiprina tajos noslēptais milzu kumoss - par Reformu partiju gatavs balsot tikai apmēram 1 procents vēlētāju, tātad iepriekšējās vēlēšanās partijas iegūtās 22 vietas Saeimā acīmredzot būs izliktas pārdalīšanai.
No Zatlera partijas mantojuma pārdales var būt atkarīgas "Saskaņas centra" izredzes ietapt valdībā pēc vēlēšanām. Taču diezin vai tam pietiktu ar to daļu, kuru SC dabūtu, ja piecu procentu barjeru pārvarētu un visus Reformu partijas pirms diviem gadiem iegūtos mandātus proporcionāli savā starpā sadalītu pārējās pašreiz parlamentā pārstāvētās partijas. "Saskaņas centram" nākamajā Saeimā vajag "mazo partneri" ar lielo "zelta akciju".
Politiskie zombiji un homunkuli snaikstās pēc šīs zelta akcijas. Lai cik ļoti citāds Einars Repše ir nekā Ainārs Šlesers un cik savrupi patīga Inguna Sudraba, viņiem kopīgais ir iespēja un vēlme kļūt par vēsturiski izšķirīgo "Saskaņas centra" piedēkli, kurš nodrošinātu Putina partneriem vietu Latvijas valdībā
Enerģijas fiktīvā kustība
"Latvijas faktu" jaunākajā aptaujā starp esošām un topošām partijām bija ielikts arī "I.Sudrabas saraksts". Šāda saraksta nav un droši vien nekad nebūs. Tik un tā par to ir gatavi balsot 6,3 procenti vēlētāju. Paradoksālākais - būs gatavi balsot tikmēr, kamēr šāda saraksta nebūs. Valsts kontrolē sakrātais Sudrabas "reitings" izčākstētu, līdzko viņa tiešām sāktu veidot partiju.
Sudrabas preses konference pagājušonedēļ solījās kļūt par Latvijas politikas pēdējā "baltā zirga" seglošanu. Bijusī valsts kontroliere ir palikusi vienīgā vai vismaz pašlaik pēdējā, ko daļa vēlētāju iedomājas esam glābēju un saulītē vedēju, pirms viņa vispār jebko darījusi politikā vai pat tikai pateikusi, ko darīs. Pēdējā, kas personificē daļas sabiedrības ticību "visas tautas vēlēta prezidenta" un tam līdzīgu brīnumu spēkam politikā.
Sudrabas parādīšanās tautai 28.novembrī bija katastrofa - Zolitūdes traģēdijā bojā gājušo glābēju bēru dienā un ar viņai piebiedroties atteikušos prominenču sarakstu. Bet benefices beigās pienākusī vēsts, ka premjerministrs Valdis Dombrovskis atkāpies no amata, izrādījās viņai pat fiziski nepanesama.
Lai paliek pašas kontrolieres ziņā, kā ar elementāru cilvēcisku līdzjūtību sader politikas taisīšana kapos. Toties izskatās, ka paliek pagātnē laiki, kad netrūka mākslas un kultūras darbinieku, kuri bija gatavi aizdot savu vārdu apšaubāmiem politiskiem projektiem. Sudrabai kurvīti iedevušo cilvēku itin garā saraksta priekšgalā publiski minēti Raimonds Pauls, Jānis Peters, Jānis Streičs. TV3 raidījumam "Nekā personīga" izdevās viņu uzfilmēt pusdienojam restorānā ar Ainaru Šleseru, bijušo premjerministru, tagad būvnieku lobētāju Valdi Birkavu un bijušajiem "Latvijas ceļa" darboņiem Ati Sausnīti un Druvi Skulti.
Vēl ir miljonārs Jūlijs Krūmiņš, kas palīdzējis Sudrabai iesaistīties kādā noslēpumainā fizikāli enerģētiskā uzņēmējdarbībā, par kuru zināms tik vien, ka tā būšot ar lielu pievienoto vērtību. (Par sliktām un labām enerģijām Sudraba runā labprāt, bet vislabākās enerģijas fontāni viņai laikam ir "Jaunā viļņa" balagāns pamīšus ar Krievijas vēstniecības rīkotiem pasākumiem ar kaimiņvalsts spiegu un ietekmes aģentu piedalīšanos.) Kā bija skaidrojis cigāru kodolfiziķis Krūmiņš, Sudrabas partija tapšot tāpēc, ka "nevienai varas partijai nav Latvijas nākotnes vīzijas" un "austrumu kaimiņš ir pataisīts par Holivudas šausmenes lelli, no kuras jābaidās un jāmūk".
Sudraba uzreiz noliedza, ka veidošot partiju. Bet preses konferencē uzstāja, ka pati neveidošot arī nekādu "tautas kustību". Tai būšot tapt pašai no sevis, kad mēs katrs atmodīsimies un uzcelsim "laimīgu Latviju, kas pārveidos visu pasauli".
Sudrabas "vīzijām" un solījumiem "vienot tautu" pat piecas minūtes ir par daudz, kā parāda, piemēram, viņas 20.janvāra Doma laukuma sprediķis "Par tautas dzīvību" ("šodien jūsu priekšā nolieku izvēli - svētību vai lāstu, dzīvību vai nāvi"). Cik tukšas izrādās esam šīs vīzijas un cik ļoti nekāds politiskais piedāvājums, kad runā ilgāk, var pārliecināties, izlasot Sudrabas interviju žurnālam "Ir" īsi pirms valsts kontrolieres amata pilnvaru termiņa beigām janvārī. ("Es varbūt neprotu tā atbildēt, man visu laiku iznāk atkārot vienu un to pašu.")
Polittehnoloģiju kino plurālisms
Sudraba diezin vai kļūs par "Saskaņas centra" "zelta akcijas" turētāju. Viņas vienīgais politiskais resurss ir no iepriekšējā amata mantotais "reitings", bet to var uzturēt tikmēr, kamēr viņa pati neparādās vēlētāju priekšā. Tāpēc viņas izmantošanas iespējas "Saskaņas centra" un oligarhu polittehnologiem ir ierobežotas.
Var mēģināt izspēlēt variāciju par "Zaļo un Zemnieku savienības" triku ar fiktīvo "premjerministra kandidātu" Aivaru Lembergu. Ne Lembergs kandidēja Saeimas vēlēšanās, ne gribēja, ne varēja kļūt par premjerministru, tomēr dažas papildus vietas Saeimā "zaļajiem zemniekiem" palīdzēja iegūt. Tiesa, veiklais demagogs pats piedalījās premjerministra kandidātu diskusijās, bet Sudrabai tas būtu graujoši.
"Saskaņas centrs" vai kāds no tā palīgspēkiem drīzāk varētu uzdot Sudrabu par savu "prezidenta kandidāti", ko, šķiet, arī pati no visiem amatiem vienīgo gribētu. Izredžu to iegūt nav, toties varētu turpināt stāstīt draudzīgiem medijiem par enerģijām, sajūtām, vīzijām un rokdarbiem. Kazi, dažs latviešu vēlētājs uzķertos.
Tāpat daži varbūt balsotu arī par Repšes partiju, ko iecerēts dibināt 15.decembrī. Tomēr viņa attīstītāju - baņķiera Valērija Belokoņa, vēja un biodīzeļa magnāta Donāta Vaitaiša, naftinieka Olafa Berķa un citu - šajā politiskajā projektā iegrūstā nauda, kā pašlaik izskatās, būs vējā izmesta. Aptaujas rāda, ka pēc masīvas reklāmas kampaņas Repše nu ir vairs tikai knapi 1 procentu vērts. Grūti iedomāties, kā viņš varētu piecos vēlēšanu apgabalos aizvilkt līdz zelta 5 procentiem sabiedrībā maz zināmu vai odiozu personu sarakstu svinu.
Tad jau labākas izredzes Šleseram, kas mēģina atgriezties politikā pa labi iestaigātu taku - nesen iestājies pašvaldību vēlēšanām šogad salipinātajā sīkpartijā "Vienoti Latvijai!" (nosaukums vien parāda mērķi "ķert uz muļķi" - tā kā "Visu Latvijai!", tā kā "Par labu Latviju!"), bet jau šonedēļ tikšot ievēlēts par tās priekšsēdētāju.
Tālākais ir naudas un tehnisku manipulāciju jautājums - bloķēties ar pagastveču aliansēm vai citādiem oligarhu projektiem vai strādāt vienam kā "buldozeram un krānam lidostā". Tomēr vēlreiz apmuļķot vismaz piecus procentus vēlētāju diezin vai izdotos. Jūrmalgeitas buldozerveidīgās raķetes un Saeimas padzīšanas galvenā vaininieka tēls vēlētāju atmiņā varētu būt vēl gana spilgts.
Kleini tie baltie un tumšie zirdziņi Latvijas jaunāko laiku politikā. Suga ir degradējusies un izmirst. Savulaik Ingrīda Ūdre ar vienu gandrīz vai tika līdz Eiropas Komisijai, pašlaik vēl Iveta Grigule ar to pašu vai citu cer kaut ko sev dabūt par Bermonta padzīšanu no Rīgas, taču tie ir tādi margināli privāti pūliņi. Lielajā Maskavas politiskā kino šausmenē Zolitūdes uzvarētāja Ušakova sabiedrotos tēlo lietotos dvieļos satinušies politikas zombiji un puscaurspīdīgi spoki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
