Protams, šādi notikumi pulcē ap sevi dažādi noskaņotus cilvēkus. Arī tos, kuru uzskati ir ļoti radikāli. Krievija visu ir sametusi vienā katlā un tagad runā tikai par beidzamajiem, kamēr pilnībā nevēlas pieminēt protestu patiesos cēloņus. Visas runas par to, ka Ukrainā tiek pārkāptas krieviski runājošo un Ukrainā dzīvojošo Krievijas pilsoņu cilvēktiesības ir propagandas triks, kura mērķis ir attaisnot Ukrainas suverenitātes pārkāpšanu. Tas Krievijas ārpolitikā nav nekas jauns.
Arī mums vēl tagad nākas dzirdēt Krievijas pārmetumus, ka Latvijā tiek pārkāptas krievu minoritātes tiesības, kuras tad nu rūp Maskavai visvairāk par visu. Jaunākais šīs Krievijas spēles elements, kā mēs zinām, bija nesen publiskotā ideja par krievu skolu veidošanu Latvijā, kur mācības notiktu pēc Krievijas mācību programmām. Tā, maskējoties ar savu tautiešu interešu "aizsardzību", Krievija īsteno Vladimira Putina piekopto impērisko domāšanas un valdīšanas politiku.
Līdz šim mēs Latvijā bažījāmies par Krievijas "maigo varu", tagad esam liecinieki, ka Krievijai tomēr tīkamāka ir "dūres vara". Kādu mācību mēs no varam iegūt? Kamēr notikumi Ukrainā sakarst ar katru dienu, vēl ir par agru pavilkt svītru visam un vēsi analizēt rezultātu. Taču viens ir skaidrs nepārprotami - Latvijai ir jāpārtrauc uzturēšanās atļauju tirgošana Krievijas pilsoņiem!
Jā, iespējams, ka nekustamos īpašumus pie mums neiegādājas Kremļa "vanagi". Taču tas viss kropļo mūsu jau tā traģisko demogrāfisko situāciju. Mēs dažu simtu eiro dēļ esam gatavi radīt situāciju, kad Jūrmala var kļūt par "otru" Krimu. Un kurš varēs tad garantēt, ka kādam Krievijas valdniekam neienāk prātā, ka būtu jāaizstāv ar šie tautieši no "latviešu nacionālistiem". Ar tankiem, protams. Otrreizējai caurlūkošanai nodoto Imigrācijas likuma grozījumu izskatīšana parlamenta plenārsēdē paredzēta šī gada 10. aprīlī. Mums vēl ir laiks apdomāties!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit