Gunta Līdaka: Ir pienācis pēdējais brīdis sakārtot Latvijas mediju telpu  (67)

Globālo tirgu ietekmē mediji spiesti apvienot resursus un sašaurināt savu darbību. Jāatceras arī tas, ka liela daļa valsts iedzīvotāju dzīvo kaimiņvalsts Krievijas informatīvās telpas ietekmē un vietējos medijus vispār nepatērē. Nupat veiktais SKDS pētījums Iedzīvotāju attieksme pret reklāmām Latvijas sabiedriskajos medijos apliecina, ka 55% krieviski runājošo nepatērē nevienu no sabiedriskajiem medijiem, kā arī tos neskatās un neklausās 45% rīdzinieku.

Latvijas Reklāmas asociācijas dati liecina, ka interneta reklāmas tirgus pērn Latvijā ir audzis par 38%, sasniedzot 14,7 miljonus eiro. Savukārt, runājot par TV un radio sektoru, reklāmu apjomam pēdējo gadu laikā ir pat tendence samazināties. Ievērojami pieaugot reklāmas apmēriem digitālajā vidē, turpinās naudas aizplūšana uz ārzemēs reģistrētajiem interneta resursiem. Šie faktori vēl vairāk vājina Latvijas informatīvās telpas pretestības spēju kvalitatīva vietējā satura veidošanā un mazina viedokļu daudzveidību. Šajā situācijā nepieciešami gan spēcīgi, neatkarīgi sabiedriskie mediji, gan komercmediji, kas abi veido Latvijas valsts un sabiedrības interesēm atbilstošu saturu.

Lai nosargātu Latvijas informatīvo telpu un saglabātu viedokļu daudzveidību, jāsper drosmīgi un izšķiroši soļi. Kultūras ministrijas izstrādāto Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam mērķis ir radīt mediju darbībai labvēlīgus apstākļus, nodrošinot un attīstot mediju daudzveidību, pilnveidojot mediju nozares profesionāļu izglītību, paaugstinot mediju vides kvalitāti un atbildīgumu, sekmējot mediju pratības attīstību un veicinot indivīdam un sabiedrībai drošu mediju vidi. Dokuments paredz NEPLP reorganizāciju, Mediju atbalsta fonda un Mediju ombuda izveidi, aizliegumu pašvaldībām un citiem publisku personu finansētiem vai pilnīgā vai daļējā kontrolē esošiem medijiem un komunikācijas kanāliem veikt komercdarbību reklāmas tirgū, kā arī sabiedrisko mediju iziešanu no komerciālās reklāmas tirgus. Igaunijā sabiedriskie mediji komercreklāmas tirgū nedarbojas jau 10 gadus, bet Lietuvā – kopš pagājušā gada sākuma.

Saprotot valsts budžeta ierobežotās iespējas, Latvijas Raidorganizāciju asociācija atbalsta sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus 3 gadu laikā, vispirms to attiecinot uz reklāmas klipiem LTV un LR, pakāpeniski samazinot tiem atļauto raidlaiku un paralēli izlemjot par sponsorēšanas un citu reklāmas produktu modeli sabiedriskajos medijos. LTV un LR ienākumi no reklāmas klipiem veido 4,03 milj. eiro (skat. gada pārskatus par 2014. gadu, attiecīgi 2,7 milj. eiro un 1,33 milj. eiro). Pakāpeniski atsakoties no šiem reklāmas produktiem trīs gadu laikā, kompensācijai nepieciešami aptuveni 1,3 milj. eiro gadā. Tas ir minimāli nepieciešamais papildu finansējums no valsts budžeta, kas ģeopolitisko apdraudējumu laikmetā saglabātu kvalitatīvus sabiedriskos medijus un saglabāt viedokļu dažādību Latvijas mediju telpā.

Uzskatām, ka sabiedriskie mediji un komercmediji nav konkurenti, bet sabiedrotie, jo gan vieniem, gan otriem būtiska ir žurnālistikas kvalitāte, zinoša un prasīga auditorija, un ir pienācis pēdējais brīdis valstij šādus apstākļus medijiem radīt. Jo mazāk kvalitatīvu vietējo saturu spēj piedāvāt Latvijas mediji, jo vairāk cilvēku skatās ārzemju TV programmas, un mēs visi esam zaudētāji, jo samazinās iespēja uzrunāt Latvijas auditoriju. Protams, komercmediju mērķis ir rūpēties par ienākumiem, taču nav pieļaujami, ka mediji spiesti strādāt tādos tirgus apstākļos, kas liek ietaupīt izmaksas, piemēram, pārraidot Latīņamerikas seriālus. Stratēģiski pareizi ir cīnīties par savu skatītāju, piedāvājot tam pēc iespējas kvalitatīvāku un saistošāku pašu veidoto saturu.

Papildu ieņēmumi no reklāmas tirgus komercmedijiem tādēļ nepieciešami oriģinālraidījumu, tostarp ziņu un sabiedriski politisko informatīvo raidījumu veidošanai. Viena stunda Latīņamerikas vai Krievijas seriālu izmaksā tikai pāris simtu eiro, kurpretim ziņu raidījums stundā izmaksā tuvu 5000 eiro. Stagnējošie TV un radio reklāmas tirgus ienākumi neļauj elektroniskajiem komercmedijiem saglabāt oriģinālraidījumu apjomu līdzšinējā apjomā.

Ja sabiedriskajiem medijiem vairs nevajadzēs koncentrēties uz naudas pelnīšanu, tie varēs pilnībā pievērsties savas galvenās misijas realizēšanai – kalpošanu sabiedrības interesēm, informējot, izglītojot un tikai tad – izklaidējot. Igaunijā izklaides saturs sabiedriskajā TV veido tikai 15%, kamēr LTV tas pārsniedz 25%. Pārāk liela komercializācija sabiedriskajiem medijiem neļauj pilnībā koncentrēties uz izcilību un būt žurnālistikas un satura kvalitātes paraugam pārējiem medijiem. To, ka sabiedrība vēlas sabiedrisko medijus bez komercreklāmām, apliecina arī SKDS aptauja - 76% iedzīvotāju uzskata, ka komerciālo reklāmu apjoms sabiedriskajos medijos ir jāsamazina.

Konkurences padome jau vairākus gadus ir paudusi konsekventu viedokli par to, ka sabiedrisko mediju un pašvaldību dotēto izdevumu atrašanās reklāmas tirgū kropļo konkurenci. Attiecīgus aizvadītā gada nogalē atzinumus Konkurences padome ir paudusi gan attiecībā uz komercreklāmu izvietošanu sabiedrisko mediju portālā www.lsm.lv, gan attiecībā uz pašvaldību sponsorētajiem izdevumiem, norādot, ka pašvaldību iejaukšanās mediju (plašsaziņas līdzekļu) tirgū var apdraudēt mediju ienākumu gūšanas iespējas un ilgtspēju, jo finansējums no pašvaldības budžeta tos nostāda izdevīgākā stāvoklī nekā privātos, tādējādi negatīvi ietekmējot konkurenci.

Spilgts konkurences kropļošanas piemērs ir Radio 5 jeb pieci.lv izveide 2014.gadā, izšķiežot apjomīgu valsts budžeta finansējumu (763 000 eiro gadā) un radot papildu konkurenci tirgus segmentā, kurā veiksmīgi un efektīvi darbojas privātie radio. TNS dati liecina, ka Radio 5 galvenā mērķauditorija ir ekonomiski aktīvie cilvēki vecumā no 25-34 gadiem (38%), 35-54 (32%) un cilvēki vecumā virs 55 (5,6%), bet sākotnēji solītā mērķauditorija – jaunieši vecumā līdz 24 gadiem - veido mazāk par ceturto daļu jeb tikai 23,8%.

Latvijas Raidorganizāciju asociācija ir pārliecināta, ka politiķi pieņems lēmumu, lai Latvijā nostiprinātos spēcīgi un neatkarīgi sabiedriskie mediji, kā arī valsts intereses atbalstoši komercmediji.