Frontes pirmajās līnijās arī NVO
Jau pavasarī redzējām, ka vairums NVO Covid-19 krīzē strādāja frontes pirmajās līnijās un sniedza nozīmīgu atbalstu valstij, lai ierobežotu pandēmiju un mazinātu krīzes sekas. Organizācijas pašas apzināja savus resursus un steidza līdzcilvēkiem palīgā.
Biedrības un nodibinājumi organizēja labdarības aktivitātes, mobilizēja brīvprātīgos un koordinēja viņu darbu, attālināti konsultēja, skaidroja pieņemtos lēmumus un noteikumus, izglītoja un sociāli atbalstīja.
Šo svarīgo darbu NVO turpina joprojām, taču spēks un resursi ir ierobežoti. Darbu sadārdzina arī krīze, piemēram, jāapdrošina brīvprātīgo veselība, jāsagādā dezinfekcijas un drošības līdzekļi. Valstij tas ir jāapzinās.
Atbalsta pasākumu pagarinājums
Pavasarī virkni atbalsta pasākumu nevalstiskajam sektoram iekļāva speciālajā Covid-19 krīzes pārvarēšanās likumā. Finanšu ministra vadības grupā nolēmām, ka arī nākamgad tos turpinās.
NVO arī turpmāk varēs pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam. Pašvaldības varēs noteikt tām nekustamā īpašuma nodokļa samaksas apmērus un termiņus. Saglabāsies labvēlīgāks regulējums ziedojumiem. Valsts un pašvaldības varēs atbrīvot krīzes skartās NVO no nomas maksas, kā arī nepiemērot kavējuma procentus un līgumsodus.
Tāpat valstij un pašvaldībām būs tiesības izmaksāt finansējumu organizācijām, ar kurām noslēgti projektu līgumi. Arī 2021. gadā NVO varēs turpināt organizēt biedru kopsapulces attālināti.
Šie atbalsta pasākumi ir nozīmīgi, taču ar tiem nevalstiskajam sektoram šajā krīzē ir par maz. Ir jārod risinājums, kā NVO, kuru finanšu modelis atšķiras no komercuzņēmumiem, var saņemt valsts atbalstu krīzes situācijās.
Dots devējam atdodas
Ja palīdzi citiem, jāpalīdz ir arī tev. Tāpēc pusgadu kopā ar nevalstiskā sektora kolēģiem no Latvijas Pilsoniskās alianses strādājām pie īpašas atbalsta programmas tām NVO, kas palīdz krīzē valstij. Darbu ieguldījusi arī Kultūras un Finanšu ministrija. Un tik tikko tas ir nesis rezultātus - atbalsta plānu apstiprināja valdība. Līdz 2021. gada 30. jūnijam NVO būs pieejami 600 tūkstoši eiro. Būs valsts atbalsts!
Atbalsta programmu īstenos Sabiedrības integrācijas fonds. NVO projektiem finansējumu piešķirs atklātā konkursā. Ar šo soli sakām paldies visām NVO, kas palīdz valstij Covid-19 krīzes seku mazināšanā.
Spēcīgas NVO ir pamats sekmīgai valsts attīstībai
Daudzas Eiropas valstis būtisku atbalstu NVO sniedz vienlaikus ar atbalstu visiem, kas palīdz valstij un kas cietuši krīzē. Latvijā nesakārtotās NVO klasifikācijas un citu problēmu dēļ rosināt atbalsta pasākumus nevalstiskajam sektoram bija laikietilpīgi un sarežģīti. Garais process izgaismoja daudzas citas problēmas, kurām tagad būs jāmeklē sistēmiski risinājumi.
Atsevišķu "melno avju" dēļ valsts pārvaldē vērojama samērā liela neuzticēšanās sabiedriskā labuma organizācijām. Panākt izpratni, ka dīkstāves pabalsti un citi atbalsta mehānismi pienākas arī atsevišķu nozaru NVO vai visam sabiedriskā labuma organizāciju sektoram, bija sarežģīti un beigās izrādījās - pat neiespējami. Un ne tikai tāpēc, ka nedarbojas nozaru klasifikators. Valsts nevalstisko sektoru uzlūko ar aizdomām. Tas ir nepieņemami! Šī attieksme ar steigu ir jāmaina.
Iesākumā daudz laika patērējām, lai pilsoniskās sabiedrības NVO vispār tiktu pie kopīgā sarunu galda ar valdību. Tā vietā varējām savlaicīgi un mērķtiecīgi nodot NVO informāciju, lai tās to tālāk izplatītu, mazinot viltus ziņas un populismu. Sadarbība nedrīkst būt formāla, nevar klausīties tikai darba devēju un darba ņēmēju profesionālajās organizācijās, vienlaikus aizmirstot par pārējām.
Kopumā nākamgad cilvēkiem, kas apvienojušies biedrībās un nodibinājumos, būs lielākas iespējas strādāt. Pieaugs NVO fonda finansējums, arī Jaunatnes politikas valsts programmā līdzekļu būs vairāk. Svarīgi, ka līdz ar papildu finansējumu redzam arī sistēmiskus uzlabojumus NVO sektorā.
Atbildīgajām ministrijām pie uzlabojumiem ir jāstrādā. Esmu pārliecināts, ka spēcīgs nevalstiskais sektors ir Latvijas drošības un sekmīgas attīstības pamatā. Tāpēc turpināšu darbu NVO sektora vides uzlabošanā.