Foto: Evija Trifanova/LETA
Valdība ir akceptējusi Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu. Tas balstīts represīvās metodēs, bet uzņēmējiem labvēlīgas nodokļu izmaiņas tiek novilcinātas kārtējās darba grupās. Pātaga cirtīs uzreiz, bet tas burkāns vēl jāizaudzē.

Ēnu ekonomika ir akūta Latvijas tautsaimniecības problēma. Tā kropļo uzņēmumu konkurenci un samazina valsts nodokļu ieņēmumus robežās no 2 līdz 3,6 miljardiem eiro. Ēnu ekonomikas ierobežošanās plānā tiek minēti tās cēloņi – augsts nodokļu slogs, pārmērīgs regulējums un zema valsts institūciju pakalpojumu kvalitāte. Tikmēr valdība runā par nodokļu maksāšanas morāli, bet nerunā par nodokļu izlietošanas morāli. Kamēr sabiedrība neticēs valstij, ēnu ekonomika nesamazināsies.

Šobrīd Latviju ir satracinājusi lauku skolu, pasta nodaļu, ugunsdzēsēju depo un autobusu reisu slēgšana. Tas neveicina Latvijas reģionu darba devēju un ņēmēju motivāciju maksāt nodokļus. It īpaši situācijā, kad centrālais valsts aparāts nav gatavs samazināt savu izmēru, birokrātiju un funkcijas, bet cieš vienīgi lauku iedzīvotāji un uzņēmēji.

Politiķu ilggadējo attieksmi spilgti ilustrē Saeima, kas vēsturiski ir izveidojusi Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisiju. Nevis samazināšanas vai ierobežošanas, bet tieši apkarošanas. Jau apakškomisijas nosaukums simbolizē valsts attieksmi pret šo problēmu, kas nav vērsta uz sadarbību un attieksmes maiņu. Mēs jau dzīvojam kara apstākļos, un mums nav nepieciešami jauni ekonomiskie upuri.

Valdības un Finanšu ministrijas attieksme bija nepārprotama arī pret Latvijas zemniekiem, kad tika paaugstināta PVN likme svaigiem augļiem un dārzeņiem, lai gan nozare uzsvēra, ka tieši samazinātais PVN 5% apmērā ļāva atbrīvoties no ēnu ekonomikas. Tāpat valsts ignorē Latvijas restorānu un sabiedrības aicinājumu samazināt PVN likmi ēdināšanai. 90% no Eiropas Savienības iedzīvotājiem maksā samazināto PVN likmi par ēdināšanas pakalpojumiem, un Eiropas Padome uzsver, ka tas ir arī efektīvs līdzeklis pret ēnu ekonomiku. Savukārt Latvijā pēc "Michelin" rezultātu paziņošanas pārsteigumu radīja apbalvoto restorānu nodokļu parādi un salīdzinoši mazie nodokļu maksājumi.

Cerot uz lielākiem nodokļu ieņēmumiem, valsts daudzus uzņēmējus piespiež strādāt ēnu ekonomikā. Dzīvojot atrauti no reālās uzņēmējdarbības, valsts savā kasē nereti neiegūst neko. Ja viena no Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna prioritātēm ir aplokšņu algas, tad valstij ir jārada sistēma, kur samaksāt visus darbaspēka nodokļus ir vieglāk, nekā meklēt alternatīvus ceļus.

Tā ir klasiska situācija Latvijā, kad 1 uzņēmējs no 100 ir negodīgs. Un šī viena uzņēmēja dēļ valsts rada jaunus noteikumus, no kā cieš visi pārējie 99 uzņēmēji, bet tikmēr tas viens negodīgais jau ir atradis jaunu shēmu. Tā veidojas sistēma, kas rada arvien jaunus šķēršļus un birokrātiju.

Valdības tikko pieņemtais Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns nav pirmais. Tāpat par šo tēmu nav trūkušas darba grupas un pētījumi. Tomēr ēnu ekonomikas apkarošana stagnē jau gadiem. Tas liecina, ka VID ir izsmēlis savus resursus, bet politiķi – idejas. Vienīgi pieejas maiņa var radīt jaunu izrāvienu, lai mazinātu ēnu ekonomiku Latvijā. Tā ir saprātīga nodokļu likme un vienkāršota nodokļu sistēma, lai mūsu mazie un vidējie uzņēmēji spēj pilnvērtīgi konkurēt un nav spiesti dzīvot ēnās.

Uzņēmēji nav ieinteresēti liekos riskos, kamēr iedzīvotāji vēlas dzīvot godīgā sabiedrībā un gadīgā valstī. Tieši sadarbība un attieksmes maiņa būs tā, kas izgaismos ēnas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!