Kam rūp? Šādu un līdzīgu jautājumu sev uzdod daudzas Latvijas sabiedrības grupas, kad viņiem šķiet, ka apkārt sev neredz nevienu sabiedroto. Kad tas, kas tiek darīts netiek novērtēs ne finansiāli, ne morāli. Tieši tad tiek meklēts kāds fundamentālāks pamatojums, kādēļ viņi dara tieši to, ko viņi dara.
Kā ir ar studentiem?

Studenti dažādu motīvu vadīti tiecas iegūt augstāko izglītību. Tie ir gan tikko vidusskolu beigušie, kas gatavojas savai turpmākajai profesijai vai arī ir iestājušies vienkārši pirmajā studiju programmā, kas bijusi pa rokai vai, uz kuru devušies lielākā klases daļa. Tie ir arī tie, kas turpina studijas maģistrantūrā vai doktorantūrā un tie, kas jau apguvuši vienu augstāko izglītību tagad vēlas papildināt vai iegūt pilnīgi jaunas zināšanas. Tie visi ir studenti.

Kādēļ un kam vajadzīgi studenti?

Presē un sabiedrībā pastāv nodeldēts viedoklis, ka cilvēki ar augstāko izglītību ir nepieciešami sabiedrības pilnvērtīgai attīstībai. Šī frāze gan tiek lietota, lai kaut cik apmānītu citādi nenovērtētos augstskolu pasniedzējus, kuru atalgojums bieži vien nav līdzvērtīgs to kvalifikācijai. Tas arī tiek izvirzīts kā mērķis, kā dēļ daudzas trūcīgas ģimenes izvēlas sūtīt savas atvases iegūt tik svarīgo visai sabiedrībai – izglītību. Domājam, ka patiesībā sabiedrības pilnvērtīga attīstība nerūp nevienam. Tas daļēji ir tādēļ, ka Latvija ir brīva, kapitālistiska valsts, kurā valsts iejaukšanās (ar to domājot dažāda veida politisku un finansiālu atbalstu) augstākajā izglītībā nav jūtama. Ja nu vienīgi tik daudz, ka mums visiem (augstskolām un studentiem) ir ļauts pelnīties, kā mākam un ņemt un atmaksāt kredītus, kā nu kuram paveiksies. Augstākā izglītība savā būtībā pie mums tiek skatīta šauri – kā tikai atsevišķa indivīda ieguvums. Nenoliedzot, ka ieguvums indivīdam ir, vēlamies uzsvērt, ka vispār nemaz netiek runāts par tiem daudziem pastarpinātajiem „labumiem”, ko iegūstam mēs kā sabiedrība kopumā.

Vai izglītībai ir nozīme?

Palūkojoties apkārt, bieži vien redzams, ka darba meklējumos mūsu mazajā valstī vairāk noder plašs paziņu loks, savi cilvēki, nevis augstskolas diploms. Lai gan ir zināmi gadījumi, kad tieši cilvēka personiskās īpašības, apķērība un prasme uztver jauno patiesi ir daudz vērtīgāka par „sausām zināšanām nozarē”. Tomēr mums tik mīļā „čomu būšana” reizēm ir pilnīgi absurda un nav attaisnojama. Līdz ar to veidojas izglītības nivelēšana, kad svarīgi ir nevis ko studē, bet gan tas, ka beigās tiek iegūts diploms.

Latvijas studenti pārāk maz kritizē to, ko viņi saņem – zināšanas un prasmes. Reizēm pārsteidzoša ir mūsu vienaldzība pret to, cik tukši pavadām laiku dažos lekciju kursos, semināros vai praksēs. Mēs darbojamies kā tādi „zirgi ar klapēm”, kas ir gatavi iet pa to ceļu, par kuru mūs vedīs, kas nespēj noņemt „klapes” no acīm. Noteikti, ka tas nav attiecināms uz visiem, tomēr vēl joprojām studenti nepietiekami iesaistās sava studiju procesa veidošanā. Ir jāapzinās tas, ka augstskolu studiju kvalitāte varēs celties tikai tad, ja šinīs augstskolās studēs prasīgi studenti, kas nesamierināsies ar to, kas tiek dots. Katram ir jācīnās par to, kas viņam ir svarīgs. Jāsaprot, ka neviens nenodarbosies ar labdarību, savas tiesības likt respektēt citiem var tikai tad, ja par tām cīnās.

Mūsu, Latvijas Studentu apvienības(LSA), mērķis ir mudināt studentus rūpēties pašiem par sevi, apzināties savas tiesības un spēku, nodot pieredzi un gūtās atziņas, līdz ar to kļūstot profesionālākiem savu interešu aizstāvjiem.

Tādēļ LSA rīko semināru jaunajiem augstskolu studentu pašpārvalžu aktīvistiem „Kam rūp students” jeb, vienkārši „KRS”.

Seminārs domāts tiem jaunajiem studentiem, kuri tuvākajā nākotnē būs aktīvi studējošo interešu aizstāvji augstskolās un/vai Latvijas studentu apvienībā. Semināra mērķauditorija ir 1. un 2.kursu studenti no 18 augstskolām.

Seminārā piedalījās esošie, bijušie LSA aktīvisti, kā arī bija pieaicināti kompetenti, zinoši speciālisti no Latvijas politiskās mediju vides un personāla vadības speciālisti.

Uzsākot šo semināru, LSA izsūtīja pieteikumu anketas augstskolām. Viens no anketas jautājumiem bija „Kam, tavuprāt, Latvijā rūp students?”. Kā liecina apkopotie dati, lielākā daļa studentu uzskatīja, ka students rūp tikai studentiem pašiem un viņu vecākiem, nākamā biežāk minētā atbilde bija – pašpārvaldei, augstskolai vai arī nevienam. Izglītības un zinātnes ministriju bija pieminējuši tikai daži respondenti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!