Katra mēneša sākumā "Orākuls.lv" lasītāji var iepazīties ar Taro kāršu prognozi attiecīgajam mēnesim, ko gatavo taroloģe Hilariona (pasē rakstīts – Inga). Gribējās uzzināt kaut ko vairāk par Hilarionas darba ikdienu un skatījumu uz nākotnes prognozēšanu, tāpēc tapa šī saruna.

– Hilariona – pastāsti, kā šis vārds pie tevis atnāca? Vai vārdu Inga esi pavisam atmetusi? Varbūt to nemaz nevar minēt intervijā?

Brīdī, kad sāku aktīvāk zīlēt nepazīstamiem cilvēkiem, man gribējās sev otru vārdu, lai nodalītu, kad esmu es kā Inga, kad esmu es – taroloģe.

Vārds Hilariona pie manis atnāca caur kārtīm. Tobrīd strādāju ar kādu orākulu kavu ar mērķi atrast sev segvārdu un izvilku vienu kārti, kas atspoguļoja manu tābrīža sajūtu un to, ko sagaidu no sava segvārda. Mazliet pielāgoju "nosaukumu" un tiku pie Hilarionas. Uzreiz labi sajutu to vārdu kā savējo. Kopš tā laika Taro pasaulē esmu Hilariona. Arī mana mājaslapa ir zem šā vārda. Kā Inga zīlēju lielākoties tikai draugiem.

– Kur tevi ikdienā var sastapt?

Mans pamatdarbs ir starptautiskā uzņēmumā – strādāju par vecāko personāla konsultanti. Darbs, kas arīdzan pilns konsultēšanas un padomu došanas, tikai mazliet citādā veidā.

Patlaban gan esmu bērna kopšanas atvaļinājumā, par pamatdarbu uzskatot trīs bērnu audzināšanu.
Tam visam paralēli ir darbs ar kārtīm.

Tā kā man mājās nav piemērotas telpas, ko iekārtot tikai un vienīgi klientu pieņemšanai, tad galvenokārt zīlēju attālināti. Tas ļauj pielāgot zīlēšanas laiku man pašai, savukārt klienta ieguvums ir rakstiskas atbildes e-pastā, ko viņi pēcāk var lasīt un pārlasīt. Manuprāt, šāda darbošanās ir labs risinājums gan manai, gan klientu ērtībai.

– Kā tu iemaldījies Taro pasaulē? Vai tas bija apzināts ceļš vai kāda maģiska sinhronitāte?

Kārtis, zīlēšanas klades un dažādas prognozēšanas tehnikas bijušas manas sabiedrotās jau no pašas bērnības. Ievācu daždažādu informāciju par šīm tēmām, un tad šķita pašsaprotami – izaugšu un būšu zīlniece.

Kad izaugu, tad, protams, jau apzināti meklēju iespējas apgūt Taro kārtis. Pirmā apmācība bija individuāla – pie skolotājas, kura prata iedvesmot un likt noticēt, ka man izdosies šo jomu apgūt. Vēlāk sekoja kursi pie Olgas Stepanovas, kas man palīdzēja "salikt pa plauktiņiem" visu līdz tam apgūto un vēl vairāk sajust šo jomu kā savējo.

Savukārt tagad darbojos pēc principa "jo vairāk zinu, jo vairāk uzzinu, kas vēl jāuzzina un jāiemācās". Ezotērika ir bezgalīga. Mana interese šajā jomā arīdzan ir ļoti plaša un daudzveidīga.

– Par pašu Taro likšanas procesu – kā tu to dari? Vai ir kaut kā īpaši jānoskaņojas, jārada vide? Vai ir kādas īpašās zīlējamās (vai – tieši pretēji – nezīlējamās) dienas?

Man ir savs rituāls, kā noskaņojos zīlēšanai. Tas palīdz mobilizēt maņas uz zīlēšanu. Kas attiecas uz vidi – varu zīlēt dažādās vietās, tomēr vispiemērotākā vide man ir pašas mājās. Svarīgāks ir klusums, jo apkārtējie trokšņi var traucēt koncentrēties darbam.

Iedegta svece arīdzan palīdz.

Kas attiecas uz dažādiem noteikumiem – kurās dienās drīkst zīlēt, kurās ne, – paļaujos uz savām sajūtām. Atzīšos, ka savulaik man teica, ka nedrīkst zīlēt svētdienās. Centos to ievērot līdz brīdim, kad apjautu, ka tieši svētdienās bija vislielākā vēlme darboties ar kārtīm. Kopš tā laika vairāk klausu savai sirdsbalsij, nevis sekoju līdzi nedēļas dienām.

Ja runājam par laiku, kad labāk nezīlēt – man tās ir 9. un 29. Mēness dienas. Šajās dienās atturos no kāršu likšanas.

Savukārt saulgriežu laiku izceļu kā īpaši piemērotu un labvēlīgu darbam ar kārtīm un citām ezotēriskām praksēm.

Daļa cilvēku uzskata, ka zīlēšana ir kaut kas tumšs un negatīvs, ka zīlnieces piebur, krāpj, māna u.tml. Tiem gribētos teikt, ka viss atkarīgs no tā, kāds ir cilvēks pēc dabas, nevis, kādu amatu piekopj. Lai vai ko mēs jautātu kārtīm – par neskaidrībām, par izvēlēm, par šaubām u.tml., – mēs iegūsim informāciju. Kā šo informāciju tālāk izmantot, ir klienta katra paša ziņā.
Hilariona

– Ar kādu kāršu komplektu tu pati strādā? Kā tas saucas, kāpēc tieši ar to?

Manā atvilktnē ir diez gan daudz dažādu Taro kavu. Daļa ir darbam, daļa ir drīzāk izpētes procesam par to, cik dažādas interpretācijas atrodamas. Tomēr vairums kāršu ir diez gan radniecīgas Raidera Vaita Taro kavai – dažādu mākslinieku saspēle par un ap šo klasisko variantu, kur viena kava vairak izceļ emocijas, cita – materiālās situācijas vai vēl kādu atsevišķu aspektu.

Pamatā strādāju ar divām kavām – "Illuminati Tarot" un "Mistic Dreamer Tarot" – katrreiz vadoties pēc skatāmajām tēmam un sajūtām.

– Un ar kuru kavu tu ieteiktu darboties tiem, kas tikko sāk?

Ja man jautā, kādas kārtis izvēlēties, sākot Taro apgūšanu, es iesaku Raidera Vaita kavu. Tas tamdēļ, ka šāda pieredze ir man pašai, un, manuprāt, šīs kārtis runā skaidri un saprotami pat bez īpašām Taro teorijas priekšzināšanām. Taču ne visiem tā derēs, tāpēc jāatrod tādas kārtis, kas uzrunā jau no pirmā skatiena. Ne velti pieejamas tik daudz un dažādas Taro kavas, katrs atradīs savai gaumei ko piemērotu!

– Vai bez kārtīm tavā arsenālā ir vēl kādas maģijas vai mantikas tehnikas?

Primāri mans darba instruments ir Taro. Ar tām saistīta gan zīlēšana, gan dažādi rituāli.

Runājot par rituāliem, man ļoti patīk izgatavot Taro sveces – proti, svecēs ieprogrammēt aktuālu tēmu, lai palīdzētu aktivizēt vēlmes konkrētā jomā. Šie procesi jo īpaši aktualizējas tumšajos rudens un ziemas vakaros, kad mājās gribas iedegt sveces. Tālab apvienoju patīkamo ar lietderīgo – dedzu sveces ar konkrētām programmām. Taisu tās gan sev, gan citiem.

Šī tēma droši vien prasās pēc atsevišķas sarunas.

– Sarunāts!

Vēl man ir pamatzināšanas par rūnām, taču te gan esmu tik ļoti iesācēja, ka šo vēl nesauktu par savu aktīvu darbošanos. Pagaidām šis ceļš ir pašā sākumā. Taču nāks laiks, nāks aktīvāka darbošanās – par to esmu droša.

Nelielās devās veicu arī dziednieciskas masāžas – integrētās enerģijas terapiju. Šī nodarbe gan prasa vairāk laika un telpas, kur pieņemt klientus, tāpēc ar šo patlaban neaizraujos.

– Kā tu rīkojies, ja redzi, ka kārtis vēsta sliktu? Vai tas ir novēršams?

Ja kāršu informācija nav iepriecinoša, tad es uzdodu papildu jautājumus par to, vai un kā situāciju var mainīt vai vismaz mīkstināt.

Es esmu par pozitīvismu, tāpēc katrā situācijā cenšos atrast kaut ko gaišu. Ja nu tas neizdodas, tad izzinu, kāpēc tādi notikumi cilvēkam doti un ko no tiem mācīties. Kā zinām, nekas nav tāpat vien. Ja izprotam iemeslus vai mācībstundas, tad vieglāk pieņemt un pārvarēt grūtības.

– Pastāv viedoklis, ka zīlnieks cilvēku neviļus "saprogrammē" uz kādu noteiktu scenāriju. Kā tu komentētu to?

Es šim viedoklim ne īsti piekrītu. Paskaidrošu sīkāk. Manuprāt, ir trīs tipu cilvēki.

Pirmais tips – šie tiešām ļaujas ieprogrammēties, pareizāk, paši zīlnieka teikto ieprogrammē kā vienīgo iespējamo scenāriju un tad pie tā pieturas, prasa paskaidrojumus un nepieņem nekādas variācijas. Šāda veida klienti man kā taroloģei ir visgrūtākie, jo jābūt īpaši uzmanīgai, ko un kā formulēt.

Otrs tips – uzklausa scenārijus un tad tos "apstrādā", proti, ja prognozētais patīk, tad tic tam un gatavi to pieņemt, bet ja nepatīk sagaidāmais, tad prasa izzīlēt par iespējām to mainīt vai arī paši rīkojas tā, lai programmu mainītu.

Trešais tips – uzklausa, apsver un ļaujas liktenim. Reizēm prognozes ātri aizmirst un par tām atceras tikai tad, kad prognozētais piepildās.

Zīlēšana patiesībā ir zemapziņas balss. Uzrunāt savu iekšējo balsi taču nav nekas slikts, vai ne?
Hilariona

Lai mazinātu "saprogrammēšanu", es izskatu dažādus scenārijus. Pieredze rāda, ka katram scenārijam ir savi plusi un savi izaicinājumi. Tikai pats klients var izvēlēties, kas viņam piemērotāks un ko/kā vēlas pakoriģēt.

– Kādus vēl mītus par zīlēšanu mēs varētu apgāzt šajā intervijā?

Daļa cilvēku uzskata, ka zīlēšana ir kaut kas tumšs un negatīvs, ka zīlnieces piebur, krāpj, māna u.tml. Tiem gribētos teikt, ka viss atkarīgs no tā, kāds ir cilvēks pēc dabas, nevis, kādu amatu piekopj. Lai vai ko mēs jautātu kārtīm – par neskaidrībām, par izvēlēm, par šaubām u.tml., – mēs iegūsim informāciju. Kā šo informāciju tālāk izmantot, ir klienta katra paša ziņā.

Salīdzinājumos runājot – ir godīgi pārdevēji un ir tādi, kas krāpj. Līdz ar to ne jau pārdevējs kā profesija ir kaut kas slikts, bet slikts ir cilvēks, kas veic negodīgas darbības.

Zīlēšana patiesībā ir zemapziņas balss. Uzrunāt savu iekšējo balsi taču nav nekas slikts, vai ne?

Pat nezinu, kādi vēl mīti par zīlēšanu pastāv... Tā kā esmu zīlēšanas procesos iekšā, tad mītus laikam vairs neuztveru...

– Vai tu liec kārtis sev? Kas tāds zīmīgs ir piepildījies?

Sev kārtis lieku ļoti reti. Jo svarīgāks jautājums uzdodams, jo vairāk var jukt objektīvais un subjektīvais skatījums. Man ir lieliskas Taro kolēģes, kurām uzdodu mani interesējošos jautājumus.
Taču jāpiebilst, ka arī sev esmu izlikusi ļoti precīzi. Tādās reizēs bija interesanti gan vispirms kā klientei pieņemt izlikto, gan pēc tam sīki un smalki analizēt notikušo gan no zīlētājas, gan klientes skatpunktiem.

– Paldies par sarunu, un pētīsim nākamās Taro prognozes!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!