Karstajā laikā augi ir kā uz pannas, siltumnīca ir pārvērtusies par pirtiņu, nemaz nerunājot par augiem, kas sutinās stiklotajos balkonos. Kā dārzā mazināt karstuma ietekmi un kā pasargāt siltumnīcu, raksta turpinājumā padomos dalās Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils.
"Šādā karstā laikā gaisa temperatūra siltumnīcā var pārsniegt +30 līdz +40 grādus un atsevišķos gadījumos pat +50 grādus. Tās ir temperatūras, kas augiem izsauc ļoti nopietnu karstuma stresu. Rezultātā pasliktinās vai pilnībā apstājas apputeksnēšanās process. Samazinās augu ražotspēja, jo augiem ieslēdzas izdzīvošanas režīms. Vēsā klimata augiem – visa veida zaļumiem, salātiem, spinātiem, Ķīnas kāpostiem – strauji sākās izziedēšana. Tomātiem un gurķiem tiek traucēta apputeksnēšanās," tā LLKC eksperts.
Kā atzīmē eksperts, šajā karstumā augiem ir stress, tie daudz jālaista, rodas daudzas problēmas. Lūk, zemāk LLKC speciālista padomi, kā pasargāt dārzu un siltumnīcu karstumā:
Ieteikumi, kā samazināt temperatūru siltumnīcā
- Ēnošanas speciālo tīklu izmantošana siltumnīcas iekšpusē, kā alternatīvu var izmantot balto agrotīklu;
- Siltumnīcas konstrukciju apsmidzināšana ar aukstu ūdeni no ārpuses. Dara to tieši dienas karstajā daļā, vairākas reizes, ik pa stundai;
- Apsmidzina augus siltumnīcā, der visiem, izņemot tomātus;
- Noklāj dobes ar balto plēvi, lai samazinātu augsnes sakaršanu un siltuma pārmērīgu akumulēšanos siltumnīcā;
- Ja siltumnīcas platība ļauj, tajā tur konteineru, kurā no rīta iepumpē aukstu ūdeni, bet vakarā izpumpē ārā dārza laistīšanai. Ūdens palīdz akumulēt siltumu, tā mazinot lielo karstumu;
- Pagaidu aizslietņu izmantošana, lai radītu ēnu uz siltumnīcu.
Padomi, lai dārzs nebūtu kā uz pannas
Pasākumi, kuri jāveic, iekārtojot vai rekonstruējot dārzu:
- Dārza plānošana. Kā uzsver Narvils, svarīgas ir divas lietas. Pirmkārt, noteikti jāstāda koki un liela auguma krūmi – lazdas, melnie plūškoki, irbenes, vilkābeles. Optimāli, ja 20–25% no dārza teritorijas dod pilnu ēnu, bet vēl 25% veido pusēnu. Koki, veidojot ēnu, pazemina gaisa temperatūru no +30 par 8–10 grādiem pēc Celsija, arī augstie krūmi spēj mazināt karstumu dārzā. Tas nozīmē, ka dārzā veidosies daļa teritorijas, kurā būs patīkami uzturēties gan cilvēkam, gan augt augiem.
- Jāuzlabo ūdens režīms. Vēl viena būtiska detaļa ir ūdens režīma uzlabošana. Ūdenstilpes visdažādākā izmērā arī spēj veidot apstākļus, kas pazemina gaisa temperatūru. Tas notiek vairāku iemeslu dēļ. Ūdens spēj saistīt lielu siltuma daudzumu un iztvaikojot spēj atdzesēt gaisu. Svarīgi, lai, līdzīgi kā visa dārza teritorija, arī ūdens tilpes krasta līnija vismaz 25% garumā būtu noēnota, izmantojot augus.
- Regulāras rūpes par augsnes auglību. Palielinot augsnes auglību, tiek iegūta iespēja ūdeni labāk saistīt augsnē. Pateicoties tam, ka, palielinoties organiskajai vielai, tiek vairāk saistīts ūdens. Palielinot organiskās vielas saturu par 1%, papildus uz 1000 kvadrātmetriem var piesaistīt 10 tonnas ūdens.
- Izmantojot augsnes apstrādes bezapvēršanas metodes, var mazināt ūdens zudumus, un augi mazāk cieš no karstuma.
- Vertikālās dimensijas izmantošana. Īpaši nozīmīga līdzenās platībās. Dažādu režģu, pergolu, nojumju apaudzēšana ar vīteņaugiem dod papildu iespēju veidot noēnojumu dārzā.
Tiešie pasākumi:
- Ūdens efektīva izmantošana. Laistīšanu vajadzētu plānot tā, lai visur, kur iespējams, varētu izmantot pilienveida laistīšanu, kur nē – pielietot smalkpilienu sprinkleru laistīšanas sistēmas, kuras darbina agri no rīta un vēlu vakaros. Ja var uzstādīt vadības bloku, tad var laistīt pa sektoriem. Lai būtu efekts, ir jālej vismaz 10–20 l/m2. Laistīt vajag vispirms tikko pārstādītos augus un augus, kuriem ir liela lapu virsma; visus zaļumu augus, kam katrs niecīgākais ūdens deficīts radīs problēmas. Īpaši ir jāuzrauga podu kultūras. Ar katru gadu jāpalielina iespējas uzkrāt lietus ūdeni.
- Mulčēšana. Mulčas materiālu plaša lietošana. Šoreiz tas attiecas uz organiskajiem materiāliem – zaļo zāli, sienu, salmiem, pērnajām lapām. Katrs pareizi nomulčētais dārza kvadrātmetrs būtiski samazinās vajadzību pēc ūdens un nekad tik ļoti nesakarsīs.
- Apsmidzināšana. Var būt gan automātiska, gan ar roku ieslēdzama. Apsmidzinot ar ūdeni, augi tiek dzesēti pašās karstākajās diennakts stundās. Apsmidzināt der ne tikai augus, bet arī taciņu segmateriālu – bruģi, betonu. Rezultāts būs līdzīgs.
- Ūdens pārpumpēšana pa gaisu un ūdens strūklakas. Gaisu ļoti veiksmīgi dzēsē ūdens strūklas palaišana pa gaisu. Tiek atdzesēts karstais gaiss, un ūdens čalošana rada papildu relaksējošu efektu.
- Kopšanas darbi. Tos vajag plānot, līdzīgi kā laistīšanu, agri no rīta un vēlu vakarā, lai izvairītos no būtiskiem ūdens zudumiem dienas vidū.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
