Jo drēgnāks rudens, jo lielāka apetīte, tas nu ir fakts! Ķermenis nolēmis uzkrāt rezerves, jo nevar zināt, cik barga ziema gaidāma. Man ir sajūta, ka varētu ēst un ēst, bet sāta sajūta tā arī neiestājas. Aizsteidzoties notikumiem pa priekšu, ziņoju, ka esmu atradusi supersātīgu recepti! Patiesībā to atrada mani bērni. Iknedēļas pavārgrāmatu izaicinājumam nocēlu no plaukta vissmagāko un lielāko, iespējams, arī apbružātāko grāmatu, jo tā lietota sirsnīgi jau padsmit gadus. Tā ir "Zvaigzne ABC" izdotā "Laimīgas ģimenes pavārgrāmata". Ja paēdis cilvēks ir laimīgs cilvēks, tad šī grāmata pilnībā atbilst nosaukumam.
Lielākā vērtība šai grāmatai ir nevis smalkās receptes, ko piedāvā 18 šefpavāri no visas pasaules, sākot ar Vāciju un beidzot ar Austrāliju, bet tieši pavāru dotie padomi.
Te soli pa solim ar visām bildēm var izpētīt, kā sadalīt vistu vai izfilēt zivi. Te ir vērtīgi padomi klasiskajām konditorejas mīklām un laba buljona izvārīšanai. Receptēs visbiežāk ir atsauce uz padomiem, jo, ja esi iemācījies izvārīt buljonu, tad var ķerties zupu gatavošanai.
Manu bērnu iecienītākais ēdiens, protams, ir makaroni un klimpas, tāpēc man tiek norādīts, ka vajag gatavot tos. Pēc nelielas cīkstēšanās: " Nē, garos makaronus es negatavošu!" un "Mammu, bet tos smuki var nobildēt un tie ir garšīgi!" vienojamies, ka tās būs mazās itāļu kartupeļu klimpiņas – ņoki!
Atzīšos, ka nedaudz sapinos meistarībā, veikalā meklējot receptē minētos 00 tipa itāļu miltus. Milti no miltiem atšķiras, to var izlasīt šeit, tāpēc nolēmu sekot receptei 1:1. Izcilāju visādas pakas, atradu īsto, bet mājās aiznesu neīsto. Biju paņēmusi rupja maluma miltus. Pieļauju, ka pankūkās vai plāceņos es riskētu atkāpties no receptes, bet smalko itāļu klimpu gadījumā labāk nemēģināt. Nolemju ņemt augstākā labuma miltus. Uzreiz varu pateikt, ka tos vajag krietni vairāk nekā receptē minēts. 00 maluma miltus, kas paredzēti pastām un picai, gatavojot ņokus, iztērēju gandrīz puskilogramu. Vēl viena lieta, kam vērts pievērst uzmanību, ir kartupeļu šķirne. Gluži tāpat kā lietuviešu dižklimpas cepelīni izdodas no cieti saturošajām šķirnēm, šis princips attiecas arī uz mazklimpām no Itālijas. Pavāri un audzētāji slavē kartupeļu šķirni "Ekselence", bet es praksē esmu pārbaudījusi un par labu atzinusi arī "Vinetu" (šai dāmai, manuprāt, pa spēkam ir jebkas) un "Frieslander " (ļoti kartupelīga garša, garšo kā kartupelis ar sviestu, lai gan sviests nav pielikts).
Pavārgrāmatā parādīts, ka vislabāk kartupeļus izspiest caur speciālu, šim nolūkam paredzētu stampu. Es izlīdzos ar rīvi. Vai vērts šādu rīku iegādāties? Jā, ja kartupeļu klimpas gatavo regulāri! Labi noder arī nūdeļu izspiešanai pa taisno katlā, tāpat kā dažādu mīkstu augļu, ogu un dārzeņu izspiešanai. Tiesa, jāatrod vieta virtuvē un jālieto!
Ņemot vērā mazo palīgu intensitāti, atmetu domu par glītiem, rievotiem ņokiem kā bildēs un vienkārši sagriežu gabaliņos. Garša no tā nedz zaudē, nedz iegūst! Ja ēd ar acīm, tad, protams, vērts ieguldīties rakstu veidošanā uz katras klimpas.
Sastāvdaļas
Sagatavošana
Kartupeļus nomazgā un liek sālsūdenī vārīties ar visu mizu.
Kad kartupeļi izvārījušies, tos nedaudz atdzesē. Tā, lai mizojot nedeg pirksti. Nomizo un vēl siltus ar speciālo kartupeļu spiedi izspiež vai vienkārši sarīvē.
Rīvētos kartupeļus atdzesē, liek uz galda, kas pārklāts ar cepamo papīru, sastumj kaudzē, izveido bedrīti, kurā ber sieru, sāli un piparus. Pievieno arī olu. Visu ātri, ar pirkstu galiem, sajauc.
Kartupeļu masu apkaisa ar miltiem un mīca mīklu apmēram 10 minūtes. Mīklai jābūt elastīgai un krāsas ziņā viendabīgai. Ja mīkla ķepīga un neko nevar samīcīt, tad jāpapildina ar miltiem tikmēr, līdz mīkla elastīga un nelīp pie pirkstiem.
Mīklu izrullē apmēram 20 cm garā desā un sagriež četros gabalos. Pārklāj ar pārtikas plēvi, lai neapkalst.
Ņem vienu nogriezto mīklas gabalu un izvirpina pirksta resnumā, apmēram 50 cm garumā. Apkaisa ar miltiem un izrullē arī pārejos gabalus.
Savirpinātās desiņas sagriež 3 cm garos gabaliņos. Ja vēlas pietuvināties oriģinālajai formai, tad vienā rokā satver dakšiņu ar izliekumu uz augšu un iespiež mīklā nospiedumu, virpinot lejup pa dakšas zariem. Rezultātā sanāk sastrīpotas klimpiņas. Šo soli var arī apiet, jo garšu tas nemaina.
Gatavos ņokus pārkaisa ar miltiem un līdz vārīšanai patur ledusskapī. Liekot kārtu uz kārtas, jāatceras pa vidu likt cepamo papīru, lai nesalīp.
Uzvāra sālsūdeni vai buljonu, pa porcijām laiž iekšā ņokus. Tikko ņoki uzpeld virspusē, tā tos ar putu karoti izceļ ārā.
Gala rezultāts pārsteidz! Receptē teikts, ka no dotā daudzuma pietiek 4 – 6 ēdājiem. Skatoties uz izvārīto ņoku bļodiņu, tā nešķiet. Tur varētu paēst divi, iespējams, ka prasītos pat papildinājums. Ak, vai, kādi maldi! Pamatīgi! Ņoki ir sātīgi. Ļoti sātīgi! Paēd bērni, paēd vīrs un es. Dēlam garšo tik ļoti, ka viņš apvaicājas, vai brokastīs nevarētu izvārīt putru no šīm klimpām. "Ar kanēli," viņš piebilst. Jā, saldie ņoki arī nav nekas neiespējams. Itālijā tos servē kopā ar vaniļas vai kādu citu saldu mērci.
Ņoki tika servēti pusdienās, bet vēl vakariņu laikā, kad parasti esmu jau vairākkārt virinājusi durvis, sāta sajūta nav pametusi. Lūk, maza klipa gāž lielo sāta sajūtas milzi no kājām nost un uzvar!
Plāns man skaidrs! Itāļu klimpas manā virtuvē ir uz palikšanu. Tiks veltnētas un veidotas, lai nonāktu saldētavā, gaidot lielo izsalkuma dienu!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
