Foto: DELFI
"Jau pašā sākumā biju šokā, ka visi guļ viens uz otra pārtraukumos un apmainās ar drēbēm," tādi pirmie iespaidi radās nometnes K.I.D. dalībniecei Ksenijai, kura nebija radusi pie tik cieša kontakta. Viņa sapratusi, ka K.I.D. nometnē personīgās robežas tiek uztvertas citādi.

Šis ir rakstu sērijas "Līdera apskāviens" otrais raksts. Pārējos rakstus var lasīt šeit. Pētījums tapis kopā ar Latvijas Radio, un podkāstus iespējams noklausīties šeit.

Daudzi aptaujātie dalībnieki un līderi atceras, ka K.I.D. ietvaros personīgās robežas tika izpludinātas, precīzāk, nometnēs valdīja neformāls saskarsmes veids – tā saucamā apskāvienu jeb "obņimašku" kultūra. Ko tas nozīmē, kā izpaudās un vai visiem tiešām nebija pret to iebildumu, skaidrojam šajā pētījuma "Līdera apskāviens" rakstā.

Jaunieši K.I.D. nometnē
Foto: Ekrānuzņēmums no "Facebook"

Kas ir K.I.D.?

K.I.D. nosaukumu veido trīs vārdi – kultūra, iecietība, draudzība. Tā ir jauniešu nevalstiskā organizācija ar senu vēsturi – izveidota jau 1996. gadā, drīz pēc dibināšanas saņēmusi UNESCO kluba statusu. Ar K.I.D. darbību saistītas divas biedrības, un abas saņēmušas arī Rīgas domes līdzfinansējumu. Kopš 2014. gada dažādām aktivitātēm saņemti 50 tūkstoši eiro. Katru gadu vasarā K.I.D. rīkoja nometni un tās dalībnieki apguva jaunas zināšanas par kādu konkrētu tēmu.

Nodarbības sagatavoja līderu komanda, kuras sastāvā bija arī bijušie dalībnieki. Lielākā daļa dalībnieku par nometnes atmosfēru bija sajūsmā, savukārt citiem tā lika vairāk izkāpt no savas komforta zonas. Līderu komandas centrālais tēls bija Dmitrijs Bočarovs. Viņš biedrības projektu vadītāja amatā bija jau kopš pagājušā gadsimta – 1999. gada. Pēdējā K.I.D. nometne notika 2019. gadā, tad vairākas vasaras pēc kārtas nometnes nenotika Covid-19 dēļ. Nometnēs bija aizliegts lietot alkoholu, narkotiskās vielas un nodarboties ar seksu.

Regulāri pēc vasaras nometnes tika rīkotas arī neformālas tikšanās – tās dēvēja par "KID mītiem". Tāpat nometņu dalībnieki gāja kopīgos pārgājienos. Visās šajās aktivitātēs pēc nometnēm piedalījās gan līderi, gan dalībnieki.

"Uzticības līmenis - kosmoss"

K.I.D. nometnēs valdošo atmosfēru var aprakstīt šādi: no pārējās pasaules atrauta vieta, kur ir tik daudz notikumu, ka mobilajā telefonā var neieskatīties visu nedēļu. Dalībnieki un līderi ir vienlīdzīgi, var apskauties un pieskarties viens otram jebkurā brīdī. Nometnē var negulēt visu nakti, jo ir tik daudz, ko darīt, – dziedāt pie ugunskura ģitāras pavadībā, runāties ar cilvēkiem, vērot zvaigznes, spēlēt spēles. Daudziem pēc nometnes krietni uzlabojās sociālā dzīve – radās jaunas draudzības.

Vairāku nometņu dalībniece Anna atceras, ka pirmo reizi K.I.D. piedalījās 15 gadu vecumā. Viņa bija sajūsmā par nometni un organizatoriem, no kuriem daudz ko varēja mācīties. Otrajā reizē sajūta nometnē viņai likusies vēl ģimeniskāka. "Šeit ir vēl viena svarīga nianse, kas padarīja nometni ļoti pievilcīgu, – tas, ka nebija tāda sadalījuma bērni un vadītāji, bet it kā līderi uz viena viļņa, ļoti tuvu bērniem, jo ​​viņi paši bija jauni, un tas nozīmē, ka uzticības līmenis ir kosmoss," atklāj Anna.

Pēc vasaras nometnes tika rīkoti arī pārgājieni ar nakšņošanu teltīs
Foto: Ekrānuzņēmums no "Facebook"

Cits dalībnieks Bogdans atceras kādu uzdevumu, kas spilgti palicis atmiņā: "Visi bijām vienādās maskās, bet vajadzēja atrast savas komandas biedrus. Tas viss bija tādā "horror" stilā, uz mūsu maskām bija numuri, kā vajadzētu savienoties ar savu komandu, bet noņemt maskas mēs nedrīkstējām. Viss notika skolā, pie izslēgtas gaismas."

Tomēr Bogdans norāda – lai gan daudziem nometne bija gada notikums, atsevišķu meiteņu piedzīvotais un uzmākšanās no līderu puses tomēr nomāc citus nometnes pozitīvos aspektus: "Joprojām ir cilvēki, kas man saka – bļāviens, kaut kādas meitenes dēļ visu labo nometni tūlīt mums aizvērs. Manuprāt, ir labi, ka tā notika, ir labi, ka visas tās lietas tika paceltas, jo it kā labums ir nenormāli liels bērniem, bet tas sliktums, ko saņēma tās meitenes, tam ir daudz lielāka nozīme."

Aktivitātes K.I.D. nometnēs
Foto: Ekrānuzņēmums no "Facebook"

"Apskāvieni bez zemteksta"

Tie, kas bijuši K.I.D. nometnēs, stāsta, ka atmosfēra tur bija draudzīga un neformāla. Ļoti daudz apskāvienu. Atļauja pieskarties nebija obligāti jāprasa.

Nometņu dalībnieks Vjačeslavs stāsta, ka "jebkurš varēja jebkurā laikā apskaut, kaut kur aiziet, sēdēt divatā, kaut kur kaut kādā slēgtā teritorijā". Viņš novērojis, ka arī dalībnieki ar līderiem sēdējuši "pa pārīšiem". Viņš K.I.D. apmeklējis kopš 2013. gada un atceras, ka ar laiku situācija mainījusies. "Tieši tad, kad es iesaistījos, robežas bija vēl sliktākas, vēl vairāk neredzamas, izplūdušas," viņš saka.

Savukārt Kristīnei Rezvihai kā dalībniecei nav paticis tas, ka komunikācija bijusi ļoti uz pieskārieniem vērsta, kas, viņas ieskatā, jaucis robežas starp līderiem un dalībniekiem. Viņa atceras, ka bērniem vajadzējis pieskaņoties pie šīs vides. "Piemēram, tagad man bišķiņ par to ir trauma. Man grūti pieskarties kādam citam," viņa norāda, piebilstot, ka 15 gadu vecumā bijis grūti novērtēt, vai kādam šie pieskārieni nav bijuši ar seksuālu zemtekstu.

K.I.D. dalībnieks un līderis Genrihs Saruhanovs atceras frāzi, kuras nozīmi sapratis tikai krietni vēlāk. "Bija tas teikums "obņimaški bez podteksta" jeb apskāvieni bez kaut kāda zemteksta. (..) Saprotu, ka es tajā laikā biju tāds baigi naivs. (..) Godīgi, es biju domājis, ka visiem tā arī ir, tā, ka nevienam nav nekādu zemtekstu. Retrospektīvi, protams, es saprotu, ka tas ir ļoti dīvaini," viņš komentē.

Dalībniece Žanna (vārds mainīts) atceras šādu epizodi: "Teiksim, līderis atnāks, apskaus tevi vai vēl kaut ko. Mums bija komandā viens dalībnieks, džeks ap 20, kas vienkārši nāca klāt un apskāva. "Es tevi paostīšu kā ezis." Ostīja kaklu, hi-hi, ha-ha, toreiz bija smieklīgi. Es atceros, ka atbraucu, izstāstīju savai skolotājai, un viņa: "Žanna, tas nav normāli." Bet man bija smieklīgi, "prikolīgi"."

"Dievu dievs" un "kruts džeks"

Šajā pētījumā vairākas sievietes apraksta savu pieredzi ar trim nometnes līderiem – Pāvelu Vereteņņikovu, Pāvelu Nazarovu un arī Dmitriju Bočarovu (viņš ir arī K.I.D. direktors). Kā šos vīriešus uztvēra K.I.D. dalībnieki? Īsā atbilde – viņi bija viedokļu līderi un jaunieši viņiem uzticējās. Daudzi viņus raksturo kā iedvesmas avotus, cilvēkus, kuriem varētu līdzināties.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!