Aktīvists netālu no Gaismas pils atrod bīstamo atkritumu nelegālu izgāztuvi
Foto: Delfi Aculiecinieks

Vien nepilnu kilometru no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Kīleveina grāvja krastā, kāds aculiecinieks pērnā gada nogalē uzdūries nelegālai atkritumu izgāztuvei, kur starp televizoru un dīvānu detaļām var rast arī bīstamo atkritumu – šīferi. Lai gan pagājuši jau vairāki mēneši, situācija teritorijā nav mainījusies – iespējams, tāpēc, ka zemes īpašnieks drīzumā tur plāno jaunbūvju celtniecību.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Atkritumi Kīleveina grāvja krastā novembra sākumā piesaistījuši "Trashmob" kustības uzmanību. Tās dalībnieki aktīvu atpūtu dabā apvieno ar atkritumu vākšanu, tādējādi piešķirot vērtību savām aktivitātēm un uzturot tīru vidi. Kustības pārstāvis Tālis Banga portālam "Delfi" pieļauj, ka Kīleveina grāvja krastā esošā izgāztuve veidojusies jau ilgu laiku, kaut arī iebraukšanas teritorija ir norobežota.

Par atkritumu izgāztuvi pārvērtusies teritorija Jelgavas ielā, kas samērā nomaļa un pamesta. No attēliem redzams, ka atkritumu kalns papildināts vairākkārt, jo starp riepu, dīvānu, televizoru un šīferu kalniem ir sakritis rudens lapu slānis. Banga norāda, ka uzmanību šai teritorijai pievērsis, jo liela daļa tur atrodamo atkritumu ir pārstrādājami vai arī bīstami.

"Rīgā ir diezgan daudz dažādas teritorijas, kur ir sajūta, ka tās ir pilnīgi aizmirstas un veidojas par izgāztuvēm, varētu daudz tādas uzskaitīt. Nedomāju, ka Rīgas domes arguments par četrām uzstādītām novērošanas kamerām to atrisinās," norāda aktīvists, atsaucoties uz domnieku iniciatīvu uzstādīt mobilās novērošanas kameras nomaļās teritorijās, lai pieķertu nelegālo atkritumu izgāztuvju veidotājus.

Viņš gan sociālajos tīklos, gan arī personīgi uzrunājot jaunos domes deputātus, centies pievērst viņu uzmanību šai problēmai, bet līdz šim tas neesot sekmējies.

Šai teritorijai vides dienestu uzmanību pievērsuši arī citi iedzīvotāji, izmantojot lietotnes "Vides SOS" palīdzību. Pērn septembrī inspektori, apsekojot šo teritoriju, lēmuši uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu pret zemes īpašnieku.

Atkritumu apsaimniekošanas likums nosaka, ka par šādu pārkāpumu sods fiziskajai personai ir brīdinājums vai naudas sods no 50 līdz 750 eiro, bet juridiskajai no 250 eiro līdz 1500 eiro.

Rīgas pašvaldības policija (RPP) laika periodā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 24. februārim uz Jelgavas ielu nav saņēmusi nevienu izsaukumu saistībā ar vides pārkāpumiem. Taču, saņemot informāciju uz šo teritoriju, 24. februārī tika nosūtīta policijas ekipāža.

Tās darbinieki notikuma vietā konstatēja vairākas vietas, kur ir izmestas automašīnu riepas un citi atkritumi. Precīzu apmēru šobrīd vēl nevar noteikt, jo teritoriju klāj sniegs.

Saistībā ar notikušo ir uzsākta pārbaude. Tās laikā ir noskaidrots, ka zemes īpašnieks ir juridiska persona, kas tiks informēta par nepieciešamību sakopt teritoriju.

Zemesgrāmatā pieejamā informācija liecina, ka teritorijas īpašnieks ir SIA "Gauja 8", kas nodarbojas ar būvniecības projektu izstrādāšanu, kā arī sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu.

Tieši atkritumu nomāktajā teritorijā firma tuvā nākotnē plāno celt divas daudzdzīvokļu mājas, kā arī dienesta viesnīcu. Janvārī Rīgas būvvaldē tika izskatīts jautājums par koku ciršanu minētajā teritorijā, kur koku ciršanai tika dota zaļā gaisma ar nosacījumu, ka zemes īpašnieks samaksā zaudējumu atlīdzības apmēru par dabas daudzveidības samazināšanu 8784,81 eiro apmērā.

Kopumā 2020. gadā RPP par sadzīves atkrituma radītāja vai valdītāja nepiedalīšanos pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā ir uzsākusi 152 administratīvo pārkāpumu procesus. Šī gada pirmajos mēnešos Rīgas pašvaldības policija ir uzsākusi 36 administratīvo pārkāpumu procesus.

Atsevišķi statistikā gan netiek izdalīts, cik pārkāpumi ir fiksēti tieši caur pārvietojamām kamerām. Videonovērošanas kameru atrašanās vietas periodiski tiek mainītas un par jaunām vietām, kuras būtu jāuzrauga caur kameras aci, lemj Rīgas izpilddirekcijas sadarbībā ar Rīgas pašvaldības policiju un citiem dienestiem, portālam "Delfi" norāda RPP pārstāve Lāsma Geidāne.

Savukārt mazo pārkāpumu skaitu pēdējo mēnešu laikā viņa skaidro ar pārkāpuma veida sezonalitāti – iedzīvotāju aktivitāte dārziņos un vasarnīcās palielinās tieši gada siltākajā laikā, kā arī ziemā atkritumu kalnus ātri vien nosedz sniega kārta, kas savā veidā šo pārkāpumu paslēpj.

Jau vēstīts, ka, lai cīnītos ar nelegālo atkritumu izgāztuvēm Rīgā, domnieki lēmuši ar astoņām mobilo videokameru palīdzību ķert pārkāpējus.

Kameras ir aprīkotas ar kustību sensoriem, kas ļauj efektīvāk apstrādāt ierakstus, proti, brīdī, kad kameras darbības zonā notiek kustība, policija par to saņem signālu. Tāpat arī analizējot ierakstus vēlāk, saglabātas ir tikai tās daļas, kurās ir redzama kustība.

DELFI Aculiecinieks

Tags

Atkritumi Rīgas dome Rīgas pašvaldības policija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam