Aculiecinieka kadri: 'Pasakainā dārgumu krātuve Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā'
Foto: DELFI Aculiecinieks

"Nesen biju Latvijas Mākslas muzejā. Tāpēc nolēmu, ka jādodas arī uz Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs. Pārsteigums bija liels, jo bērnības atmiņas ar tagadējo iespaidu bija ļoti kontrastējošs," portālam "Delfi" raksta uzticamais lasītājs Leons Stiprais.

Biju mākslas muzejā "Rīgas birža". Par to jau informēju cienījamo lasītāju, apmeklēju arī Rīgas Domu. Ja Latvijā iet klausīties ērģeļmūziku, tad tikai šajā katedrālē. Mūzikas spēks ieiet katrā šūnā. Iedzen zemē. Paceļ debesu augstumos.

Nesen biju Latvijas Mākslas muzejā. Tāpēc nolēmu, ka jādodas arī uz Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs. Pārsteigums bija liels, jo bērnības atmiņas ar tagadējo iespaidu bija ļoti kontrastējošs.

Visos iepriekš minētajos muzejos ir jūtama brīvības un Eiropas demokrātijas elpa. Tomēr Rīgas vēsture muzejs pārsteidza visvairāk. Sākot ar senlatviešu liecībām, artefaktiem un rotas lietām un beidzot ar visu mūsu kungu un laikmetu liecībām. Vācu krustneši, zviedru karaļi, krievu Ivana Bargā bajāri. Pašmāju hercogi un abatijas valdnieki. Poļu pani. Krievijas impērijas melnā ēna. Brīvības cīņas. Staļinisma jūgs. Beidzot brīvā Latvija. Patīkami pārsteidza Latvijas simtgadei veltītā zāle.

Es beidzot ieraudzīju arī siksnas sadalītājus. Tos man pirms 40 gadiem šajā muzejā nespēja identificēt. Tagad tie izlikti apskatei, pat divas modifikācijas. Līdzīgu redzēju Somijā Kotkas jūras muzejā, arī somu sieviešu tautas tērpu jostas ir greznotas ar šo priekšmetu. Tur iekārts mazs nazītis zivju tīrīšanai, bērzu tāšu noņemšanai un sēņošanai. Arī kaut kāds rotājums vai aizsargzīme. Tas kalpoja arī kā apmetņa turētājs un zirgu iemauktu siksnu sadalītājs. Apmetņa turētājs ir redzams kādam kungam Rīgas doma freskās. Protams, ne jau no bronzas, bet no zelta, un arī forma ir atšķirīga.

Ieraudzīju Štāba bataljona krūšu nozīmes vēsturiskos variantus. Pārsteidza brīvās Latvijas bataljonu un pulku krūšu un goda zīmju daudzums. Tikai te var aptvert, kādu spēku mēs pietaupījām Staļina melnajiem plāniem. Te var aptvert, cik lielā mērā mēs zaudējām armijas eliti, virsniekus un apakšvirsniekus. Visi viņi tika represēti un iznīcināti. Tas kalpos par brīdinājumu mūsu prezidentam, valdībai un ģenerāļiem. Nekas nav mainījies. Necīnoties mēs zaudēsim daudz vairāk. Vēl pārsteidza eksponātu, pareizāk sakot, dārgumu daudzveidība. Sudraba monētas, kausi, piemiņas medaļas, sudraba etviju kolekcija. Greznas galvas cepures gandrīz no visiem laikiem, sadzīves priekšmeti, arī porcelāns. Arī šeit krita acīs šķīvis ar Štāba bataljona goda sardzes karavīru līniju.

Apbrīnoju visas paaudzes muzeja darbiniekus, kuri mācēja visu šo bagātību savākt, aizsargāt un noslēpt. Protams, jāteic paldies visiem dāvinātājiem, jo bez viņiem muzejs būtu daudz nabadzīgāks. Zinu, ka apsardze tur ir kā bankā. Ceru, ka ir izstrādāts arī plāns muzeja evakuācijai sevišķā gadījumā. Apskatīju daudzos kuģu maketus un kuģošanas priekšmetus. Ieraudzīju arī pasaules lielākā burinieka "Sedov" maketu. Man palaimējās uz viņa būt, kad tas viesojās Somijas pilsētas Haminas ostā. Par šo savulaik portālā "Delfi" bija raksts.

"Sedov" ir būvēts Ķelnē 1921. gadā. Piecus gadus stāvēja Liepājas ostas reidā, apkārt pasaulei sāka kuģot 1952. gadā. Kopā ar kursantiem 178 cilvēki. Žēl, ka mēs viņu pazaudējām. Domāju, ka nemaldos, ja apgalvošu, ka šis muzejs ir viens no daudzveidīgākajiem un bagātīgākajiem Latvijas muzejiem. Vediet tur mūsu jauno paaudzi, arī paši atsvaidziniet daļēji zaudētās atmiņas, jo Latvijas brīvība un neatkarība ļāva parādīt daudz ko, kas padomijas laikā nebija iespējams. Pievienoju fotogrāfiju no laika, kad vienā no Rīgas parkiem uz laiku bija izstādīta Pētera pirmā statuja zirgā. To attēloju kā melnu ēnu uz Latvijas zemes.

DELFI Aculiecinieks

Source

DELFI Aculiecinieks

Tags

Aculiecinieka ziņas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form