"Trāpījāmies streika epicentrā," portālam "Delfi" telefonsarunā pastāstīja Andris. "Radās iespaids, ka ielās iziet un koordinēti pārvietojas organizētas grupas, kurām līdzi pudeles – lai izālētos, izārdītos."
Par to liecinājusi cilvēku rīcība naktī, kad tikuši dedzināti un postīti atkritumu konteineri. Itin kā cilvēki būtu izgājuši ielās izklaidēties.
Savukārt policijas rīcība Andri pozitīvi pārsteigusi. Likumsargi izturējušies "solīdi, korekti". "Kaut kas unikāls, ja salīdzina, kā policija pret cilvēkiem izturas Latvijā," novērtēja Andris.
Aculiecinieks arī iemūžinājis atkritumu izvedēju streika raisīto nekārtību un netīrību Francijas galvaspilsētā.
Fotoattēlus no Parīzes un tur notiekošajiem protestiem portālam "Delfi" sūtījis vēl kāds latvietis Francijā, kurš vēlējās palikt anonīms.
"Delfi" jau ziņoja, ka Francijā 23. martā demonstrācijās pret pensiju reformu piedalījās vairāk nekā miljons cilvēku. Parīzē starp protestētājiem un policistiem notika sadursmes.
Galvaspilsētā tās ir lielākās demonstrācijas kopš šo protestu sākuma janvārī. Valsts mērogā protestētāju skaits vairāk nekā divas reizes pārspēja demonstrantu kopskaitu 15. martā, kad notika iepriekšējie lielie protesti, taču tas bija mazāks nekā 1,28 miljoni, kas Francijā protestēja 7. martā.
Parīzē policisti pielietoja pret protestētājiem asaru gāzi un stekus pēc tam, kad vairāki protestētāji apmētāja kārtības sargus ar akmeņiem un petardēm.
Citur protestētāji uz ielām sakurināja ugunskurus un aizdedzināja atkritumus. Ugunsdzēsējiem nācās iejaukties, lai tos apdzēstu.
Iekšlietu ministrs Žeralds Darmanēns paziņojis, ka sadursmēs ievainoti 123 policisti un žandarmi.
Arodbiedrība CGT ziņo, ka protestos Parīzē šodien piedalījās aptuveni 800 000 cilvēku, bet visā valstī aptuveni 3,5 miljoni. Oficiālās aplēses parasti ir krietni pieticīgākas par arodbiedrību ziņotajām.
Arodbiedrības aicinājušas uz valsts mēroga streikiem un demonstrācijām arī nākamajā ceturtdienā, kad Francijā paredzēta Lielbritānijas karaļa Čārlza III vizīte.
Kā ziņots, valdība, izmantojot pretrunīgi vērtēto konstitūcijas 49.panta 3.daļu, pagājušajā ceturtdienā izšķīrās likumprojektu par pensiju sistēmas reformu apstiprināt ar dekrētu, atsakoties no balsojuma Nacionālajā sapulcē. Tas izsauca sašutumu gan parlamenta deputātu vidū, gan sabiedrībā.
Savukārt vakar, 22. martā, Francijas prezidents Emanuels Makrons pavēstīja, ka vēlas, lai pensiju reforma stātos spēkā līdz gada beigām, uzsverot, ka tas ir nepieciešami.
Pensiju sistēmas reforma ir viens no Makrona otrās prezidentūras stūrakmeņiem.
Galvenā reformas sastāvdaļa ir pensionēšanās vecuma paaugstināšana no 62 līdz 64 gadiem. Turklāt paredzēts pagarināt obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu periodu pilnas pensijas saņemšanai.
Vienlaikus minimālo pensiju plānots paaugstināt līdz 1200 eiro.
Valdība norāda, ka reforma nepieciešama, jo pašreizējā pensiju sistēma nav ilgtspējīga un tuvākajā laikā tai draud deficīts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
