Leons Stiprais: Durbes pils sensacionālie artefakti
Foto: DELFI Aculiecinieks

Tukuma muzejam šogad aprit 86 gadi, savukārt 1. augustā apritēja 30 gadi, kopš Durbes pils nodota Tukuma muzejam. "Delfi" lasītājiem mūsu ilggadējais reportāžu autors Leons Stiprais sarūpējis foto ceļojumu un savas pārdomas par muzejā redzēto.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Aizgāju garlaicības mākts un nostalģisku atmiņu vadīts. Biju pārsteigts par daudzveidību un pat sensacionalitāti! Vispirms jau rozes Durbes pils parkā. Tās vienmēr priecē. To papildina savdabīgie mākslinieka Laimoņa Mieriņa gleznojumi pie kalpu mājas sienas. Ir arī dažādās krāsās krāsoti soliņi. Aizmirsu pajautāt, vai uz tiem drīkst apsēsties un paēst līdzi ņemtās sviestmaizes un dzērienus, jo pilī nav kafejnīcas. Iesaku ūdens traukus ņemt līdzi somā, jo skatīties tiešām ir daudz ko. Covid-19 dēļ pagarināta Kuzņecova porcelāna izstāde no Zuzānu kolekcijas. Turpat arī latviešu meistaru māla trauki visām gaumēm. Nezināju, ka no māla var, piemēram, uztaisīt tintnīcas komplektu, kas atgādina malahīta materiālu.

Leons Stiprais: Durbes pils sensacionālie artefakti
Foto: DELFI Aculiecinieks
Krāšņās rozes pie kalpu mājas sienas.


Saglabāta arī vecā barona pils ekspozīcija. Ziedu pušķi, figūriņas, bērnu istaba, gleznas, J. Raiņa istaba, kartes. Klāt nākusi atjaunotā kalpotāju istaba un vannas istaba. Ir skapji, ko apskaustu visi kokgriešanas vecmeistari. Iepriecināja bagātīgā visas Latvijas tautas tērpu kolekcija pilnā augumā. Turpat var redzēt lielu sarakstu ar visu gleznotāju vārdiem, kuru darbi ir Tukuma mākslas muzejā.

Leons Stiprais: Durbes pils sensacionālie artefakti
Foto: DELFI Aculiecinieks

No pils loga redzamas lauvas, uz kuru mugurām nevar apsēsties, jo traucē viņu astes. Vēl tālumā redzam pakalnu grēdu (84 m.v.j.l.), kura nodrošina slavenos Tukuma Melnezera avotus.

Zem stiklotām vitrīnām atradumi, ko arheologi atraduši Tukuma apkaimē. Lietas no kalpu mājas ekspozīcijas, tajā skaitā arī bijušās kara lazaretes priekšmeti.

Sevišķu uzmanību piesaistīs priekšmets, kurš izsaucis tik daudzus rakstus un apcerējumus – muzejs to nosaucis par bronzas piekariņu. Atrasts Tukuma pilskalna arheoloģiskajos izrakumos , arheologa J. Asara vadībā 2000. gadā. Tādi piekariņi Latvijā ir tikai divi – otrs atrasts Daugmales pilskalnā. Turklāt tas "ienests" arī Daugmales pagasta ģerbonī. Atšķirība, ka veidots no metāla un sudraba. Es piekrītu arhitektes Ināras Heinrihsones sacītajam, kas balstīts uz Marģera un Māras Grīnu lemto, ka šis artefakts ir "Mūžīgais kalendārs". Par šī ažūra saktas svarīgumu liecina fakts, ka tas ir ieausts budistu paklājiņos. Tibetas mūki to apzīmē kā "Mūžīgo mezglu". Tas, ka šī zīme ir ļoti nozīmīga, liecina fakts, ka nedaudz izmainītā veidā tā ienesta Jēzus Kristus goda apģērbā, turklāt tā rotā Kazaņas Dievmātes kakla rotu un svētbildes perimetru. Protams, tur var ieraudzīt arī skandināvu, Ēģiptes, ebreju un citas baltu tautu galvenos simbolus. Izskaidrojums ir vienkāršs –Romas imperators Konstantīns Lielais skaitījās visu tautu un reliģiju virspriesteris.

Apciemojot Tukuma Durbes pils muzeju iegūsiet daudzas atziņas un iedvesmu saviem hobijiem. Adītājas, rotkaļi, audējas, galdnieki, dzelzs meistari, fotogrāfi, Dievturi, skolotāji un studenti, uz priekšu!

Leons Stiprais ,

Tukumā, 2021. gada 10. jūlijā.

P.S. Brīdinājums – daļa fotogrāfiju nav uzņemtas Tukuma Durbes pils muzejā. Tās ievietotas sakarā ar muzeja piedāvāto tēmu."

DELFI Aculiecinieks

Tags

Durbes pils
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form