Covid-19: Vai krīzes pārvarēšanā atbilde tiešām ir sadarbība ar Krieviju?
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Covid-19 globālā pandēmija ir devusi augsni visdažādākā veida sazvērestības teorijām, dezinformācijai un propagandai, ko mēdz iegriezt arī jau zināmajā naratīvā par "nespējīgo" Latviju un Eiropas Savienību (ES) pretstatā "varenajai" Krievijai. Šajā publikācijā pievēršamies izteikumiem, kas noniecina Latvijas spējas un slavina lielo kaimiņvalsti.

Latvijas raidītāji Krievijas orbītā

Ir aizvadīta jau kurā nedēļa, kad Covid-19 izraisīta veselības krīze tiek atspoguļota un apspriesta plašsaziņas līdzekļos, kur savus viedokļus pauž plašākai auditorijai atpazīstami sabiedriskie aktīvisti un politiķi. Interesanti, ka daži no viedokļu paudējiem par savu platformu izvēlas nevis Latvijas medijus, bet Krievijas "Rossiya Segodnya" finansēto "Sputnik".

Jau 2017. gadā Valsts drošības dienesta (VDD) pārskats par Latvijas informatīvo telpu ziņoja, ka "Sputnik" Latvijas versiju tās galvenais redaktors Valentīns Rožencovs galvenokārt koordinēja, atrodoties Maskavā. Turklāt vairākiem šīs mediju platformas žurnālistiem par diskreditējošu publikāciju veidošanu ir tikusi liegta iebraukšana Latvijā un Moldovā.

Nav saprotams, kādu epidēmiju uzveikšanā Krievija būtu uzskatāma par veiksmes stāstu, ņemot vērā, ka HIV inficēto skaits šajā valstī ir viens no kritiskākajiem pasaulē.

Savukārt Satversmes aizsardzības biroja 2019. gada pārskatā teikts, ka līdzās jau aktuālajai ziņās un sociālajos tīklos realizētajai informatīvajai ietekmei propaganda ar Krievijas pārstāvniecību un Krievijas veidotu fondu starpniecību tiek īstenota arī valsts diplomātiskajā vidē, kas, protams, neietilpst pieņemtajos delegātu darba uzdevumos.

Diemžēl fakti, ka minētās platformas raidītā informācija un ziņas klaji kalpo oficiālās Krievijas interešu īstenošanai, nav atturējuši šos aktīvistus no ieguldījuma prokremliskas propagandas veicināšanā Latvijā.

Covid-19: Vai krīzes pārvarēšanā atbilde tiešām ir sadarbība ar Krieviju?
Foto: DELFI

Tā, piemēram, prokremliskā ziņu aģentūra "NewsFront", kas atrodas Krievijas anektētās Krimas teritorijā, aprīlī publicēja "Sputnik" žurnālista Andreja Solopenko rakstu, kur Miroslavs Mitrofanovs, Latvijas krievu politiķis, Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs un bijušais Eiropas Parlamenta deputāts, diskutēja par Latvijas cīņu pret Covid-19 izraisīto epidēmiju.

Viņš pavēstīja, ka Latvijas valdība, balstoties uz valsts radikālo trūcību un nelielo teritoriju, ir nepietiekami atbalstījusi savus iedzīvotājus, apgalvojot, ka arī ES nav un nebūs spējīga Latviju atbalstīt, jo neesot pārliecināts, vai tās piešķirtie finansiālie līdzekļi tiks novirzīti krīzes izraisīto seku mazināšanai un likvidēšanai.

Ekrānuzņēmums no "NewsFront"

Pretēji Mitrofanova apgalvotajam, Latvija prezentēja spēju pārvarēt krīzes izraisītās atskaņas ne vien savā, bet arī kaimiņvalstīs, nosūtot vairākus tūkstošus masku un respiratoru Igaunijai un piedāvājot šādu palīdzību Lietuvai. Atveseļošanās no krīzes Latvijā ir lielā mērā atkarīga no ES savstarpējās solidaritātes un ekonomiskās sadarbības, kur mūsu ilggadējā iekļaušanās tās brīvajā tirgū kalpos par veiksmīgu pamatu tam, lai Latvijas ekonomika atgūtos.

Jau šobrīd ES piešķīra Latvijai dotāciju 35,5 miljonu eiro apmērā, ar kuru valsts spēs atbalstīt lauksaimniecības, zvejniecības, pārtikas un izglītības iestāžu ēdināšanas sektorus. Turklāt Latvijai ES būs piekļuve aptuveni 800 miljoniem eiro, lai atbalsts krīzes skartajām nozarēm un sabiedrībai būtu pastāvīgs.

Taču, ja reiz ne Latvijas valdība, ne ES Mitrofanova skatījumā nespēj pārvarēt Covid-19 izraisītās krīzes sekas, kurš tad, viņaprāt, mums varētu palīdzēt? Tad, lūk – Mitrofanovs uzsvēra, ka Krievijai ir uzkrāta pieredze cīņā ar vīrusu izraisītām epidēmijām, un norādīja, ka Latvijai vajadzētu atlikt visas esošās nesaskaņas un sadarboties veselības drošības un ekspertu līmenī, gan neprecizējot, par kādiem speciālistiem īsti ir runa.

Visbiežāk šie vēstījumi iekļauj vispārinātus apgalvojumus, kā arī no konteksta izvilktus rādītājus, kas veicina neuzticību pret valdību vai atsevišķiem politikas realizētājiem.

Nav saprotams, kādu epidēmiju uzveikšanā Krievija būtu uzskatāma par veiksmes stāstu, ņemot vērā, ka HIV inficēto skaits šajā valstī ir viens no kritiskākajiem pasaulē un inficēto pieaugums katru gadu svārstās starp 10 līdz 15%. Arī Covid-19 saslimstības rādītāji liecina, ka šobrīd Latvijā saslimušo skaits uz vienu miljonu iedzīvotāju ir 502, bet Krievijā 1437. Krievijas mediju nebrīvība un tendence falsificēt datus ir pierādījusi, ka šie skaitļi ir maigākā reālās situācijas attēlošana.

Mitrofanova izteikumi par Latvijas vājo potenciālu cīņā ar krīzi nereti tiek vispārināti dažādu mediju izteikumos, minot Latvijas valsti kā neizdevušos, uzsverot tās nespēju pārvarēt ekonomiskās un sociālās svārstības arī ārpus tik nelabvēlīgām pārmaiņām kā, piemēram, Covid-19 izraisītās sekas. Visbiežāk šie vēstījumi iekļauj vispārinātus apgalvojumus, kā arī no konteksta izvilktus rādītājus, kas veicina neuzticību pret valdību vai atsevišķiem politikas realizētājiem.

Krievijas vēji Liepājā


Mediju platformai "Sputnik" interviju sniedzis arī cits Latvijas krievu politiķis, Valērijs Kravcovs, Liepājas krievu kopienas līderis, bijušais Liepājas domes un Saeimas deputāts. Savā intervijā viņš lepojas, ka kopiena ar nenorādītu biznesmeņu palīdzību spējusi iegādāties īpašumu 64 tūkstošu vērtībā un ka viņa vecākā meita ieprecējusies Indijā, bet jaunākais dēls mācās Lielbritānijā, kur apgūst prestižu augstāko izglītību kādā no Londonas universitātēm. Balstoties šajos izteikumos, Kravcovs akcentē ģimenes liberālos uzskatus par globalizācijas un migrācijas tendencēm pasaulē.

Covid-19: Vai krīzes pārvarēšanā atbilde tiešām ir sadarbība ar Krieviju?
Foto: LETA

Tajā pašā laikā vidusskolu beidzējiem, izcilniekiem, kurus kopiena apbalvo ar zelta medaļām, Kravcovs iesaka doties uz Krieviju, akcentējot, ka vislabāk – ne uz Maskavu vai Sanktpēterburgu, bet uz tādām reģiona pilsētām kā Omska vai Novosibirska. Atbildot uz paša jautājumu, ko darīt Eiropā, Kravcovs izsakās ļoti konkrēti. Norvēģijā ir iespējams šķirot zivis, bet Anglijā mazgāt tualetes. Labākajā gadījumā latviešus tur gaida darbs aiz letes vai noliktavā, apgalvo Kravcovs.

Ekrānuzņēmums no "Sputnik"

Bijušais deputāts skaidro, ka Krievijā gan viss ir citādāk. Tur latviešus ciena tādēļ, ka viņi pārzina krievu valodu, viņi ir izdarīgi un pedantiski. No šī būtu jāsecina, ka lielo iespēju zeme, viņaprāt, ir Krievija. Par vidējo algu un augsto korupcijas līmeni valstī kopienas līderis gan noklusē, gluži tāpat kā nemin piemērus tam, kādos darbos latviešiem Krievijā sevi vajadzētu pierādīt.

Kravcova sniegtā intervija ir pretrunīga, jo savus bērnus bijušais Saeimas deputāts labprāt atbalsta dzīvē ārzemēs, vēl jo vairāk, lepojas ar dēla augstākās izglītības apgūšanu Lielbritānijā, bet gudrākos Latvijas skolēnus un jauniešus motivē doties uz Krievijas reģioniem, noniecinoši izsakoties par kopējo latviešu potenciālu Eiropā. Tā vietā, lai krievu kopiena atbalstītu jauniešu attīstību šeit pat Latvijas reģionos vai pilsētās, tā nereti subsidē skolēnu integrāciju Krievijas augstākās izglītības institūcijās.

Korupcijas indekss Krievijā 2019. gadā starp 180 valstīm ierindoja to 136. pozīcijā, bet Norvēģiju un Lielbritāniju, par kurām Kravcovam labpatika "pasmīkņāt", 7. un 12. vietā

Vai Kravcova motivācija ir pamatota? Federālā statistikas bāze Krievijas Federācijā norāda, ka vidējā mēnešalga valstī 2019. gadā ir aptuveni 500 eiro. Latvijā šajā gadā tā bija divreiz augstāka, aptuveni 1000 eiro. Korupcija arī ir viens no faktoriem, kurš skaidri atspoguļojas uz sabiedrības ikdienas dzīvi, jo publiski, valstij atvēlēti līdzekļi nereti tiek lietoti valsts elites un amatpersonu personīgajām interesēm un labumam.

Korupcijas indekss Krievijā 2019. gadā starp 180 valstīm ierindoja to 136. pozīcijā, bet Norvēģiju un Lielbritāniju, par kurām Kravcovam labpatika "pasmīkņāt", 7. un 12. vietā. Tiem, kuri kā savu nodarbošanos izvēlas likumīgu biznesu, noteikti jāizvērtē ekonomiskā brīvība valstī. Tās indekss 2020. gadā norāda, ka Krievijā tā ir pusbrīva, starp visām pasaules valstīm ierindojot to 94. vietā, bet Latviju 32.

Jāatzīst, ka Kravcova paustās idejas par Krieviju kā etalonu pārtikušai dzīvei jau sen būtu nepieciešams atsvaidzināt. Latvijas plašsaziņas telpa regulāri saskaras ar sagrozītu informāciju par Krievijas ekonomisko un sociālo potenciālu, slēpjot nepatīkamo realitāti, kura jau ilgus gadus skar tās valsts iedzīvotājus. Jāatzīst, ka ieguvumu trūkst arī idejai par akūtu Latvijas un Krievijas sadarbību. Ne vien Latvijas, bet arī citu valstu investori un biznesmeņi ir izvairījušies ieguldīt savus līdzekļus Krievijā, ņemot vērā, ka valsts ekonomika balstās uz tās naftas un gāzes eksportu, bet citiem uzņēmējdarbības virzieniem jāattīstās korumpētu birokrātu un citu, nelikumīgu valsts varas pārstāvju vidē.

Alga rubļos vai eiro?


Pandēmija nav atcēlusi realitāti. Negatīvās implikācijas, ko krīze izraisīs gan Latvijā, gan citās pasaules valstīs, ir neizbēgamas, bet, tā vietā, lai atbalstītu vai kādi citādi motivētu mūsu valdību un ES par ieguldīto darbu seku mazināšanai un likvidēšanai, daži entuziasti izvēlas tirgot informāciju prokremliskiem ziņu portāliem un medijiem, vēl jo vairāk – propagandēt izkropļotu Latvijas tēlu rakstu publicētājiem un lasītājiem.

Šie izteikumi, kur tiek stāstīts par to, cik Latvija un ES ir bezspēcīga, bet Krievija ir gandrīz vai pasaku zeme, rada minoritātēm nelabvēlīgas un sabiedriskajā vidē naidīgas emocijas.

Miroslava Mitrofanova un Valērija Kravcova sniegtās intervijas, kur viņu sacītais skaidri kultivē citas valsts oficiālo pozīciju, bet nepamatoti noniecina valsti, kurā paši dzīvo, rada neskaidrības par šo cilvēku motivāciju iekļauties Latvijas sabiedrībā. Šādi izteikumi par to, cik Latvija un ES ir bezspēcīga, bet Krievija ir gandrīz vai pasaku zeme, rada minoritātēm nelabvēlīgas un sabiedriskajā vidē naidīgas emocijas arī pret tiem, kuri nav to pelnījuši.

Jāsaprot, ka Krievijas lielākais bieds ir tās autoritārais spēks. Patiesībā šīs valsts ikdiena ir augstais korupcijas līmenis, mediju cenzūra un ekonomiskā nebrīvība, ko piedzīvot, kā rāda prakse, neviens sevišķi netiecas. Lai ko arī censtos iestāstīt, mūsu izraudzītais ceļš gluži vienkārši ir visādā ziņā veiksmīgāks.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Atmaskots.lv ir DELFI iniciatīva, ar kuru aicinām plašsaziņas līdzekļus, sabiedrību un valsti atmaskot dezinformāciju, kas tiek izplatīta, bieži vien Latvijai naidīgos, ziņu medijos un sociālajos tīklos.

Ja pamanījāt dezinformāciju, neesiet vienaldzīgi!

Ziņot

Paldies, informāciju saņēmām!

Tags

Atmaskots Krievija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form