Foto: AFP/Scanpix/LETA

Klimata pārmaiņas, šķiet, jau ilgstoši bijis plaši apspriests temats dezinformatoru vidū. Galvenais vēstījums gan ir nemainīgs – klimata pārmaiņas esot normāla parādība un cilvēks tās neietekmē. Daudzi pētījumi pasaulē pierāda tieši pretējo un tas, ka pašreizējās klimata pārmaiņas ir cilvēka darbības rezultāts, nu jau ir vispārzināms fakts. Tomēr nu vienā no Latvijas populārākajiem dezinformācijas kanāliem vietnē "Telegram" uzmanība pievērsta "klimata policijai" Francijā un Eiropas Savienībā. "Delfi" pārliecinājās, ka līdzīga struktūra Francijā jau ir, un to tiešām plāno paplašināt, tomēr runājot par to būtu jāskaidro arī par šīs struktūras funkcijām.

Konkrētais ieraksts atrodams kādā no Latvijā populāriem "Telegram" dezinformācijas kanāliem, kur nereti publicē aplamus apgalvojumus arī par vakcīnām, karu Ukrainā un aicina atbrīvoties no pašreizējās varas. Ieraksta autors brīdina, ka ES gatavojas ieviest klimata policiju, Francijā jau gatavojot 3000 policistu vienību, saucot to par varas sagrābšanu un cilvēktiesību demontāžu. Neizpaliek arī cilvēka ietekmes uz klimata pārmaiņām apšaubīšana. "Delfi" pārliecinājās, ka augustā izskanējuši publiski izteikumi par tādu struktūru izveidi, kas palīdzētu cīnīties ar noziegumiem pret vidi, taču tie nekādā veidā nav saistīti ar cilvēktiesību ierobežošanu.

Pirmās ziņas par "klimata policiju" medijos parādās augusta beigās, kad Francijas sabiedriskais radio raksta par iekšlietu ministra Žeralda Demanēna paziņojumu, ka valstī paplašinās cīņu pret vides noziegumiem. Plānots stiprināt izmeklēšanu šādos noziegumos ar īpašu fokusu uz ļaunprātīgu dedzināšanu. Rakstā minēts, ka 9 no 10 dabas ugunsgrēkiem Francijā ir cilvēka izraisīti. Šāds lēmums pieņemts pēc plašajiem ugunsgrēkiem pagājušajā vasarā. Iepriekš arī medijam La Journal du Demanche intervijā ministrs izteicies par šiem plāniem.

Francijā jau darbojas struktūra, kuras uzdevums ir cīnīties pret apdraudējumu videi un sabiedrības veselībai (OCLAESP). Tās galvenais uzdevums ir koordinēt un vadīt izmeklēšanas šāda veida noziegumos. Piemēram, Vides nodaļa fokusējas uz vides piesārņojumu, bīstamo atkritumu pārvadāšanu, kā arī augu un dzīvnieku pasaules aizsardzību. Ministrs Demanēns izteicies, ka jauno vienību varētu pievienot šai struktūrvienībai. Tomēr tie pagaidām ir tikai plāni.

Tālāk gan šī ziņa publiskajā vidē ceļo jau citā kontekstā. Ir arī mediji, kas ziņo, ka "Francija ievieš klimata policiju, lai cīnītos ar cilvēkiem", neminot, ka jaunā vienība būs saistīta ar ļaunprātīgas dedzināšanas gadījumu izmeklēšanu un plāns radies pērnās vasaras ugunsgrēku kontekstā.

Turklāt šis paziņojums sekojis augusta sākumā izskanējušajam rosinājumam Eiropas Savienībai (ES) domāt par Briseles ietekmes palielināšanu cīņā ar klimata katastrofām. Šādu paziņojumu izteicis ES krīzes vadības komisārs Janezs Lenarčics. Arī šis rosinājums izskan Dienvideiropas ugunsgrēku kontekstā. Lenarčičs skaidroja, ka iespējams nākotnē jāveito ES Civilās aizsardzības spēki, kas varēs ātri reaģēt klimata krīžu situācijās un dalībvalstīs palīdzēt tās risināt, piemēram, uz plašiem ugunsgrēkiem nosūtot ugunsdzēsībai paredzētus lidaparātus.

Taču runājot par pēdējo apgalvojumu, ka klimata pārmaiņas ir cikliskas un cilvēks tās nevar ietekmēt, pētījumos jau sen pierādīts, ka pašreizējās pārmaiņas notiek cilvēka ietekmes rezultātā. Latvijas Ģeoloģijas un meteoroloģijas centra klimatologs Viesturs Zandersons portālam "Delfi" skaidro: "Tas, kas tieši norāda uz cilvēka darbības ietekmi ir cik strauji pēdējās desmitgadēs paaugstinās gaisa temperatūra. Piemēram, Latvijā pēdējos 60 gados vidējā gaisa temperatūra ir palielinajusies par 1,1 grādu, kas priekš Zemes vēstures ir ļoti ātrs temps, un tieši sakrīt ar cilvēku izraisīto siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas pieaugumu atmosfērā. " Klimatologs skaidro, ka, klimats tiek modelēts arī matemātiski, un meteoroloģiskie novērojumi atbilst modeļiem, kuros iekļauta cilvēka darbības ietekme uz klimatu. Pārmaiņu ietekmi varam novērot arī ikdienā - ir redzams, ka katru gadu tiek uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, piemēram, augustā vien tika pārspēti 125 diennakts rekordi, no kuriem arī 4 bija Latvijas maksimālās gaisa temperatūras rekordi.

Jau ziņots, ka cīņai ar klimata pārmaiņām ES vēlas panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, bet jau līdz 2030. gadam vismaz par 55% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!