Foto: AP/Scanpix/LETA

Pēdējā laikā saspīlējums aug arī Moldovā – prokrieviski politiķi organizē plašas protesta akcijas pret proeiropeiski noskaņoto valdību un atkārtoti izskan bažas par mazās valsts drošību. Publiskajā telpā izplatās dažādas versijas par valsts turpmāko likteni. Daļa interneta lietotāju diskutē par Piedņestras lomu un nākotni reģionā. Tikmēr Kremlis izplata viltus ziņas par Rumānijas karaspēka koncentrēšanos pie Moldovas robežas. Portāls "Delfi" pārliecinājās, ka tā nav tiesa.

Pēdējās nedēļās internetā tiek izplatīti dažādi mīti un versijas par notiekošo Moldovā. Visaktīvākās diskusijas notiek vietnē "Twitter", kur lietotāji spriež par Ukrainas kara attīstību Moldovas virzienā. Tikmēr citi dalās ar videomateriāliem, kuri, kā apgalvo publikācijas autori, uzņemti pie Moldovas–Rumānijas robežas. Video redzama tanku kolonnas kustība. Taču video patiesībā redzama militārā parāde Alba Jūlijas pilsētā Rumānijā, kas atrodas vairāk nekā 400 kilometrus no Moldovas robežas. Šie maldi sākotnēji izplatīti Kremļa propagandas medijos, taču nu pārpublicēti dažādās sociālo tīklu platformās.

Moldova ir neliela valsts, kas atrodas starp Rumāniju un Ukrainu. Kopš 1990. gada Moldovā ir arī separātisks reģions Piedņestra, kura atdalīšanos savulaik atbalstīja Krievija. Joprojām Piedņestrā atrodas vairāk nekā tūkstotis Krievijas militārpersonu, kā arī liela padomju militārās tehnikas bāze.

Jau kopš Krievijas plašā iebrukuma Ukrainā, pasaulē apspriež arī Moldovas likteni. Vairākkārt publiskajā telpā eksperti izteikušies, ka nelielā valsts varētu būt nākamais Putina mērķis. Tomēr šobrīd pastāv bažas, ka Moldova var tikt izmantota, lai Krievija varētu īstenot plānus Ukrainā. Piemēram, jau vairākus mēnešus valstī notiek prokrieviskas partijas organizēti protesti pret pašreizējo Moldovas valdību, kuru vada proeiropeiskā prezidente Maija Sandu. Prokrieviskā partija "Sor" pat maksājusi par autobusiem, ar kuriem protestētājus nogādāt galvaspilsētā.

Pieaugot saspīlējumam Ungārijā bāzētā aviokompānija "WizzAir" šonedēļ lēma atcelt reisus uz Moldovu.

Šķiet, likumsakarīgi šādos apstākļos ir arī plaši izplatītie maldi. Saistībā ar apgalvojumiem par Rumānijas karaspēka tuvošanos Moldovai, ziņojumu šonedēļ publicēja Rumānijas Aizsardzības ministrija.

Ministrijā skaidro, ka runas par militāro kustību Moldovas virzienā ir Kremļa veidota viltus ziņu kampaņa. "Atgādinām, ka šādas sensacionālas un paniku raisošas informācijas pārbaudi jāveic, konsultējoties ar oficiāliem avotiem," tā teikts ministrijas paziņojumā, piebilstot, ka izmaiņas Rumānijas militāro spēku izvietojumā nav notikušas.

Savukārt sociālo mediju publikācijām pievienotais video, kurā redzama tanku kolonnas kustība, patiesībā ir videoieraksts no Rumānijas Nacionālās dienas militārās parādes Alba Jūlijas pilsētā 2022. gada 1. decembrī.

Kopš Krievijas plašā iebrukuma Ukrainā plaši apspriests arī Moldovas liktenis un loma šajā karā. Pēdējā laikā tā ierauta arī dezinformācijas virpulī. Piemēram, Kremlis pērn apgalvoja, ka Ukraina plānojot ieņemt Piedņestru, raisot aizdomas, ka Maskava meklē attaisnojumu šī reģiona aneksijai.

Moldovas prezidente Maija Sandu, kā arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jau vairākkārt brīdinājuši, ka Kremlis plāno destabilizēt situāciju Moldovā, ar mērķi attaisnot arī Piedņestras reģiona izmantošanu uzbrukumos Ukrainai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!