Sīkas buktes auto virsbūvē var novērst ar oriģinālu metodi  (8)

Krusa sagādā nepatīkamus pārsteigumus

Šā gada maija nogalē apdrošinātāji saņēma neierasti daudz atlīdzību pieteikumu par krusas nodarītajiem bojājumiem automašīnām. Turklāt pieteikumos dominēja viens laiks – 18. maijs, ap pulksten 16.

deutche_welle_video

Ieskatam minēsim tikai dažus gadījumus, kādi tika pieteikti apdrošināšanas kompānijas "Seesam Insurance AS" Latvijas filiālei.

Rīgā, Mežaparkā, bija cietusi "Škoda Octavia", kurai lieli krusas graudi apmēram 3 cm diametrā bija radījuši daudz iespiedumu jumtā, motora un bagāžas nodalījuma pārsegā, kā arī durvīs. Šo bojājumu novēršana izmaksāja apmēram 700 latu.

Savukārt Jūrmalas gatvē līdzīgi bojājumi krusas dēļ bija radušies automašīnas "Subaru Legacy" virsbūvei. Šīs automašīnas remonts izmaksāja apmēram 500 latu.

Bet Stopiņu novadā bija cietusi "Toyota Avensis", kurai bija sabojāta ne tikai virsbūve, bet arī priekšējais vējstikls. Šajā gadījumā remonta izmaksas bija apmēram 700 latu.

"Toyota" īpašnieks "Seesam" ekspertiem nosūtīja arī fotogrāfijas, kurās bija redzami iespaidīgie krusas graudi, kas bija bombardējuši mašīnu – daudzi paipalu olas lielumā, bet daži krusas graudi bija pat lielāki par sērkociņu kastīti, kas fotogrāfijās bija nolikta blakus mērogam.

"Seesam Insurance AS" Latvijas filiāles Atlīdzību departamenta Transporta nodaļas vadītājs Igors Taburs atzīst, ka savā divdesmit gadu praksē ar tik nopietnu krusas uzbrukumu automašīnām šovasar saskāries pirmo reizi.

"Tas bija pārsteigums ne tikai automašīnu īpašniekiem, bet arī apdrošinātājiem. Taču tā jau ir apdrošinātāju misija – jebkurā brīdī būt gataviem ārkārtas situācijām. Būtībā viss, kas notiek apdrošināšanā, ir negaidīts," norāda Taburs. "Protams, "Seesam" praksē ir bijuši līdzīgi zaudējumu atlīdzību gadījumi, kad krusa nodarījusi bojājumus transportlīdzekļiem. Ir redzētas pa Latvijas ceļiem braukājam mašīnas, kuras krusa sabuktējusi ceļojumu laikā pa dienvidu zemēm. Bet vēl nekad šādi gadījumi nav tikuši pieteikti tik lielā skaitā burtiski dažu stundu laikā un no dažādām vietām."

Interesants fakts – krusa bija sabojājusi mašīnas dažādās Latvijas vietās, bet salīdzinoši ierobežotā lokalizācijā. Piemēram, Rīgā visvairāk cieta mašīnas Mežaparka rajonā. Tāpat krusa bija "labi pastrādājusi" Rīgai tuvīnajos Stopiņos.

Apdrošinātāju segto atlīdzību apmērs atkarībā no automašīnām nodarītajiem bojājumiem bija robežās no pāris simtiem latu, kad vajadzēja labot vienu vai divas virsbūves detaļas, līdz pat 4000 latu, kad krusa no vienas vietas bija sakapājusi jaunu "Kia" džipu un nācās labot ne tikai visu tā virsbūvi, bet vēl vairākas citas detaļas.

"Visas krusā cietušās mašīnas tika labotas tajos autoservisos, kurus izvēlējās mūsu klienti. Tāda ir "Seesam" ierastā prakse. Pamatīgi cietušais "Kia" džips likumsakarīgi tika remontēts dīleru servisā," skaidro Taburs.

Itālijas "krusas glābējkomanda" piedāvā jaunu metodi virsbūvju remontam

Šīs vasaras krusa Latvijā izpelnījās arī starptautisku ievērību, pamudinot pie mums ierasties īpašai "krusas glābējkomandai" no Itālijas. Itāliešu speciālisti pāris nedēļas strādāja "Nippon Auto" servisā, demonstrējot īpašu krusas radīto bojājumu novēršanas tehnoloģiju un paņēmienus.

"Nippon Auto" Biznesa attīstības un kvalitātes vadītāja Ilze Ulinska atzīst, ka Latvijā ir daži meistari, kuri automašīnu virsbūvju bojājumu novēršanai izmanto itāliešu pielietotos īpašos PDR (Paintless Dent Repair) instrumentus, kas ļauj labot iespiedumus, izvairoties no virsbūves pārkrāsošanas.

"Itāliešu "glābējkomandas" priekšrocība ir milzīgā remontdarbu prakse un pieredze," uzsver Ulinska. "Viņi pastāvīgi ceļo pa pasauli, taisnodami krusas apskādētas automašīnu virsbūves. Tā kā dienvidu valstis ekstremāli nokrišņi piemeklē biežāk, pie mums darba "viesizrādēs" atbraukušajai itāliešu komandai "International Hail Group" (IHG) pasūtījumu netrūkst, un viņi ir iemanījušies automašīnas ātri savest kārtībā. Piebildīšu, ka atsevišķos gadījumos arī pēc šīs metodes izlaboto bojājumu pilnīgai novēršanai tomēr ir nepieciešama automašīnas virsbūves krāsošana, taču tie patiešām ir reti izņēmuma gadījumi."

Latvijā itālieši pavadīja divas nedēļas, šajā laikā salabojot apmēram 30 automašīnu.

"Daudzi klienti sākumā neticēja, ka iedobes uz jumta un dzinēja pārsega var likvidēt bez špaktelēšanas un krāsošanas. Bet, ieraugot rezultātu, bija patīkami pārsteigti un iepriecināti. Jāsaka, ka IHG speciālisti strādāja ļoti ātri un profesionāli. Arī mūsu servisa speciālisti atzinīgi novērtēja viņu darba kvalitāti. Augsto klasi apliecina arī fakts, ka neviens klients nav sūdzējies par rezultātu," skaidro Ulinska.

"Ja Latvijā klimats radikāli nemainīsies, tad spēcīga krusa joprojām būs retums. Tā vairāk raksturīga siltajām zemēm, tādēļ īsti nav pamata domāt, ka mūsu lokālie autoservisi specializēsies PDR tehnikas izmantošanā. Taču, ja nu mūs atkal piemeklēs tik agresīva krusa, kāda tā bija šovasar, un līdzīgā veidā sabojās automašīnas, itālieši atkal būs gatavi nākt mums palīgā. Tāds ir viņu biznesa modelis. Mums pat viņi nebūs jāmeklē, jo IHG regulāri saņem ziņas no meteoroloģijas dienestiem par visām vietām, kur reģistrēta spēcīga krusa. Tieši tā viņi šovasar uzzināja par krusu Latvijā, paši pieteicās un atbrauca," informē Ulinska.

Līdzīgi domā arī Igors Taburs, kas atzinīgi vērtē itāliešu "krusas glābējkomandas" iniciatīvu un darba cēlienu Rīgā. "Par šo inovatīvo tehnoloģiju uzzināju no kāda paziņas, kas izstāstīja par itāliešu komandas ierašanos "Nippon Auto". Sākumā man bija liels pārsteigums – kā iespējams veikt šādu remontu, neizjaucot mašīnu. Kad papētīju šo tehnoloģiju sīkāk un noskatījos arī virkni video "YouTube", man tik un tā jāsaka – tā ir gandrīz maģija uz neiespējamā robežas," pārsteigts ir Taburs.

"Taču tā ir reāla tehnoloģija. Ja teikšu, ka tā ir unikāla, tad būs mazliet pārspīlēts. Objektīvi vērtējot, tā ir ļoti laba un novatoriska tehnoloģija, kas būtiski atvieglo un paātrina mašīnas remonta veikšanu. Un būtiski samazina izmaksas. Taču man arī jāpiebilst, ka šovasar gan neviens no "Seesam" klientiem šo itāliešu piedāvāto tehnoloģiju sava krusā cietušā auto virsbūves labošanai neizvēlējās," norāda Taburs.

"Man radās iespaids, ka mūsu platuma grādos cilvēki šai tehnoloģijai vēl nav īsti noticējuši. Dominējošo attieksmi vienā teikumā varētu noformulēt apmēram tā – nu kā tādus bojājumus var novērst un virsbūvi atjaunot bez mašīnas izjaukšanas, bez špaktelēšanas un bez krāsošanas! Es domāju, ka mūsu autoīpašnieku sākotnēji rezervētā attieksme pret šo tehnoloģiju izskaidrojama ar to, ka par to līdz šim pie mums praktiski nav bijis gandrīz nekādas informācijas," uzskata Taburs.

"Loģiski – ja nav konkrētu bojājumu, mums arī nav vajadzības domāt, kā ar tiem tikt galā. Taču jāatzīst, ka līdzīgus iespiedumus, kādus radīja krusa, var radīt, piemēram, arī no ceļa uzrauti nelieli akmentiņi un ledus atlūzas. Un tādus "priekus" savā braukšanas pieredzē nākas izbaudīt absolūtajam vairākumam autoīpašnieku," pārliecināts ir Taburs.

"Cerot, ka dabas stihijas un ceļi būs saudzīgi pret mūsu automašīnām, šo novatorisko virsbūvju remonta metodi pavisam piemirst tomēr nevajadzētu, jo šī tehnoloģija, kad bojājumi tiek novērsti, iztaisnojot metāla virsmu līdz sākotnējam stāvoklim, turklāt nesabojājot krāsojumu, ir patīkama divas līdz trīs reizes zemāko remonta izmaksu dēļ, ja salīdzinām ar tradicionālo metodi, kad bedrītes virsbūvē tiek aizpildītas ar špakteles masu un virsmas pārkrāsotas, vai arī kritiskākos gadījumos tiek mainīts viss jumts. Inovatīvā tehnoloģija gan prasa strādāt ar juveliera precizitāti, taču nav nepieciešamas ne krāsas, ne lakas," norāda Taburs.

Mēģinot prognozēt, cik plaši šī automašīnu virsbūvju remontēšanas metode Latvijā tiks izmantota nākotnē, Taburs vispirms izsaka cerību, ka vismaz tuvākajā laikā tik stipra krusa pie mums neatkārtosies.

"Mūsu platuma grādos krusa ir retāka dabas parādība nekā Eiropas dienvidu valstīs vai Centrāleiropā, kur valda siltāks klimats. Ja Latvijā krusa šovasar apskādēja varbūt pāris simtus mašīnu, tad Itālijā krusa krīt un ļoti spēcīgs lietus līst biežāk, sabojājot tūkstošiem mašīnu. Pie mums tādai krusas glābējkomandai darba pietiktu varbūt pāris nedēļām gadā. Tāpēc mums ekonomiski izdevīgāk ir izsaukt meistarus tad, kad viņiem te uzrodas darba fronte," uzskata Taburs.

Kas krīt no debesīm – krusa vai ledus graudi?

Pirms gada vienā no interneta portāliem parādījās kādas oktobra dienas meteoroloģiskā prognoze ar vēstījumu, ka "šodien daudzviet īslaicīgi līs, vietām no debesīm kritīs sniega un ledus graudi". Un par šo frāzi izvērtās visai karsta diskusija, kuras dalībnieki gan ar aizkaitinājumu komentāru intonācijās, gan ar asprātīgām replikām mēģināja tikt skaidrībā, kas tie tādi par "ledus graudiem" un kāpēc žurnālisti nezina, ka tie jāsauc par krusu.

Komentētāji ar radošu degsmi izvirzīja priekšlikumus par to, ka atkarībā no krītošo objektu izmēra vajadzētu ieviest tādus apzīmējumus kā ledus pupas un zirņi, ledus putraimi, ledus kartupeļi, runkuļi un pat ķirbji, kā arī paredzēt, ka ciklons "Bīdelētie milti" var atnest nokrišņus ledus graudu formā prosas putraimu lielumā.

Pavisam nesen skaidrību šajā lietā ienesuši laika vērošanas profesionāļi. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs savā mājaslapā www.meteo.lv šā gada 2. oktobrī pie raksta "Ledus graudi vai krusa? Pirmais sniegs Latvijā šajā rudenī" publicējis papildu skaidrojumu, kas ir tas, kas krīt no debesīm. Kā izrādās, atkarībā no gadalaika, māte daba mūs var apbērt gan ar krusu, gan ar ledus graudiem.

Lūk, profesionālais skaidrojums:

Ledus graudi ir caurspīdīgas ledus lodītes ar necaurspīdīgu centru, diametrs parasti līdz 3 mm. Lodītes cietas, nevar sadrupināt ar pirkstiem. Nokrītot uz cietas virsmas, tās atlec. Visbiežāk tiek novēroti pavasarī un rudenī, reti arī ziemā, izkrīt no gubu-lietus mākoņiem, bieži kopā ar lietu.

Krusa ir nokrišņi dažādas formas ledus gabaliņu veidā. Krusas grauda centrs ir necaurspīdīgs, ārējā virsma caurspīdīga, var sastāvēt no vairākiem caurspīdīgiem un necaurspīdīgiem slāņiem. Parasti izmēri ir līdz 5 mm, bet nereti var būt lielāki, pat līdz vairākiem centimetriem. Krusa novērojama siltajā gadalaikā no gubu-lietus mākoņiem, parasti reizē ar pērkona negaisu un lietu.