Lai izlīdzinātu tiešmaksājumus starp Eiropas Savienības dalībvalstīm (ES), kompromiss jāmeklē ļoti sarežģītā finansiālā situācijā, pēc tikšanās ar Baltijas valstu zemkopības ministriem pirmdien paziņoja Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības komitejas deputāte Maireda Maginesa.
No Īrijas ievēlētā deputāte ir EP lielākās politiskās frakcijas - Eiropas Tautas partijas grupa - atbildīgā persona par lauksaimniecības reformas tiešmaksājumu sadaļu, tādējādi viņai būs ļoti svarīga loma, formulējot kopējo EP nostāju par tiešo maksājumu izlīdzināšanu, tajā skaitā arī Latvijas zemniekiem.
"No kuras kabatas izņemsim naudu - tiešmaksājumi pazemināsies nevis vienai, bet 11 valstīm. Jāsameklē līdzsvars starp naudas noņemšanu vieniem un piešķiršanu citiem. Pašreizējos finansiālajos apstākļos, strādājot pie ES budžeta, tas ir ļoti sarežģīts jautājums. Tomēr nākamajos mēnešos jāatrod īstais risinājums, kas varētu notikt, kad Īrija būs prezidējošā valsts ES, jo esam kompromisu meistari," sacīja Maginesa.
Viņa akcentēja, ka tikpat svarīgs jautājums kā tiešmaksājumi ir arī jautājums par tirgu jeb "cenu, ko vietējais zemnieks saņem par savu produkciju vienotajā Eiropā".
"Mēs bieži runājam par tiešmaksājumiem, bet aizmirstam zemnieku peļņu. Šo situāciju vajadzētu uzlabot, un tas būs saistīts ar politiskiem lēmumiem EP jau tuvākā gada laikā," norādīja EP deputāte.
Savukārt EP deputāte Sandra Kalniete norādīja, ka saistībā ar tiešmaksājumu izlīdzināšanu uz situāciju raugās optimistiski, par ko liecinot aizkulišu sarunas Briselē.
"Vācija likusi saprast, ka gatava atteikties no vairākiem miljoniem eiro, kuri varētu tikt novirzīti tiešmaksājumu izlīdzināšanai. Līdzīgas vēsmas nāk arī no Francijas puses," sacīja Kalniete.
Kā ziņots, Maginesa ir ieradusies vienas dienas vizītē Latvijā, lai tiktos ar Baltijas valstu zemkopības ministriem, vietējiem lauksaimniekiem, kā arī apmeklēs zemnieku saimniecību "Kalndunduri" Krimuldas pagastā.
Kā ziņots, Eiropas Komisija piedāvā veikt minimālu finansējuma pārdali no tām dalībvalstīm, kuras tagad saņem atbalstu virs vidējā maksājumu līmeņa - 186 latiem par hektāru -, uz tām dalībvalstīm, kuras saņem zemākos atbalstus, Latvijai paredzot papildus saņemt klāt tikai apmēram 35 latus. Taču Latvijai šis priekšlikums nav pieņemams, jo tādējādi tiek diskriminēti vietējie zemnieki, veidojot nevienlīdzīgu konkurenci. Latvijas puse uzskata, ka tiešmaksājumi nedrīkst būt zemāki par 140 latiem par hektāru.
Platību maksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī - 90 eiro jeb 63 lati par hektāru -, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.
Saistībā ar diskriminējošo situāciju Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, kā arī Briselē 2011.gada 12.oktobrī notika plašas lauksaimnieku protesta akcijas.
Savukārt patlaban zemnieku organizācijas sākušas kampaņu līdzekļu vākšanai lauksaimnieku interešu lobēšanai Briselē, aicinot ziedot 50 santīmus no katra īpašumā esošā hektāra.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
