Klasisko cūku mēri atklāj vēl piecām mežacūkām; mainītas karantīnas robežas  (14)

Viņa norādīja – tā kā klasiskais cūku mēris ir konstatēts vēl piecām mežacūkām, ir mainītas slimības karantīnas zonas robežas.

"Pārbaudes klasiskā cūku mēra inficētajā teritorijā turpinās, jo ir mainītas klasiskā cūku mēra inficētās teritorijas (karantīnas zona) robežas – no šīs teritorijas ir izslēgts Pureņu, Kaunatas, Mākoņkalna un Stoļerovas pagasts, bet iekļauts Aglonas novads, Ciblas novads un seši Daugavpils novada pagasti – Višķu, Ambeļu, Biķernieku, Naujenes, Dubnas, Maļinovas, jo klasiskais cūku mēris ir konstatēts vēl piecām mežacūkām," teica Meistere, taču piebilda, ka mājas cūkām jauni saslimšanas gadījumi ar klasisko cūku mēri nav atklāti.

Patlaban kopumā ir izmeklētas 195 nomedītās mežacūkas. No tām 29 ir konstatētas klasiskā cūku mēra antivielas, bet 14 ir konstatēts klasiskā cūku mēra vīruss.

PVD pārstāve apliecināja, ka joprojām spēkā ir jau noteiktās aizsardzības un uzraudzības zonas ap slimības skartajām saimniecībām Piedrujas un Svariņu pagastā. Taču apritot 21.dienai no pēdējās veiktās dezinfekcijas slimības skartajā saimniecībā, PVD veiks atkārtotas pārbaudes uzraudzības zonā esošajās saimniecībās, novērtēs mājas cūku veselības stāvokli un ņems asins paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem, un, ja mājas cūku asinīs netiks konstatēts klasiskais cūku mēris, tiks lemts par uzraudzības zonas atcelšanu. Pēc Meistere teiktā, tas, visticamāk, notiks nākamā gada sākumā.

Viņa norādīja, ka tas pats attiecas uz aizsardzības zonu, taču tur pārbaudes sāksies, kad būs apritējušas 30 dienas kopš pēdējās veiktās dezinfekcijas.

Meistere uzsvēra, ka, pēc PVD uzskata, efektīvākais veids, kā ierobežot slimības izplatīšanos mežacūku populācijā, ir mežacūku vakcinēšana pret klasisko cūku mēri, tāpēc pašlaik notiek aktīvs sagatavošanās darbs – precizēta meža cūku populācija, analizēti laboratorisko izmeklējumu rezultāti, apzinātas meža cūku piebarošanas vietas u.c., lai varētu noteikt teritoriju, kurā vakcinācija jāveic, un aprēķināt nepieciešamo vakcīnas devu skaitu.

Viņa piebilda, ka Eiropas Komisijas eksperti, kas decembra sākumā apmeklēja Latviju, ir atzinuši, ka meža cūku vakcinācija varētu būt piemērots risinājums Latvijai.

Pēc PVD pārstāves teiktā, mežacūku vakcinācijas pirmo posmu varētu veikt jau 2013.gada pavasarī, taču, lai slimību izskaustu, šādas vakcinācijas kampaņas būs jāorganizē vēl vairākus gadus. Līdzīgi kā tas ir ar trakumsērgu, paralēli tiks turpināti laboratoriskie izmeklējumi nomedītajām mežacūkām, informēja Meistere.

PVD 20.novembrī paziņoja, ka Latgalē nomedītām mežacūkām atklāts klasiskais cūku mēris, savukārt pirms trim nedēļām kļuva zināms, ka vīruss skāris arī mājas cūkas ‒ Latgalē divās piemājas saimniecībās Piedrujas pagastā un vienā saimniecībā Svariņu pagastā mājas cūkām tika atklāts klasiskais cūku mēris.

Ap slimības skartajām saimniecībām ir noteikta aizsardzības zona triju kilometru rādiusā, kā arī noteikta uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā. No minētās teritorijas nedrīkst ne ievest, ne arī izvest mājas cūkas, savukārt aizsardzības zonā bez PVD atļaujas nedrīkst pārvietot arī citus mājlopus. Slimības skartajā zonā neatrodas neviens industriālais cūku audzētājs vai cūku audzētājs, kas cūkas eksportē, kā arī neviens gaļas produktu ražotājs.

Klasiskais cūku mēris ir lipīga infekcijas slimība, ar kuru slimo gan meža, gan arī mājas cūkas. Slimības pazīmes ir augsta ķermeņa temperatūra, konjunktivīts, kustību koordinācijas un centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi. Uz saslimušā dzīvnieka ādas, īpaši uz ausīm, astes, vēdera un kāju iekšpusē, novērojami asins izplūdumi. Klasiskais cūku mēris nav bīstams cilvēkiem.

Pēc PVD informācijas, mājas cūkas Latvijā pēdējo reizi ar klasisko cūku mēri slimoja 1996.gadā. Līdz 2002.gadam meža cūkas vakcinēja pret klasisko cūku mēri, taču vakcināciju pārtrauca, jo 10 gadu netika konstatēts neviens dzīvnieku saslimšanas gadījums.