Polijas televīzijas TVP žurnālisti atklājuši, ka tērauds, kas no "Liepājas metalurga" (LM) vests uz Poliju pa ceļam mistiski "pazūd" un, iespējams, ar vairākām starpnieku firmām nonāk "melnajā tirgū", svētdien ziņo TV3 raidījums "Nekā Personīga".
Saskaņā ar oficiālo statistiku 2011.gadā Latvija uz Poliju eksportējusi gandrīz 300 tūkstošus tonnu tērauda stieņu. Toties Polijas Finanšu ministrijas datos šo pašu stieņu skaits uzrādās 60 reizes mazāks.
Uz poļu žurnālistu jautājumiem, par to, kā tas iespējams, LM nav atbildējis. Arī "Nekā personīga" intervija atteikta.
Auditorfirma "Ernst&Young" jau iepriekš norādījusi, ka LM izejvielu iepirkšanā un gatavās produkcijas pārdošanā iesaistītas vairākas starpniekfirmas, kas rada Valsts ieņēmumu dienestam bažas par LM iesaistīšanos pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpšanas shēmās.
Polijas žurnālists "Liepājas metalurga" pagalmā satapa daudzas kravas automašīnas no Polijas. Kāds poļu autovadītājs atklājis, ka maršrutā Polija-Latvija brauc vismaz reizi nedēļā – uz Liepāju ved metāllūžņus, bet atpakaļceļā uz Poliju – tēraudu.
Polijā žurnālisti pārliecinājušies, ka nelegālo Liepājas metālu pa dempinga cenām tirgo internetā. Kādas firmas pārstāvis piedāvājis žurnālistam 500 tonnu rievoto tērauda stieņu no Liepājas iegādāties par 1860 zlotiem par tonnu (aptuveni 311 lati), lēto cenu skaidrojot ar piegādēm pa taisno no rūpnīcas. Policijas TV žurnālisti norāda, ka cena zem ražošanas izmaksām, tādu nevar piedāvāt neviena rūpnīca. Šis tērauda tirgonis bija kādas Šematičos dzīvoklī reģistrētas firmiņas pārstāvis. Viņš Polijas TV raidījuma veidotājiem skaidroja, ka spēj nodrošināt labu cenu, jo ir vēl starpnieki un pastāvot shēma: "Es rūpnīcā nopērku par 500 eiro, pārdodu par 440 eiro un man no tā ir peļņa."
"Nekā Personīga" skaidroja, ka sākumā tērauds nonāk Lietuvā, un pēc tam Polijā. Izvedot tēraudu no Latvijas, saņem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksu, izvedot no Lietuvas, PVN atmaksu saņem vēlreiz, kad tērauds nonāk Polijā, būtu jāmaksā PVN, taču arī Polijas tirgū iesaistītas vēl starpniekfirmas, un ja visa ķēde atrodas viena īpašnieka rokās, tas faktiski ļauj izvairīties no nodokļu maksāšanas, skaidroja "Nekā Personīga".
Metāllūžņu pārstrādes uzņēmuma "Tolmets" valdes priekšsēdētāja Inta Ozoliņa raidījumam "Nekā personīga" pieļāva – ja shēma tiešām paredz tērauda nonākšanu "melnajā tirgū", "šie cilvēki ir nopelnījuši miljonus, kuri nav nonākuši uzņēmuma budžetā".
Ozoliņa pieļauj, ka LM īpašnieku vēlme pelnīt nelegāli caur starpniekiem ārzemēs, varēja būt iemesls, kāpēc LM savulaik atteicās turpināt iepirkt metāllūžņus no "Tolmeta", nosakot neizdevīgu cenu.
Tikmēr "Liepājas Metalurga" (LM) lielākais īpašnieks Sergejs Zaharjins pirmoreiz divu mēnešu laikā kopš paziņojumiem par draudošo uzņēmuma bankrotu, beidzot tikās ar izmisušajiem rūpnīcas strādniekiem LM darbiniece Inese Gausena sacīja, ka Zaharjins piedāvājis autobusus braukšanai uz Rīgu piketēt pie Ministru kabineta, lai valdība nevilcinās ar atbalstu. Pašlaik viss liecina, ka pikets varētu būt 16.aprīlī.
Jau vēstīts, ka grūtībās nonākušajam metalurģijas milzim AS "Liepājas metalurgs" patlaban investori tiek meklēti Stambulā, Londonā un Milānā. Uz šīm valstīm pēdējās dienās devušies uzņēmuma akcionāri Sergejs Zaharjins un Ilja Segals, bet par konkrētiem sarunu rezultātiem vēl netiek ziņots.
Uzņēmums paziņojumā medijiem norāda, ka ir vīlies nesenajā valdības sēdē, kurā netika pieņemti nekādi lēmumi "Liepājas metalurgs" atbalstam smagajā situācijā, kas ir skārusi metalurģijas nozari visā Eiropā.
"Liepājas Metalurga" (LM) naudas iztrūkums šogad var sasniegt pat 96,1 miljonu latu, un, nevienojoties ar lielākajiem kreditoriem, rūpniecības flagmanis jau drīzumā var nonākt uz maksātnespējas sliekšņa. Uzņēmuma biznesa plāns, pamatojoties uz kuru sniegts valsts galvojums aizņēmumam "UniCredit", nav izpildīts, bet maksātnespējas gadījumā valstij aprīlī nāksies samaksāt 8 miljonu latu kārtējo maksājumu, liecina portāla "Delfi" rīcībā esošais ziņojums par finanšu situāciju LM. Galvojuma nosacījumu izpildi uzraudzīja Finanšu ministrija, kura tagad norāda, ka jau pērnā gada nogalē aicinājusi pārstrukturizēt "UniCredit" aizņēmumu. Taču auditoru ziņojumā nekāda cita rīcība no FM puses netiek pieminēta.
LM vadība šogad prognozē 25,6 miljonu latu iztrūkumu, bet auditoru ieskatā, šīs prognozes ir pārāk optimistiskas un reālais naudas trūkums var sasniegt pat 96,1 miljonu latu. Tiesa, auditori atzīmē, ka šo summu var samazināt produkcijas cenu un ražošanas apjoma pieaugums un vienošanās ar kreditoriem. Taču janvārī LM velmējumu realizācijas cena bija par 3% mazāka nekā paredzēts uzņēmuma budžetā, bet februārī - par 5% mazāka. Pērn uzņēmums savu produkciju realizējis faktiski zem pašizmaksas, norādīts ziņojumā.
Finanšu ministrs 2009.gada 30.decembrī valsts vārdā izsniedza galvojumu par LM saistībām 85,6 miljonu eiro (59,7 miljonu latu) apmērā, lai nodrošinātu prasījumus, kas var rasties no aizdevuma līguma, kas noslēgts starp LM un "UniCredit S.p.A". Šā gada 25. janvāri izsniegtais, bet vēl neatmaksātais valsts galvotā aizdevuma apmērs bija 73,6 miljoni eiro (51,7 miljoni latu).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
