No 'Celles' līdz 'Metalurgam': uzņēmumi, ko 'sargā' Latvijas tiesas  (9)

Šo Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas spriedumu gan vēlāk atcēla Augstākās tiesas Senāts, jo lūgumu iesniegt protestu bija izteicis "Celles" nodrošinātais kreditors AS "Swedbank", kas norādīja "uz būtiskiem materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumiem", piemēram, diviem lietā esošiem tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāniem, kuros, piemēram, nebija norādīts saistību izpildes grafiks, kā arī atšķīrās dati par nodrošināto kreditoru prasījumu apjomu.

Pēc tam tiesa ierosināja "Celles" maksātnespējas lietu un 2010.gada jūnijā uzņēmuma kreditori vienojās sākt uzņēmuma bankrotu.

Tā laikā uzņēmuma administratoram Edgaram Karelim izdevās panākt izlīgumu ar kreditoriem un uzņēmuma maksātspēja un pārvaldes institūciju darbība tika pilnībā atjaunota.Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana iespējama, jo izdevās panākt vienošanos ar lielāko kreditoru "DNB" banku.

Karelis skaidroja, ka tika pārdota saistīto uzņēmumu SIA "Dizaina projekti" un "Lido kalns" manta, tādējādi iegūstot līdzekļus bankas prasību segšanai.Ķirsons iepriekš laikrakstam "Dienas Bizness" stāstīja, ka banka ir piekritusi pagarināt uzņēmumam izsniegtā kredīta atmaksu. "Tagad uzņēmums var brīvi strādāt, maksāt kredītus un apkalpot cilvēkus," stāstīja uzņēmējs.

Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process nozīmējis daudz mācību, sapratni un kļūdu ieraudzīšanu un labošanu. Šī procesa laikā, pēc Ķirsona teiktā, veikta pamatīga uzņēmuma reorganizācija un sistematizācija.

Ķirsons solīja, ka tagad "Lido" turpināšot attīstību "ar lieliem soļiem".Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanas brīdī uzņēmuma kopējo saistību summa, kurām iestājies izpildes termiņš, bija 23,383 miljoni latu.

Veiksmīgi "izķepuroties" no personīgās maksātnespējas izdevās arī pašam Ķirsonam - 2012.gada marta sākumā Aizkraukles rajona tiesa izbeidza viņa kā fiziskas personas maksātnespējas lietu.Ķirsons iepriekš atzina, ka viņa lielākā kļūda, kas novedusi pie viņa un "Lido" finansiālajām problēmām, bija ar ēdināšanu nesaistītu biznesu sākšana.

Tiesa, šie procesi patlaban rit sarežģīti, piemēram, "Ķekavas" tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) lietas administrators Olafs Švanks paguvis saķildoties ar uzņēmuma kreditoriem, kuri par administratoru sūdzējās Maksātnespējas administrācijā (MNA).

Galvenās sūdzībā izteiktās pretenzijas bija saistītas ar administratora iespējamu neobjektīvu attieksmi pret parādnieku, atrašanos interešu konflikta situācijā un citiem apstākļiem.

Administrācija gan sūdzības noraidīja. Tāpat administrators gan pērn gan šā gada sākumā tiesā iesniedza pieteikumu, lūdzot "Ķekavu" atzīt par maksātnespējīgu. Tiesa šos pieteikumus noraidīja, līdz ar to uzņēmums varēja turpināt pildīt tiesiskās aizsardzības plānā paredzētos optimizācijas procesus.

Pērn uzņēmuma apgrozījumu bija izdevies palielināt līdz 23,1 miljonam latu. 2011.gadā tā apgrozījums bija ap 20 miljoniem.

Tāpat šā gada vasar tika paziņots, ka "Ķekavas" akciju kontrolpaketi plānots pārdot citai Lietuvas daudznozaru kompānijas "Linas Agro Group".

Darījumu ir plānots noslēgt līdz šī gada decembrim, un tā noslēgšana ir atkarīga no daudzu nosacījumu izpildes, tostarp atļaujas saņemšanas no Konkurences padomes, kas savu lēmumu pieņems līdz oktobrim.

Pārējās "Ķekavas" akcijas joprojām pieder vairākiem desmitiem mazo akcionāru."Linas Agro" plāno uzņēmumu akciju un daļu iegādei tērēt 12,5 miljonus eiro jeb 8,78 miljonus latu. Tikmēr AS "Nordea" banka "Ķekavas" parādu cedējusi vienam no uzņēmuma lielākajiem konkurentiem - lietuviešu koncernam "KG Group", kam pieder divas lielākās putnu fabrikas Lietuvā, vēstīja laikraksts "Dienas Bizness".

"Ķekavas" kredīts bankai bija 10,5 miljoni eiro (7,4 miljoni latu). Pērnā gada nogalē tiesa apstiprināja pārtikas veikalu tīkla "Ķekavas broileri" tiesiskās aizsardzības plānu.

Tiesiskā aizsardzība noteikta uz diviem gadiem un par šī procesa administratori patlaban ir iecelta Baiba Pļaviņa."Ķekavas broileru" zaudējumi 2011.gadā bija 1,39 miljoni latu. Kā tika norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā, zaudējumi skaidrojami ar iepriekš nepamatoti izvēlēto attīstības stratēģiju."Ķekavas broileri" pārvalda veikalu tīklu, kurā tiek tirgota "Ķekavas" ražotā produkcija un citas pārtikas preces.

"V-traffic" tiesiskās aizsardzības process tiesā tika ierosināts pērnā gada 27.jūlijā. "V-traffic" sākotnēji plānoja izstrādāt un ar nozīmīgākajiem kreditoriem, tostarp Valsts policiju (VP), saskaņot tiesiskās aizsardzības plāna pamatprincipus un tikai pēc tam tos iekļaut plānā, kas savukārt tiks saskaņots ar kreditoriem likumā paredzētā kārtībā, tomēr tas netika izdarīts.VP pērnā gada 28.septembrī izbeidza ar "V-Traffic" noslēgto iepirkuma līgumu.

Pāris nedēļas vēlāk ar "V-Traffic" tika noslēgta jauna vienošanās, kas paredz, ka fotoradari atsāk darboties, bet fiksē ātruma pārkāpumus ne ilgāk kā līdz šā gada 31.decembrim.

Fotoradaru uz ielām vairs nav kopš pērnā gada 16.decembra. Ceļš uz fotoradaru ieviešanu Latvijā nebija gluds jau pašā sākumā - Iekšlietu ministrijai (IeM) nācās labot konkursa nolikumu, jo viens no tā sākotnējiem dalībniekiem - SIA "Lattelecom" - vērsās Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), norādot uz specifiskajām prasībām, kuras liedz plašam uzņēmumu lokam dalību konkursā. IUB atzina par nepamatotiem fotoradaru konkursa nolikumā iekļautos nosacījumus, liekot IeM tos labot.

"Salabotais " konkurss beidzās ar AS "Vitronic Baltica", "VITRONIC Dr.-Ing.Stein Bilverarbeitungssysteme GmbH" un SIA "Komeccentrs DATI grupa" apvienības uzvaru. Vēlāk apvienība pārtapa par komandītsabiedrību "Vitronic Baltica un partneri", savukārt nu tā sevi dēvē par "V-Traffic".

2011.gada 8.martā tika plānots- jaunie fotoradari uz ceļiem parādīsies 21.oktobrī. Policija oktobra sākumā publiskoja radaru karti, taču 21.oktorbī stacionārie ātruma mērītāji uz ceļiem neparādījās. Policija ar mērierīču uzstādītājiem vienojās, ka plānoto stacionāro fotoradaru vietā līdz 21.novembrim tika izvietoti 15 pārvietojamie radari. "Vitronic Baltica" sūrojās, ka tai radušās problēmas ar projekta izstrādi katram objektam un saskaņošanu dažādās iestādēs.

Atklājās, ka līguma izpilde atkal kavēsies, jo "Krājbankas" kraha dēļ uzņēmumam radušās problēmas - kredītlīnijas, no kurām būtu jāfinansē jauno fotoradaru uzstādīšana uz ceļiem, bija atvērtas "Latvijas Krājbankā". Pirmie 23 stacionārie fotoradari uz Latvijas ceļiem savu darbu uzsāka vien pērn maija beigās. Pēc vairākiem brīdinājumiem no Iekšlietu ministrijas un policijas puses, pēc virknes paskaidrojumu, Latvijā 28.septembrī tika izslēgtas šīs ierīces, jo ar uzņēmumu "V-Traffic" tika izbeigts līgums. Novembra vidū Valsts policiju ar komersantu noslēdza pagaidu vienošanos un radarus atkal ieslēdza.

Valdībā ilgi sprieda, ko darīt ar radaru projektu, līdz Ministru kabinets (MK) aiz slēgtām durvīm akceptēja Iekšlietu ministrijas piedāvājumu neatpirkt no vācu uzņēmuma "Vitronic" vairākus desmitus fotoradaru.

Uzņēmumā norādīja, ka tiesisko aizsardzību tiek lūgts noteikt krīzes dēļ, taču "Kolonna" ir stabils uzņēmums, kas arī šai ekonomiskajā situācijā turpina savus attīstības plānus.

"Holding Kolonna" uzņēmumi Latvijas tirgū darbojas kopš 1991.gada, un to darbības virzieni ir parfimērijas, kosmētikas vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, ar šīm nozarēm saistīto pakalpojumu sniegšana, kā arī nekustamo īpašumu attīstīšana un ar to saistīto pakalpojumu sniegšana.

Tomēr 2011.gadā tika likvidēta "Kolonna Invest" 100% īpašniece SIA "Domo Invest", kuras iepriekšējais nosaukums bija SIA "Kolonna Ltd" un 2011.gada 1.septembrī tiesa izbeidza uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesu un pasludināja "Kolonna Invest" par maksātnespējīgu.

"Kolonna Invest" 2010.gadā apgrozījua 1,19 miljonus latu. Tās zaudējumi ap 2008. un 2009.gadu tika lēsti pusotra miljona latu apmērā.2011.gada novembrī tiesa atzinusi par maksātnespējīgu arī pašu Plaudi - Rēlingeri.

Pret viņu, kā arī viņas tuviniekiem tiesās celtas vairākas prasības par visnotaļ iespaidīgu summu piedziņu.