Rīgas centra grausti - 64
Foto: DELFI
Rīgas centra graustu īpašnieku vidū atrodami gan Krievijas bijušie politiķi, gan pašmāju miljonāri, gan bankas.

Portāls "Delfi" turpina rakstu sēriju par galvaspilsētas pamesto un nolaisto namu īpašniekiem.

Kā vēstīts, ievērojama daļa no īpašumiem, ko Rīgas dome atzinusi par graustiem vai vidi degradējošiem objektiem, pieder valsts iestādēm vai uzņēmumiem. Tomēr vairums ir privātas, turklāt visai turīgās rokās.

Rīgas pašvaldība sākusi kampaņu cīņai ar pilsētas graustiem, tiem piemērojot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi, draudot veikt piespiedu nojaukšanu un rīkojot publiskas objektu apsekošanas un izbraukuma sēdes šajos nolaistajos namos.

Vairākus šādus namus īpašnieki šogad demontējuši, citus pašvaldība nolēmusi nojaukt pati, izdevumus vēlāk mēģinot piedzīt no ēku īpašumiem. Tiesa gan, nojaukšana līdz šim nav skārusi vērtīgākos graustus ar ietekmīgākajiem īpašniekiem.


Pašmāju mijonārs, Krievijas ekspolitiķis un 'Parex' ēna


Foto: DELFI

Namā Jaunielā 26 kopš 1919. gada atradās Latvijas Valsts bibliotēka, kur 1920. gadā tika atklāta pirmā lasītava. Bibliotēka šajā vietā atradās līdz pat 1983. gadam, bet pēc tam ēkas liktenis krietni sarežģījies - tā nonāca neveiksmīga valsts uzņēmuma īpašumā, vēlāk to iegādājās neveiksmīgs miljonārs, bet labākus laikus tā nesagaidīja arī tad, kad to nopirka "
Parex bankas
" pārstāvji, tostarp topošais Rīgas domnieks. Tagad vēsturiskais nams nonācis Krievijas miljonāra un ekspolitiķa īpašumā, un, spriežot pēc tā, ka pērn Rīgas pilsētas būvvaldes Inženieru padomē skatīts ēkas rekonstrukcijas projekts, tā beidzot var cerēt uz atdzimšanu.

1998. gadā šis īpašums tika ieguldīts valsts uzņēmuma "Latvijas eksportkredīts" pamatkapitālā. Uzņēmuma darbība izrādījās neveiksmīga un 2001. gadā valdība lēma to likvidēt. Šajā uzņēmumā amatpersonu vidū bijis gan NA politiķis Aigars Lūsis, gan tagadējā Saeimas deputāte Inguna Sudraba, gan Andris Piebalgs un Māris Riekstiņš.

2001. gadā īpašumu par 275 000 latu iegādājās uzņēmējs Agris Latišs. Ēka jau pēc dažiem mēnešiem par 2,3 miljoniem latu līdz ar
citu Latiša īpašumu - viesnīcu "Rolands" - tika ieķīlāta "Latvijas krājbankā"
. Latiša uzņēmums "Skonto AL", kas apsaimniekoja šo viesnīcu kļuva maksātnespējīgs un, kā apgalvoja pats uzņēmējs, lai segtu sevis sniegto galvojumu, Latišs pārdeva namu Jaunielā 26.

Jāpiebilst, ka "Skonto AL" maksātnespējas administrators bija jau minētais Aigars Lūsis, turklāt Latiša uzņēmums iepriekš bija aizņēmies naudu no "Latvijas eksportkredītā". Savukārt uzņēmējs Jānis Balodis bijis gan Latišam piederošā "Skonto AL", gan valsts uzņēmuma "Latvijas eksportkredīts" vadībā. Savukārt Jaunielas ēku izsolē pārdeva tiesu izpildītāja Inga Čepjolkina, kas vēlāk stājās tiesas priekšā par pilnvaru pārsniegšanu.

Kā liecina publikācijas presē, ēka Jaunielā 26 izsolē 2004. gadā tika pārdota par 834 tūkstošiem latu. To iegādājās uzņēmums "Ērgļi VT", kas vēl aizvien ir tās īpašnieks. Šo kompāniju dibinājis "Parex bankas" darbinieks, kas vēlāk kļūs par Rīgas domes deputātu no "Saskaņas centra" saraksta, Mihails Kameņeckis, savulaik "Parex bankā" augstos amatos strādājušie Ļevs Voronovs un Juris Vanags (portāls "Delfi" jau vēstīja par Vanaga investīcijām citos Vecrīgas graustos), kā arī kāds plašāk nepazīstams Mihails Gerškovičs. Sākot no 2004. gada, uzņēmums pilnībā piederējis ārvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem (līdz 2011. gadā "Gallion Finance LLC" ASV, tad "Exco Global LLP" Lielbritānijā, bet no 2012. gada līdz 2013. gada vidum - "Tinonalo Holdings Ltd" Kiprā), bet tagad tās vienīgais īpašnieks ir AS "Potok".

Šis uzņēmums pilnībā pieder Krievijas uzņēmējam Vladimiram Šemjakinam, liecina "Lursoft" datu bāzes informācija. "Potok" pieder arī kontrolpakete "Transporta un sakaru institūtā", ko pirms trīs gadiem pārdevušas bijušo "Parex bankas" akcionāru atvases Rems Kargins, Aleksandra un Grigorijs Krasovicki, kā arī AS "Parex".

Šemjakins 2011. gadā no Maksima Kargina par 1,2 miljoniem latu iegādājās īpašumu Jūrmalā. Viņš bijis Krievijas domes deputāts, kā arī strādājis "Gazprom" vadībā.


'Elkor', Grosfogels un aizdomīga cena


Foto: DELFI

Ar tirgotāja "
Elkor
" īpašniekiem saistītas vismaz divas Rīgas centra ēkas, ko pašvaldība iekļāvusi "graustu sarakstā".

Viens no šiem namiem ir Brīvības bulvārī 21, kur pašlaik atrodas veikals "Elkor tehnika". Nams pašlaik meklē jaunu īpašnieku,
to piedāvājot iegādāties par deviņiem miljoniem eiro
.

Foto: DELFI

Šo ēku 1998. gadā par 468 tūkstošiem latu no Irinas Vīksnes iegādājās nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio". Vēlāk saskaņā ar tiesas spriedumu divas trešdaļas šī īpašuma nonāca Finanšu ministrijas rokās. Savukārt 2001. gadā "Elkor" grupas uzņēmums "Neobalts" par 326 tūkstošiem latu iegādājās "Latio" piederošo nama daļu un par 656 tūkstošiem eiro - valsts īpašumā esošo daļu. Vēlāk gan "Neobalts" centās no valsts piedzīt 180 tūkstošus latu, kas tika ieguldīti ēkas remontā.

Savukārt citu īpašumu - Merķeļa ielā 2 - 2000. gadā par zemesgrāmatā nenorādītu summu iegādājās Andrejs Vlasovs - viens no "Elkor" grupas līdzdibinātājiem. Savukārt 2006. gadā Vlasovs namu par 184 tūkstošiem latu pārdevis firmai "KRBM" - tagad jau likvidētam uzņēmumam, ko reģistrējis cits "Elkor" dibinātājs Aleksandrs Popovs, bet kas 2006. gadā tika pārreģistrēta uz nekustamo īpašum uzņēmēja Ginta Grosfogela vārda. Tolaik laikraksts "Dienas Bizness" par šī un cita Vlasova īpašuma Krišjāņa Barona ielā 6 pārdošanu pauda aizdomas par mākslīgi samazinātu cenu ar mērķi izvairīties no valsts nodevām.

Pēc finanšu krīzes ēka Merķeļa ielā 2 tāpat kā citi Grosfogela īpašumi tika pārdota izsolē, pēc kuras lielākā īpašuma daļa par 865 tūkstošiem latu nonāca "Swedbank" meitas uzņēmuma rokās, bet 2012. gadā pārējo par 1,39 miljoniem latu nopirka miljonāra Valērija Berjera meitai Ilonai Savčenkovai piederošais uzņēmums "Baltijas īpašumi".

Foto: DELFI

Banka atbrīvojas no grausta


Foto: LETA

Tāpat kā Merķeļa ielas 2 nams, arī kāda cita vidi degradējošā būvē ārpus pilsētas centra bija "Swedbank" īpašums. Proti, šī gada pavasarī pašvaldība lēma, ka
"Swedbank" jānojauc tai piederošais grausts Aglonas ielā 35 k2
.

Jūnijā kļuva zināms, ka īpašumu iegādājusies kompānija "Aizsargjosla", kas apņēmusies graustu tomēr sakārtot. Šis uzņēmums pieder Ramonai Malvesai, kas ir arī kāda Purvciema daudzdzīvokļu nama projekta attīstītāja.

Jāatgādina, ka arī
grausts Kungu ielā 33 Vecrīgā
, kur savulaik bija paredzēts attīstīt viesnīcas "Marriott" projektu, tagad nonācis kredītiestādes īpašumā, proti tas pieder "DNB bankas" meitasuzņēmumam.
Foto: LETA

Grausta vietā cits grausts


Teritorija Barona ielā 88A ir viena no tām, kur Rīgas dome īstenojusi piespiedu demontāžu. Vasarā pašvaldība nolēma par saviem līdzekļiem, tam atvēlot 120 900 eiro, nojaukt šo un vēl divus graustus Brīvības ielā 78A un Juglas ielā 9. Demontāžu veic uzņēmums "E Būvvadība".

Lai gan pagaidām grausts pretī Dailes teātrim Brīvības ielā joprojām ir neskarts, Barona ielā nepabeigtās jaunbūves vietā tagad plešas nesen iesēts zālājs un skatam paveras jau cits grausts, ko iepriekš no Barona ielas puses nebija iespējams saskatīt.

Pašvaldība informē, ka nojauktajam graustam bija vairāki īpašnieki, kuru domstarpību dēļ teritorija nav tikusi sakārtota.

Zemesgrāmatā pie šī īpašuma atzīmēts, ka pienākums nojaukt graustu noteikts uzņēmējam Aigaram Bērziņam, kurš ir līdzīpašnieks uzņēmumā "Būvmateriāu tehnoloģiju centrs" - firmā, kas iepriekš bijusi nepabeigtās būves saimniece. Tiesa gan zemesgrāmatas informācija liecina, ka lielākais zemes un jaunbūves īpašnieks ir valsts Finanšu ministrijas personā.

Savukārt neliela daļa nekustamā īpašuma līdz 2008. gadam piederēja Vitālijam Grinčišinam, bet tad tās nonākušas viņa dibinātā uzņēmuma "VG 23" īpašumā. Tagad gan firma pieder Andrim Ābolam. Grinčišina īpašumā ir daudzi zemes gabali un ēkas Rīgā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!