Gāzes tirgus atvēršanā Latvijā energokompāniju "Latvijas Gāze" varēs sadalīt, izveidojot meitasuzņēmumu, nevis māsasuzņēmumu, vienojās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.
Deputāti, otrajam lasījumam gatavojot grozījumus Enerģētikas likumā par gāzes tirgus atvēršanu Latvijā, atbalstīja priekšlikumu, kas paredz, ka vienotas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators vai dabasgāzes pārvades sistēmas operators ir energoapgādes komersants, kas nošķirts no dabasgāzes ražošanas un tirdzniecības darbībām un var ietilpt vertikāli integrēta energoapgādes komersanta, kurš veic dabasgāzes ražošanas vai tirdzniecības darbības, sastāvā kā atsevišķa kapitālsabiedrība ar pastāvīgas juridiskās personas statusu.
Tādējādi no likumprojekta izņemts nosacījums, ka "Latvijas Gāzei" dabasgāzes pārvade un uzglabāšana jānodala no sadales un tirdzniecības, izveidojot māsasuzņēmumu.
Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs sēdē norādīja, ka šis priekšlikums aizvadītājā nedēļā izdiskutēts ar "Latvijas Gāzi" un ministrijas ieskatā tas nekāda veida juridiskus riskus gāzes tirgus atvēršanai Latvjā nerada.
Komisijas sēdē bija asa diskusija starp "Latvijas Gāzes" un EM pārstāvjiem par termiņiem uzņēmuma sadalīšanai un īpašumtiesību atsavināšanai. Deputāti uzdeva EM uz likumprojekta izskatīšanas trešo lasījumu sagatavot konkrētu "ceļa karti" ar skaidri pamatotiem termiņiem kompānijas sadalīšanai, tostarp nepieciešamības gadījumā iesniedzot priekšlikumus par termiņu izmaiņām.
Saeimas frakcijas "No sirds Latvijai" deputāts Aivars Meija atsauca savus priekšlikumus, kas paredzēja atlikt termiņus "Latvijas Gāze" sadalīšanai, jo komisija vienojās par šiem jautājumiem lemt, likumprojektu skatot trešajā lasījumā.
Tāpat Saeimas komisija noraidīja Nacionālas apvienības deputāta Ilmāra Latkovska priekšlikumu, ka paredz, ka līdz 2017.gada 3.aprīlim pirkt gāzi no brīvi izvēlēta ir tiesības lietotājiem, kura pirktās gāzes apmērs 2014.gada pārsniedza 30 miljonus kubikmetru gadā. Komisija vienojās, ka arī par šo jautājumu vēl nepieciešamas diskusijas līdz likumprojekta izskatīšanai trešaja lasījumā.
Spiridonovs sēdē norādīja, ka EM ieskatā Latvijas lietotājiem, piemēram, valsts energokompānija "Latvenergo" ir tiesīga iegadāties gāzi no alternatīviem avotiem.
Savukārt "Latvijas Gāzes" pārstāvji sēdē norādīja, ka neliedz "Latvenergo" iegādāties gāzi no alternatīviem avotiem, taču valsts uzņēmumam neesot tiesību šo gāzi izlietot Latvijā, kamēr spēkā ir "Latvijas Gāzes" privatizācijas līgums.
Saeimas tautsaimniecības komisija otrdien Enerģētikas likuma grozījumus atbalstīja otrajā lasījumā.
Valdība attiecīgos likuma grozījumus par spīti "Latvijas Gāzes" iebildumiem atbalstīja septembra vidū. Saeima pirmajā lasījumā grozījumus atbalstīja oktobra otrajā pusē.
EM sagatavoto grozījumu Enerģētikas likumā mērķis, īstenojot dabasgāzes tirgus reformas noslēdzošo posmu, ir nodrošināt dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora nodalīšanu no darbībām, kas saistītas ar dabasgāzes sadali vai tirdzniecību, novērst potenciālo risku, kad valstij stratēģiski svarīgu dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmu pieejamība tiek izmantota kā politiskās ietekmes instruments no trešajām valstīm, kā arī noteikt prasības un pienākumus tirgus dalībniekiem, darbojoties atvērtā dabasgāzes tirgū, kad lietotājiem pastāv iespēja brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju un iegādāties dabasgāzi par cenu, kas noteikta tirgus dalībniekiem savstarpēju vienojoties.
Pēc EM paustā, veidojot nosacījumus efektīvam un integrētam dabasgāzes tirgum, nepieciešams lietotājiem nodrošināt iespēju izvēlēties tirgotāju un saņemt dabasgāzi par tirgus cenām. Likumprojekts paredz, ka 2017.gada 3.aprīlī dabasgāzes tirgus tiks pilnībā atvērts visiem lietotājiem - tas nozīmē, ka dabasgāzes cena tiks noteikta, tirgotājam un lietotājam vienojoties. Savukārt mājsaimniecības lietotājiem, lai mazinātu sociālo spriedzi, ir paredzēta pakāpeniska tirgus atvēršana. Mājsaimniecības lietotāji arī pēc 2017.gada 3.aprīļa varēs izvēlēties, vai saņemt dabasgāzi par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikto tarifu vai par tirgus cenu. Dabasgāzes pārvades un sadales tarifus gan juridiskām personām, gan mājsaimniecībām arī turpmāk apstiprinās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.
Likumprojektā iekļautās normas paredz, ka līdz 2017.gada 3.aprīlim vertikāli integrētam uzņēmumam "Latvijas Gāze" ir pienākums izveidot divus juridiski neatkarīgus uzņēmumus – viens pildīs pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus, otrs īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas. Savukārt līdz 2017.gada 31.decembrim vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglābšanas sistēmas operatoram ir jābūt juridiski neatkarīgam no dabasgāzes apgādes komersantiem, kas nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību un sadali. Ieviešot šīs prasības, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšana sistēmas operators būs kapitālsabiedrība, kas juridiski, funkcionāli un organizatoriski nodalīta no "Latvijas Gāzes". Tās īpašnieki būs ar "Latvijas Gāzi" vai tās akcionāriem nesaistītas personas.
Saistībā ar īpašumtiesību maiņu likumprojektā ir paredzētas valsts pirmpirkuma tiesības uz vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora akcijām, dabasgāzes pārvades sistēmu vai jebkādu tās daļu, un gāzes krātuvēm vai jebkādu to daļu. Gadījumā, ja valsts neizmanto pirmpirkuma tiesības, bet īpašumtiesības tiek atsavinātas par labu kādam citam subjektam, tad šādu darījumu akceptē Ministru kabinets, balstoties uz Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas atzinumu.
Vienlaikus likumprojektā noteikts, ka regulatoram jāuzrauga vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora atbilstība neatkarības prasībām, kā arī jāizstrādā pārvades un uzglabāšanas tarifa metodika. Likumprojektā arī noteikts, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuvei būs regulēta pieeja, lai ikviens tirgus dalībnieks var glabāt tajā gāzi, ievērojot vienādus tirgus nosacījumus.
Tāpat Ministru kabinetam noteikts pienākums izstrādāt dabasgāzes drošības rezerves izveidošanas un izmantošanas kārtību, lai pēc iespējas nodrošinātu dabasgāzes lietotāju nepārtrauktu apgādi ar dabasgāzi.
Saeimai par attiecīgo likumprojektu jālemj trijos lasījumos.
Pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens uzņēmums - "Latvijas Gāze", kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. "Latvijas Gāzes" lielākie īpašnieki ir Vācijas "E.ON Ruhrgas International", Krievijas "Gazprom" un "Itera Latvija".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
