Memorandu parakstīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle Katrīna Zariņa, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis, Vides aizsardzības kluba (VAK) prezidents Arvīds Ulme, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) valdes loceklis Armands Nikolajevs, Latvijas Iepakojuma asociācijas (LIA) valdes locekle Sandra Dzelzs, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds.
Memoranda dalībnieki vienojušies par principiem, kas būtu ievērojami, izstrādājot depozīta sistēmu. Principi paredz nododamā iepakojuma daudzveidību, sekmējot dažāda veida iepakojuma savākšanu un pārstrādi, tostarp, piemēram, piena un sulu iepakojumu, šampūnu pudeles, stikla burkas u.c., ko klasiskās depozīta sistēmas nepieņem. Padomāts arī par ekonomisko pamatotību, proti, depozīta sistēmas izveidi, pamatojoties uz precīziem finanšu aprēķiniem un ekonomiskajiem apsvērumiem un sabalansējot iesaistīto pušu ieguldījumus un sabiedrības ieguvumus.
Parakstot memorandu, plānots veicināt godīgu konkurenci un sistēmas caurskatāmību, paredzot, ka depozīta sistēmas veidotājs un operators tiek izvēlēts atklātā konkursā, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un procesu caurskatāmību, tādējādi izvēloties saimnieciski labāko sistēmas risinājumu. Ievērojot memoranda pamatnostādnes, plānots arī radīt stimulu paradumu maiņai, nodrošinot patērētājam šķirošanas punktu pieejamību un dodot ekonomisku stimulu šķirot atkritumus.
"Šodien parakstītais memorands apliecina uzņēmēju, pašvaldību un vides pārstāvju kopīgu vēlmi ieviest maksimāli efektīvu un paplašinātu iepakojuma depozīta sistēmu, jo apzināmies efektīvas, pārdomātas atkritumu apsaimniekošanas būtisko stratēģisko lomu, nodrošinot stabilu un ilgtspējīgu valsts attīstību un ekonomikas izaugsmi. Mūsuprāt, sistēmas ieviešanā jāņem vērā arī pašvaldībām noteiktās funkcijas organizēt atkritumu apsaimniekošanu savā pašvaldībā. Valstij jāpiedomā, kā mazināt atkritumu rašanos – īpaši, otrreiz nelietojama un nepārstrādājama iepakojuma ievešanu valstī," norāda Kaminskis.
"Tehnoloģiju attīstības laikmetā ievērojami attīstījušās dažādas tautsaimniecības jomas, un, attīstoties ražošanai, mums jākļūst arvien līdzatbildīgākiem par šo izmaiņu ietekmi uz vidi. Izstrādājot memorandu, koncentrējāmies uz to, lai depozīta sistēma radītu ekonomisku stimulu Latvijas iedzīvotājiem nodot iespējami plašu pašu izlietotā iepakojuma klāstu pārstrādei, kā arī šķirot atkritumus. Ir svarīgi veicināt videi draudzīgu ieradumu nostiprināšanos sabiedrībā un tam savu atbalstu un kompetenci gatavi dot arī Latvijas IT un tehnoloģiju uzņēmumi," atzīmē Grīnfelds.
"Parakstot šo memorandu, puses apstiprina, ka nepieciešams spert pārdomātus, stratēģiskus, ilgtspējīgus soļus, piedāvājot Latvijas sabiedrībai inovatīvus, sociāli atbildīgus, ekonomiski pamatotus vides un atkritumu apsaimniekošanas risinājumus," pievienošanos memorandam pamato Zariņa.
Memoranda piedāvātie risinājumi arī palīdzēs sasniegt un izpildīt Eiropas Savienības (ES) noteiktos mērķa rādītājus, kas paredz, ka ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai, līdz 2025. gadam jāpārstrādā vismaz 55% mājsaimniecību un uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu. Līdz 2030. gadam mērķa rādītājs pieaugs līdz 60%, bet līdz 2035. gadam – līdz 65%.
Pušu parakstītais memorands tiks iesniegts Saeimas deputātiem, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, lai turpmākajās diskusijās tiktu ņemts vērā visu pušu viedoklis un saskaņā ar valdības rīcības plānu līdz 2023. gadam Latvijā tiktu izstrādāts paplašināts depozīta modelis.
Pilns sadarbības memoranda teksts ir pieejams šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
