'Zaļā' Eiropa: ar oglēm, gāzi, atomiem, ūdeni, vēju un sauli pretī klimata neitralitātei

Portāls "Delfi" sniedz ieskatu valstu un Eiropas Savienības (ES) plānotajos mērķos cīņā ar klimata pārmaiņām, kā arī norāda uz galvenajiem klupšanas akmeņiem.

Latvijai atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas ir paveicies ar padomju mantojumu elektrības ražošanas jomā, mums ir Daugavas HES kaskāde – Pļaviņu, Rīgas un Ķeguma HES, ar ko iespējams saražot būtisku daļu no Latvijā patērētās elektrības. Citās Eiropas valstīs situācija ir atšķirīga, piemēram, Polijā, Vācijā u. c. joprojām plaši izmanto ogles, Dānija devusi zaļo gaismu "Nord Stream 2" projekta īstenošanai. Vienlaikus Polija ir paziņojusi, ka pēc trim gadiem pārtrauks importēt gāzi no Krievijas, bet ir atteikusies piedalīties Eiropas kopējā mērķī līdz 2050. gadam sasniegt klimata neitralitāti. Tiek lēsts, ka Polijai šis termiņš varētu būt vien 2070. gads.

Labais mantojums

Daugavas HES kaskāde elektroenerģijas jomā un biomasas pieejamība siltumenerģijas jomā patiešām atvieglo iespēju Latvijai nākotnē veidot bezizmešu enerģētikas sistēmu. Tomēr Ekonomikas ministrijā portālam "Delfi" norāda, ka labais mantojums no iepriekšējiem gadiem vienlaikus nedrīkstētu būt pamats, lai neveiktu tālākus soļus. Piemēram, vēja enerģijas attīstībā Latvija būtiski atpaliek arī no kaimiņvalstīm, nemaz nerunājot par šīs jomas līderiem. Modernas lielas jaudas vēja stacijas investori šobrīd ir gatavi attīstīt arī bez valsts atbalsta.