Foto: Pixabay
Lielāki izaicinājumi Latvijas ekonomikā gaidāmi šī gada otrajā pusē. Cenas aug straujāk nekā ienākumi, un reālā pirktspēja šogad samazināsies. Šobrīd visvairāk jūtam pārtikas un degvielas cenu kāpumu, taču rudenī ir gaidāms ievērojams siltumenerģijas tarifu kāpums. No valsts puses tiks sniegts atbalsts, taču pilnībā kompensēt cenu kāpumu būs grūti, vērtē ekonomisti.

2022. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2021. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) ir palielinājies par 5,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums. "Šis gads ekonomikā ir sācies ļoti sekmīgi, jo tautsaimniecība paspēja izbaudīt pandēmijas ierobežojumu samazināšanās efektu, bet Krievijas iebrukums Ukrainā šajā laikā to vēl ietekmēja samērā maz. 1. ceturksnī IKP gada griezumā pieauga par 5,9%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni – par 2,2%. Šī izaugsme lielā mērā ir pandēmijas pārvarēšanas rezultāts, par ko liecina arī izaugsmes enerģijas dalījums pa nozarēm ļoti vispārīgā līmenī – ierobežojumu vairāk skartie pakalpojumi gada laikā auga par 6,3%, bet ražojošās nozares par 0,2%," teic bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Tuvākajos mēnešos saglabāsies pietiekami labvēlīgi apstākļi patēriņa pieaugumam, ko lēnām sāks bremzēt inflācijas kāpums. Tas izteiktāk būs jūtams gada beigās, kad sāks pienākt palielinātie mājokļa rēķini. Pagaidām tēriņu potenciālu uzturēs Covid-19 laikā veiktie uzkrājumi, kuru pieaugums jau samazinās, un aizturētais patēriņš," norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis. "SEB bankas" veiktā aptauja apstiprina, ka iedzīvotāju iespējas uzkrāt sarūk un tie jau sākuši aktīvāk izmantot uzkrājumus tēriņu nodrošināšanai. Krasa patēriņa izmaiņas var ietekmēt arī uzņēmēju noskaņojumu un to investīciju plānus.

Tomēr Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula teic, ka pandēmijas laikā veidojušies uzkrājumi, kā arī valdības atbalsts enerģijas cenu pieauguma ietekmes mazināšanai ļauj stabilizēt mājsaimniecību pirktspēju un patēriņa līmeni. Patērētāju skaitam pamazām piepulcējas (1. ceturksnī gan ar relatīvi mazāku ietekmi) kara dēļ ieceļojušie Ukrainas iedzīvotāji. Tiem ir gan ikdienas patēriņa vajadzības, gan vienreizējas vajadzības, aprīkojot pagaidu mājvietu vai uzsākot darba gaitas Latvijā.

"Citadele bankas" ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidro, ka pašreizējā situācija ekonomikā gan nav salīdzināma nedz ar 2008. gadu, nedz 2020. gadu. Straujais inflācijas kāpums nozīmē, ka bezizmēra budžeta deficītu laiks tuvojas beigām. Tomēr Latvijas iekšējā ekonomika ir sabalansēta – uzņēmēju, mājsaimniecību un valdības parādu līmenis ir zems, ārējā tirdzniecība pietiekami sabalansēta un kreditēšana tiek finansēta ar iekšējiem resursiem. Tādēļ lielākie riski ir saistīti ar energoresursu piegāžu drošību, kā arī to izmaksām. Tas nozīmē, ka ekonomikā galvenā prioritāte šobrīd ir enerģētiskā drošībā un saprātīga finanšu sloga sadale starp valsti un iedzīvotājiem, ko rada straujais resursu cenu kāpums.

"Lielākie izaicinājumi Latvijas ekonomikai šogad ir augstās cenas un lielā nenoteiktība, tai skaitā attiecībā uz energoresursu importa pieejamību," uzskata "Swedbank" galvenās ekonomistes Latvijā v.i. Agnese Buceniece. Banka prognozē, ka ekonomikas izaugsme turpmākajos ceturkšņos būtiski savārgs. Pāris ceturkšņos gaidāms pat kritums ceturksni pret ceturksni. Kopumā gan ekonomikā saražotais apjoms šogad augs un pārsniegs pagājušā gada līmeni par 1,4%. Neskaidrība un negatīvie riski gan ir augsti, tāpēc ekonomikas attīstības scenārijs var būt arī nelabvēlīgāks.

Agnese Buceniece: Ekonomikā negaidīti spēcīgs pirmais ceturksnis


Foto: Publicitātes foto

Ekonomikai gads iesākās uz izteikti pozitīvas nots. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šī gada pirmajā ceturksnī bija par 2.1% augstāks, izslēdzot sezonālos un kalendāros efektus, nekā pērnā gada nogalē un par 5.9% spēcīgāks nekā gadu iepriekš. Ļoti būtisks nopelns tik labam rezultātam bija vīrusa risku mazināšanās un attiecīgi mazāk stingri pandēmijas ierobežojumi salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo un pēdējo ceturksni. Turklāt šie IKP rādītāji izslēdz cenu pieauguma efektu. Ja skatāmies uz IKP faktiskajās cenās, tad gada laikā pieaugums ir vēl daudz iespaidīgāks un joprojām pārsniedz divu ciparu skaitli.

Ierobežojumu mīkstināšana visvairāk palīdzēja pakalpojumu nozarēm, kas uzrādīja 6.3% kāpumu gada laikā. Atkopšanās uzņēma ātrumu pandēmijas visvairāk skartajās ar izklaidi, atpūtu un ceļošanu saistītajās pakalpojumu nozarēs. Gada laikā dubultojās Latvijas tūristu mītnēs apkalpoto viesu skaits, pieauga arī lidostā apkalpoto pasažieru skaits, un, protams, līdz ar tūristu skaita pieplūdumu pieauga arī viņu tēriņi Latvijā. Arī ēdinātāju pusē situācija bija būtiski labāka nekā ierobežojumu laikā, kas bija spēkā 2021.gada sākumā. Lai gan brīvākas ceļošanas iespējas arī turpmāk pozitīvi ietekmēs tūrismu, ģeopolitisko risku pieaugums un Latvijas relatīvais tuvums kara zonai rada jaunus izaicinājumus. Latvijas viesnīcas ir sākušas ziņot par lielu skaitu atsauktu rezervāciju – ārvalstu tūristi nogaida. Turklāt, aptaujas rāda, ka, mazinoties pirktspējai, vietējie iedzīvotāji apsver iespējas taupīt uz atpūtas un izklaides rēķina.

Dati par kravu apmēru, kas pārvadāts pa dzelzceļu un pārkrauts ostās, norāda uz pagaidām vēl salīdzinoši labu sniegumu ar tranzītu saistītajās nozarēs. Tomēr gaidāms, ka ap gada vidu situācija var sākt pasliktināties, stājoties spēkā sankciju ierobežojumiem. Liela daļa no Latvijas un Krievijas, Baltkrievijas savstarpējās tirdzniecības līdz šim ir veidojis reeksports, kuram mazinoties, gaidāma nelabvēlīga ietekme uz loģistikas sektoru un atsevišķiem vairumtirgotājiem.

Dati par gada pirmajiem diviem mēnešiem rāda, ka pārdošanas apjomus audzēja arī citi pakalpojumu sniedzēji tādās jomās kā, piemēram, informācija un komunikācija, darbaspēka meklēšana, iznomāšana un līzings, ēku uzturēšana, juridiskie pakalpojumi un grāmatvedība. Tūristu tēriņu pieaugums, kravu un pasažieru skaita kāpums un labāks sniegums citos pakalpojumos sekmēja arī pakalpojuma eksporta palielināšanos.

Salīdzinājums ar stingrāku ierobežojumu laiku pozitīvi ietekmēja mazumtirdzniecību. Pārdošanas apjomi atguvās līdz ar veikalu atkal atvēršanu gada nogalē, bet šī gada sākumā pieaugums mēnesi pret mēnesi, izslēdzot cenu ietekmi, ir gandrīz vai apstājies. Lielāki rēķini par apkuri un gāzi, kā arī strauji augošās pārtikas cenas ir sākušas pasliktināt iedzīvotāju pirktspēju.

Ja pakalpojumu nozares var priecāties par spēcīgo gada sākumu, ražojošajām nozarēm kāpums gāja gar degunu. CSP ziņo, ka šīs nozares gada pirmajā ceturksnī ir pieredzējušas 0.2% kritumu. Visticamāk, kritums turpinājās lauksaimniecībā un, iespējams, arī būvniecībā. Pirmās prognozes, kas izskanējušas par ziemāju sējumu pārziemošanu neļauj cerēt uz ražu rekordiem. Degvielas, citu energoresursu un mēslojuma līdzekļu cenu kāpums sadārdzina izmaksas. Labā ziņa, ka būs iespējas celt pārdošanas cenu, it īpaši graudaugiem un eļļas augiem. Savukārt, būvniecības apjomu kāpumu kavē augstās būvniecības izmaksas un materiālu piegāžu kavēšanās. Turklāt virknei būvmateriālu, kas iepriekš tika pirkti no Krievijas un Baltkrievijas, tagad jāmeklē alternatīvas. Alternatīvas ir, bet tās ir dārgākas, un ir nepieciešams laiks, lai vienotos ar jauniem sadarbības partneriem.

Tomēr ne visiem ražotājiem ceturksnis ir bijis mīnusos. Noturīgi spēcīgs ārējais pieprasījums gada sākumā ļāva vēl nedaudz pakāpties apstrādes rūpniecībai un preču eksportam. Bet arī šeit tālākie mēneši solās būt izaicinājumu pilni. Lēnāka izaugsme Eiropā nozīmēs lēnāku pieprasījuma kāpumu no šī reģiona. Farmācijas nozarei aktīvi jāstrādā pie karā iesaistīto valstu tirgu aizstāšanas, bet virknei citu ražotāju jāmeklē jauni izejvielu un izejmateriālu piegādātāji. Sarežģījumus rada arī stingrie pandēmijas ierobežojumi Ķīnā, kas nelabvēlīgi ietekmē gan ražošanas procesus, gan arī ostu darbību šajā valstī. Tomēr katram mākonim ir zelta maliņa. Iepriekš esam jau redzējuši, ka laikā, kad Ķīnā ir spēcīgāki ierobežojumi un apgrūtināta uzņēmumu darbība, mūsu uzņēmumi var pārņemt un nodrošināt kādu mazu daļu no Ķīnas pasūtījumiem. Eiropas tirgu aizvēršana virknei Baltkrievijas un Krievijas ražojumu arī potenciāli rada iespējas mūsu ražotājiem palielināt savus eksporta apjomus.

Lielākie izaicinājumi Latvijas ekonomikai šogad ir augstās cenas un lielā nenoteiktība, tai skaitā attiecībā uz energoresursu importa pieejamību. Swedbank prognozē, ka ekonomikas izaugsme turpmākajos ceturkšņos būtiski savārgs. Pāris ceturkšņos gaidāms pat kritums ceturksni pret ceturksni. Kopumā gan ekonomikā saražotais apjoms šogad augs un pārsniegs pagājušā gada līmeni par 1.4%. Neskaidrība un negatīvie riski gan ir augsti, tāpēc ekonomikas attīstības scenārijs var būt arī nelabvēlīgāks.

Dainis Gašpuitis: Pirmajā ceturksnī Latvijas IKP pieaudzis par 5,9%


Foto: LETA

Gads ekonomikā iesākās uz spēcīgas nots, ko stiprināja optimisms par normalizēšanos pēc Covid-19 ierobežojumos pavadītās ziemas. Izzūdot ierobežojumiem atdzīvojās pakalpojumu sektors un patēriņš. Tas pārliecinoši atspoguļojās mazumtirdzniecības datos un nodokļu ieņēmumos. Atzīstama izaugsme turpinājās apstrādes rūpniecībā, bet augsts pieauguma temps turējās eksportā. Negaidīti labi veicās arī tranzītā, kaut turpmākās šīs nozares perspektīvas ir visai drūmas. No otras puses, negatīvu ietekmi veido strauji pieaugošie importa apjomi. Jāņem vērā, ka spēcīgais pieaugums veidojas uz pērnā gada bāzes, kad IKP samazinājās par -0,9%. Otrajā ceturksnī šī paša iemesla dēļ kāpums būs jau mazāks.

Daudzo sarežģījumu dēļ pozitīvās plūsmas ir iegājušas pārejas posmā, un krietni atšķirīgāka situācija gaidāma gada otrajā pusē, īpaši uz gada beigām. Tuvākajos mēnešos saglabāsies pietiekami labvēlīgi apstākļi patēriņa pieaugumam, ko lēnām sāks bremzēt inflācijas kāpums. Tas izteiktāk būs jūtams gada beigās, kad sāks pienākt palielinātie mājokļa rēķini. Pagaidām tēriņu potenciālu uzturēs Covid-19 laikā veiktie uzkrājumi, kuru pieaugums jau samazinās, un aizturētais patēriņš. "SEB bankas" veiktā aptauja apstiprina, ka iedzīvotāju iespējas uzkrāt sarūk un tie jau sākuši aktīvāk izmantot uzkrājumus tēriņu nodrošināšanai. Krasa patēriņa izmaiņas var ietekmēt arī uzņēmēju noskaņojumu un to investīciju plānus. Apstrādes rūpniecības uzņēmēju noskaņojums pagaidām nesignalizē par būtiskām izmaiņām pieprasījumā, bet parādās neliels kāpums attiecībā uz pieaugošām finanšu grūtībām un problēmām ar izejmateriāliem, samazinoties darbaspēka pieejamības aktualitātei. Izaicinošākais uzdevums tuvāko mēnešu laikā būs alternatīvu Krievijas izejmateriāliem atrašana. No tā lielā mērā būs atkarīga būvniecības spēja nepastiprināt izmaksu kāpumu un absorbēt ieplūstošos ES fondus. Eksporta ekspansija rietumu virzienā turpināsies.

Augsto nenoteiktību attiecībā uz gada otro pusi veidos plaša spektra riski, kas palielina arī būtisku izaugsmes palēnināšanās iespēju. Tātad galvenie izaugsmes pretinieki būs īpaši nepatīkamā pārtikas un enerģijas izmaksu pieauguma kombinācija mājsaimniecībām, kas nozīmēs to pirktspējas kritumu un vairos to piesardzību. Liela loma būs valdības tālākiem atbalsta pasākumiem. Tēmēti pabalsti ļaus efektīvāk izmantot budžeta resursus, bet noteiktos apstākļos var būt nepieciešami vispārēji pasākumi, tai skaitā uzņēmējiem. Savlaicīga sagatavošanās samazinās iespējamo stresu sabiedrībā. Aktuāli būs enerģijas pieejamības un cenas jautājumi, pie kuriem šobrīd valstis aktīvi strādā, lai izvairītos no enerģijas krīzes riskiem. Nozīmīgs faktors joprojām būs epidemioloģiskā situācija ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē un spējai izvairīties no lokdaunu ieviešanas. Tā kā pieaugošā inflācija ir likusi centrālajām bankām paātrināt stimulējošās politikas noslēgšanu, tām būs svarīgi izsvērti viest korekcijas to politikā. Pārlieku agresīva inflācijas ierobežošana var atsaukties vēl vājākā ekonomikas aktivitātē.

Gada spēcīgais sākums ļauj no labām pozīcijām stāties pretī jaunajam izaicinājumu vilnim. Šā gada IKP prognoze ir 1,8%. Ņemot vērā spēcīgo gada sākumu un iespēju, ka visi riski nematerializēsies, gada veikums var izrādīties augstāks.

Daina Paula: Tautsaimniecības izaugsme 1. ceturksnī – kāda laba ziņa uz batāliju fona


Foto: Publicitātes foto

Tautsaimniecības izaugsme 1. ceturksnī veidojusies daudzslāņaini, gluži kā Marka Rotko glezna. Ceturkšņa dienu skaits nosprauž šīs gleznas robežas, bet tajā ietilpināmi daudzi faktori un plaša emociju gamma. Ieskatoties tuvplānā, var mēģināt nojaust, kādas kārtas pārklājušās. Nojaust, jo pagaidām pieejams Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais novērtējums, un saskaņā ar to, iekšzemes kopprodukts 1. ceturksnī ir bijis par 2,1% lielāks nekā ceturksni iepriekš (sezonāli un kalendāri koriģēti dati), un tas ir iepriecinoši. Taču, kas ļāvis 1. ceturksnī turēties pieauguma virzienā, ja negatīvie faktori biruši kā no pārpilnības raga?

Atceramies, ka lielu daļu ceturkšņa arvien bija spēkā ārkārtējā situācija covid-19 pandēmijas kārtējā viļņa dēļ. Augošās enerģijas cenas sāka vairāk ietekmēt pirktspēju, un cenu kāpumam teju nakts vidū papildu ātrumu piešķīra Krievijas iebrukums Ukrainā. Tas pasliktināja tautsaimniecības dalībnieku noskaņojumu un raisīja diskusijas par atsevišķu uzņēmumu vai pat nozaru tālākās izaugsmes iespējām, ņemot vērā, ka iepriekšējie globālo piegādes ķēžu traucējumi vēl nebija atrisināti. Rietumvalstu noteiktās sankcijas, agresoru atbildes reakcijas, kā arī Latvijas uzņēmumu pašu iniciatīva jau sašaurina sadarbību ar agresorvalstīm.

Tikmēr vēl 2021. gada IKP dati rāda, ka jau pērn aktuālo piegāžu grūtību dēļ, daļa uzņēmumu veidojuši krājumus, importējot izejmateriālus, kas pagaidām ļauj uzturēt ražošanu un nodrošināt pasūtījumu izpildi, iegūstot nedaudz laika turpmākās darbības pārkārtošanai. Nozaru apgrozījuma īstermiņa dati, kā arī maksājumu karšu dati rāda, ka relatīvi sekmīgi attīstījusies tirdzniecības nozare, tajā1. ceturkšņa laikā jau mazinājušies Covid-19 dēļ noteiktie ierobežojumi. Pirkumus varētu būt veicinājuši arī palīdzības sūtījumi Ukrainas iedzīvotājiem, kas palikuši dzimtenē neapskaužamos apstākļos. Covid-19 ierobežojumu mazināšana pamazām aktivizējusi arī darbību citās pakalpojumu nozarēs, tostarp ēdināšanā, kā arī mākslas un izklaides jomās.

Pandēmijas laikā veidojušies uzkrājumi, kā arī valdības atbalsts enerģijas cenu pieauguma ietekmes mazināšanai ļauj stabilizēt mājsaimniecību pirktspēju un patēriņa līmeni. Patērētāju skaitam pamazām piepulcējas (1. ceturksnī gan ar relatīvi mazāku ietekmi) kara dēļ ieceļojušie Ukrainas iedzīvotāji. Tiem ir gan ikdienas patēriņa vajadzības, gan vienreizējas vajadzības, aprīkojot pagaidu mājvietu vai uzsākot darba gaitas Latvijā.

Lai gan covid-19 ierobežojumu tālākā mazināšana vairākās nozarēs ir viens no aktivitāti uzturošiem faktoriem arī 2. ceturksnī, to negatīvā virzienā kompensēs piegāžu traucējumu pastiprināšanās, kā arī, beidzoties apkures sezonai un pārtrūkstot atsevišķiem valdības atbalsta pasākumiem, patērētāju saskare ar cenu jauno realitāti var nelabvēlīgi ietekmēt patēriņu reālā izteiksmē.

Nenoteiktība pēdējo mēnešu laikā ir būtiski augusi, tā ietekmē visu tautsaimniecības dalībnieku noskaņojumu un lēmumus. Atsevišķi investīciju plāni varētu tikt septiņreiz nomērīti gan ar šīs nenoteiktības, gan ar izmaksu dinamikas olekti un uz brīdi atlikti malā. Vienlaikus ir jomas, kurās ieguldījumi aktualizējas vairāk nekā jebkad. Lai gan īstermiņā ir svarīgas enerģijas un izejmateriālu piegādes alternatīvas, saglabājams ilgtermiņa redzējums: fosilajiem resursiem energobilancē ir jāmazinās, un risinājums rodams gan energoefektivitātes pasākumos, gan jaunās atjaunojamo resursu jaudās.

Mārtiņš Āboliņš: Šī gada otrajā pusē Latvijas ekonomikā ir gaidāmi lieli izaicinājumi


Foto: Patriks Pauls Briķis, DELFI

Šis gads Latvijas ekonomikā ir sācies ar labu izaugsmi, un Krievijas iebrukuma Ukrainā sekas šobrīd pārsvarā jūtam tikai augošajās cenās, taču šī gada otrajā pusē Latvijas ekonomikā ir gaidāmi lieli izaicinājumi. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada pirmajā ceturksnī Latvijas ekonomika ir augusi par 5,9 % salīdzinājumā ar 2021. gada 1. ceturksni. Kopā ar inflāciju, kas martā ir pārsniegusi 11 %, eiro izteiksmē ekonomikas kāpums šī gada pirmajā ceturksnī būs jūtami pārsniedzis 10 %. Spēcīgais ekonomikas pieaugums šī gada pirmajā ceturksnī lielā mērā ir saistīts ar zemo ekonomisko aktivitāti pagājušā gada sākumā, kad daudzās nozarēs bija daudz apjomīgāki Covid-19 ierobežojumi, un trīs gadu laikā kopš 2019. gada 1. ceturkšņa Latvijas ekonomikas ir augusi par 2,5 %.

Divus mēnešus kopš kara sākuma Ukrainā situācija Latvijas ekonomikā ir labāka nekā varēja gaidīt, un recesija noteikti nav sākusies. Jā, inflācija ir pārsniegusi 10 %, galvenokārt dēļ pārtikas un degvielas cenu kāpuma pasaulē, taču citi īstermiņa ekonomikas rādītāji ir pozitīvi. Martā un aprīlī ir audzis kredītkaršu apgrozījums Latvijā, reģistrētā bezdarba līmenis samazinās, vakanču un darba sludinājumu skaits aug. Tāpat, neskatoties uz augstajām cenām, elektrības patēriņš ir lielāks nekā pirms gada, kas liecina par stabilu rūpniecības darbību. Martā gan ir pasliktinājies Latvijas uzņēmēju un patērētāju noskaņojums, kā arī nedaudz sarucis nekustamo īpašumu darījumu skaits. Šobrīd sākotnējā nenoteiktība ir beigusies, un gadījumos, kad tiek atlikti kādi investīciju projekti, tas pamatā ir dēļ straujā būvniecības cenu kāpuma.

Lielāki izaicinājumi Latvijas ekonomikā, manuprāt, gan ir gaidāmi šī gada otrajā pusē. Cenas šobrīd aug straujāk nekā ienākumi, un reālā pirktspēja šogad samazināsies. Šobrīd visvairāk jūtam pārtikas un degvielas cenu kāpumu, taču rudenī ir gaidāms ievērojams siltumenerģijas tarifu kāpums. No valsts puses tiks sniegts atbalsts, taču pilnībā kompensēt cenu kāpumu būs grūti. Tas nozīmēs ne pirmās nepieciešamības preču patēriņa kritumu un lēnāku atkopšanos pakalpojumu nozarēs. Vienlaikus ražotājiem ir jāmeklē alternatīvas Krievijas izejvielām. Ražotāju cenas turpina strauji augt un pasaulē jaunie eksporta pasūtījumi rūpniecībā vairs neaug. Karš un augstās energoresursu cenas Eiropā, plašie ierobežojumi cīņai ar Covid-19 pandēmiju Ķīnā, un gaidāmais straujais procentu likmju kāpums ASV bremzēs globālās ekonomikas izaugsmi, ko jau vasarā varētu izjust arī Latvijas rūpniecībā. Manuprāt, recesijas riski Latvijas ekonomikā tuvākā gada vai pusotra laikā ir augsti.

Pašreizējā situācija ekonomikā gan nav salīdzināma nedz ar 2008. gadu, nedz 2020. gadu. Straujais inflācijas kāpums nozīmē, ka bezizmēra budžeta deficītu laiks tuvojas beigām. Tomēr Latvijas iekšējā ekonomika ir sabalansēta – uzņēmēju, mājsaimniecību un valdības parādu līmenis ir zems, ārējā tirdzniecība pietiekami sabalansēta un kreditēšana tiek finansēta ar iekšējiem resursiem. Tādēļ lielākie riski ir saistīti ar energoresursu piegāžu drošību, kā arī to izmaksām. Tas nozīmē, ka ekonomikā galvenā prioritāte šobrīd ir enerģētiskā drošībā un saprātīga finanšu sloga sadale starp valsti un iedzīvotājiem, ko rada straujais resursu cenu kāpums. Īstermiņā tas, visticamāk, nozīmēs papildus aizņemšanos un subsīdijas, taču vidējā termiņā svarīgi ir nodrošināt investīcijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai. Nenoteiktība šobrīd ir ļoti liela, tomēr recesija Latvijā, visticamāk, nozīmēs ļoti lēnu izaugsmi un IKP kritumu atsevišķos ceturkšņos. Pēc manām prognozēm, Latvijas IKP izaugsme šogad varētu būt tuvu 2 %, savukārt nākamgad Latvijas ekonomikas izaugsme, visticamāk, būs ļoti zema izaugsme 1-1,5 % apmērā.

Pēteris Strautiņš: Bija labi, būs labi. Taču ne tūlīt


Foto: LETA

Šis gads ekonomikā ir sācies ļoti sekmīgi, jo tautsaimniecība paspēja izbaudīt pandēmijas ierobežojumu samazināšanās efektu, bet Krievijas iebrukums Ukrainā šajā laikā to vēl ietekmēja samērā maz. 1. ceturksnī IKP gada griezumā pieauga par 5,9%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni – par 2,2%. Šī izaugsme lielā mērā ir pandēmijas pārvarēšanas rezultāts, par ko liecina arī izaugsmes enerģijas dalījums pa nozarēm ļoti vispārīgā līmenī – ierobežojumu vairāk skartie pakalpojumi gada laikā auga par 6,3%, bet ražojošās nozares par 0,2%. Taču tas nav vienīgais izskaidrojums. Preču nozaru vājo rezultātu lielā mērā nosaka siltā ziema, tātad mazāks siltuma patēriņš. Apstrādes rūpniecība, kuras dati patiešām atspoguļo ekonomiskās norises, auga spēcīgi – līdzīgi kā pakalpojumu nozares.

Šobrīd, 2. ceturksnī, IKP līkni uz pretējām pusēm velk divi vareni spēki – ierobežojumu atcelšana un karš Ukrainā. Novērojumi reālajā pasaulē liecina, ka ceturksnis ir sācies ar spēcīgu patēriņa kāpumu. Nemieri pasaulē kaitē tūrismam, taču restorānu nozarei klājas labāk nekā nesenā pagātnē. Nekur nav pazudis milzīgais investīcijām plānotais sabiedriskā sektora finansējums, kaut arī tā pārvēršana fiziskos aktīvos būs izaicinājums izmaksu kāpuma dēļ. Turpinās attīstīties arī mājokļu tirgus – ģeopolitiskās krīzes izraisītais hipotekāro kredītu pieprasījuma kritums ilga vien pāris nedēļas.

Tomēr neseno notikumu ietekme uz ekonomiku kopumā būs negatīva. Ir ļoti ticami, ka IKP ceturkšņa griezumā 2. ceturksnī samazinās, tas var notikt arī 3. ceturksnī. Daļa no problēmas ir tiešie zaudējumi no eksporta uz Krieviju samazināšanās. Pērn gan Latvijā ražoto preču, gan pakalpojumu eksports uz šo valsti bija apmēram viens procents no IKP. Sankciju, transporta un finanšu sadarbības pārtraukšanas dēļ līdz gada vidum šis eksports var tikt zaudēts gandrīz pilnībā. Ir arī novērojama nelabvēlīga ietekme tūrisma pakalpojumu eksportā uz Rietumiem. Šis ir pirmais gads kopš 2011. gada, kad pirktspēja jeb reālās algas samazinās.

Turklāt aug risks, ka Eiropas Savienība un varbūt pat pasaules ekonomika kopumā nonāks recesijā. Tāpēc šogad mēs sagaidām ekonomikas pieaugumu par 1,7% laba gada sākuma ietekmē. Taču atsevišķos ceturkšņos IKP varētu būt mazāks nekā gadu iepriekš. Nākamgad sagaidām pieaugumu par vairāk nekā 3%, pieņemot, ka aktīva karadarbība beidzas līdz šī gada rudenim. Tad ekonomika iegūs gan no stiprāka eksporta pieprasījuma, gan enerģijas cenu krituma, kas ar lielu varbūtību novedīs pie kopējā patēriņa cenu līmeņa samazināšanās nākamā gada 2. pusē.

Šis gads būs grūts, turklāt ne tikai ekonomikā, tāpēc ir jāapbruņojas ar pacietību.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!