Foto: Publicitātes foto

Viena no Vidzemes lielākajām piena lopkopības saimniecībām "Vec-Kurmji" atklājusi modernu govju fermu. Jaunā un ilgtspējīgā slaucamo govju kompleksa būvniecībā ieguldīti gandrīz 3 miljoni eiro, piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzekļus un "Swedbank" finansējumu.

Šobrīd "Vec-Kurmju" saimniecībā ir 340 slaucamas govis; līdz ar jaunās fermas atklāšanu, piena liellopu skaitu plānots palielināt līdz 650. Jaunā ferma aprīkota arī ar 8 moderniem "Lely" robotiem, kas nodrošina automatizētu barības piestumšanu, fermas tīrīšanu un citas tehniskas funkcijas. Fermas projektā ir ņemti vērā modernākie ilgtspējas risinājumi, tostarp būvmateriālu izvēlē un arī gaisa cirkulācijas sistēmas izveidē. Īpaša uzmanība veltīta arī govju labturības nodrošināšanai, jo govju barošanas galdi ir izbūvēti ēkas ārmalās, kas ēšanas laikā govīm nodrošina lielāku svaigā gaisa cirkulāciju.

"Lauksaimniekiem nemainīgi jāspēj rast risinājumu dažādiem izaicinājumiem un šajā ziņa nekas nav mainījies – vēl joprojām viena no akūtākajām problēmām ir darba spēks, kā arī investīcijas, kas ļauj samazināt fiziskā darba slodzi. Darbs govju fermā nav viegls, turklāt katra neizdarība vai kļūda uzreiz redzama kā finanšu rādītājos, tā arī dzīvnieku veselībā. Tāpēc, lai rastu saimniekošanai laukos jaunas perspektīvas, modernizācija, tostarp robotizācija ir praktiska nepieciešamība kā saglabāt gan saimniekošanas kvalitāti, gan nodrošināt to, ka lauksaimniecībā strādāt gribētu arī jaunā paaudze," atzīst "Vec-Kurmju" saimnieks Jānis Freimanis.

Savukārt "Swedbank" Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Jānis Zaļums uzsver: ""Vec-Kurmju" saimniecība ir piemērs tam, kā drosmīgi izšķirties par labu jaunām pārmaiņām, kas dod iespēju parūpēties par mūsdienīgas saimniecības ražošanas pamatu. Savstarpēja mijiedarbība starp darbiniekiem, kas strādā fermā, un modernākajām tehnoloģijām, nodrošina nākotnes fermas ražošanas potenciālu, jo ir vērsta uz dzīvnieku labturības veicināšanu. Lauksaimniecības nozares ilgtspējīga attīstība un modernizācija ir ļoti svarīga, lai Latvijas lauksaimnieki arī turpmāk būtu konkurētspējīgi visas pasaules mērogā un no katra hektāra spētu radīt arvien lielāku pievienoto vērtību, gan naudas izteiksmē, gan saražotās produkcijas apjoma ziņā".

"Vec-Kurmju" saimnieks vēl uzsver, ka saimniekošana prasa arī laiku, kas ieguldīts pieredzes bagātināšanā. Pirms projekta sākšanas apbraukātas vairāk nekā 10 saimniecības kā Latvijā, tā arī citās Eiropas zemēs, lai izvēlētos sev atbilstošus risinājumus. Cilvēkam nevajag darīt to, ko viņa vietā var paveikt robots, secina Freimanis. Cilvēkam savs potenciāls jāizmanto, pieņemot tādus lēmumus, kas robotam ir nepaveicami, atstājot robotizētajiem palīgiem tehniskas un monotonas darbības, kuras neprasa radošu piepūli. Tiem, kas nemainīsies un gribēs saimniekot tikai "pa vecam", ilgtermiņā būs grūti pielāgoties.

Pēdējos 10 gados "Swedbank" lauksaimniecībā ir ieņēmusi aizvien nozīmīgāku lomu, kļūstot par lielāko lauksaimnieku finansētāju un konsultantu Latvijā. Šim mērķim izveidotā "Swedbank" lauksaimniecības ekspertu komanda dalās ar savām zināšanām par nozares aktualitātēm un tendencēm, kā arī regulāri tiekas ar Latvijas zemniekiem, lai izrunātu vajadzības un rastu iespējas, kas sniedz zemnieku saimniecībām piemērotākos risinājumus, tostarp sniedzot atbalstu arī Eiropas Savienības atbalsta mehānismu izmantošanā saimniecības izaugsmei.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!