"Banku atteikšanās piedalīties valsts atbalsta programmā jaunajām ģimenēm ar bērniem pēc tam, kad Saeima pieņēma Maksātnespējas likuma grozījumus, paredzot tā dēvēto nolikto atslēgu principu mājokļu kredītiem, jāuzskata par spiediena izdarīšanu uz likumdevēju," viņš atzīst.
Pēc Bērziņa teiktā, nav objektu apstākļu tam, lai bankas nepiedalītos valsts izstrādātajā atbalsta programmā. Tieši pretēji - programma ļautu bankām mazināt riskus, kas saistīti ar izsniegto kredītu atgūšanu. "Iespējams, jāpārskata šīs programmas atbalsta intensitāte, lai jaunajām ģimenēm hipotekārie kredīti kļūtu pieejamāki, tomēr šādas izmaiņas nedrīkst notikt banku spiediena rezultātā," viņš norāda.
Saeimas Preses dienestā portālu "Delfi" informēja, ka pašlaik vienīgā komercbanka, kas piedalās valsts atbalsta programmā, ir AS "Citadele banka". Tās pārstāvji komisijas deputātus informēja, ka trīs nedēļu laikā interesi par programmu izrādījušas 1800 ģimenes un saņemti jau 110 pieteikumi hipotekārajiem kredītiem. Lielākoties iedzīvotāji interesējas par kredītiem līdz 40 tūkstošiem eiro, 48% gadījumu tās ir ģimenes ar vienu bērnu.
Bērziņa ieskatā, atceļot grozījumus Maksātnespējas likumā un atstājot aizņemšanās nosacījumu izvēli kredītņēmēja ziņā - aizņemties ar nolikto atslēgu principu vai bez tā, tas būtu solis atpakaļ. "Bankas, variējot ar hipotekāro kredītu nosacījumiem, varēs izveidot sev nepieciešamo tirgus situāciju un kredīti ar nolikto atslēgu principu būs pieejami tikai turīgajiem iedzīvotājiem," uz iespējamiem riskiem uzmanību vērš komisijas vadītājs.
Lai arī bankas norāda, ka nolikto atslēgu princips būtiski samazinās izsniegto kredītu atmaksas disciplīnu, šāds apgalvojums jāvērtē kritiski, jo kura ģimene gan vēlas zaudēt savu vienīgo mājokli, par kuru jau samaksāta noteikta naudas summa, min Bērziņš. Turklāt pieņemtais nolikto atslēgu princips darbojas maksātnespējas procesa ietvaros, kas nozīmē, ka kredītņēmējs nevar jebkurā brīdī atdot bankai atslēgas un būt brīvs no saistībām.
Komercbanku pārstāvji nespēja sniegt ekonomiski un racionāli pamatotus skaidrojumus - kā nolikto atslēgu principa atcelšana veicinās hipotekāro kredītu pieejamību, atzīst deputāts. "Vai samazināsies pirmās iemaksas apmērs, kas tiek minēts kā galvenais šķērslis kredītu pieejamībai? Pašlaik taču vēl nav stājies spēkā "nolikto atslēgu" princips, bet pirmās iemaksas apmērs pēdējā pusgada laikā ir būtiski pieaudzis. Tas liecina, ka komercbanku hipotekārās kreditēšanas politika un nosacījumi nav balstīti uz ekonomiskiem un racionāliem apsvērumiem, bet gan vērsti uz to, lai ietekmētu politiskos lēmumus," viņš norāda.
Jau vēstīts, ka banku uzrauga un banku aplēses liecina, ka, saglabājot nolikto atslēgu principu kā obligātu, no jauna izsniegto hipotekāro kredītu skaits saruktu par aptuveni 30%.
"Realitāte, ko mēs pašlaik prognozējam, raugoties uz 2015.gadu - nekustamā īpašuma darījumu skaits saruks par trešdaļu, salīdzinot ar 2013.gadu," iepriekš Saeimas komisijas sēdē sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis.
Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis uzsvēra, ka, nemainot Maksātnespējas likumu, kas paredz ieviest tā dēvēto nolikto atslēgu principu, par reģionālo kreditēšanu praktiski var aizmirst.
Saeima par likumprojektu, kas varētu noteikt nolikto atslēgu principu kā izvēles iespēju, lems ceturtdien, 12.februārī. Pašlaik Maksātnespējas likums paredz, ka no 1.marta nolikto atslēgu princips būs obligāts.
Nolikto atslēgu princips nozīmē to, ka, pārdodot mantu, kas kalpojusi kā nodrošinājums, atlikušās parādnieka saistības tiks dzēstas. Šāda kārtība attiektos tikai uz gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots viņa vienīgais mājoklis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
