Šā gada deviņos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā izdevumi ievērojami pārsniedza ieņēmumus, tādējādi deficīts sasniedza 0,74 miljardus eiro, kas ir par 0,57 miljardiem vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, informē Finanšu ministrija (FM)
Kopbudžeta ieņēmumi pārskata periodā palielinājušies par 0,97 miljardiem eiro jeb 11,5% un veido 9,39 miljardus eiro, bet izdevumi kāpuši par 1,54 miljardiem eiro jeb 17,9% un sasniedz 10,13 miljardus eiro. Izdevumu nozīmīgais pieaugums skaidrojams ar valdības apstiprinātā atbalsta Covid-19 seku mazināšanai izmaksu. Izdevumi Covid-19 seku mazināšanai pamatā tiek finansēti no valsts pamatbudžeta, līdz ar to tajā veidojies augsts deficīta līmenis 0,84 miljardu eiro apmērā, kamēr pārējos budžeta līmeņos bijis pārpalikums.
Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi trijos ceturkšņos veido 7,03 miljardus eiro, kas bija par 470 miljoniem eiro jeb 7,2% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. FM atzīmē, ka šā gada pirmajā ceturksnī nodokļu ieņēmumi Covid-19 ierobežojumu iespaidā nesasniedza 2020. gada pirmā ceturkšņa līmeni, bet otrajā un trešajā ceturksnī uzrādīja attiecīgi 18,9% un 11,2% pieaugumu pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Nodokļu ieņēmumu pieaugums skaidrojams ar tautsaimniecības atkopšanos pēc Covid-19 ierobežojumu mazināšanas.
Nozīmīgākais pieaugums bijis ieņēmumos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kas šogad deviņos mēnešos bijuši par 290,7 miljoniem eiro jeb 15,9% augstāki nekā pērn attiecīgajā periodā, kopumā iekasējot 2,12 miljardus eiro.
Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem lielāko daļu no PVN ieņēmumu pieauguma nodrošinājusi tirdzniecības nozare.
Sociālās apdrošināšanas iemaksas kopbudžetā pārskata periodā pieaugušas par 101 miljonu eiro jeb 4,8%, sasniedzot 2,2 miljardus eiro. VID dati liecina, ka lielāko pieaugumu nodrošina veselības aizsardzības nozare, strauji pieaugot atlīdzībai. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem šajā nozarē strādājošajiem šā gada otrajā ceturksnī vidējais atalgojums bija par 39,1% augstāks nekā pērn attiecīgajā periodā. Sociālās apdrošināšanas iemaksas ievērojami pieauga arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu un apstrādes rūpniecības nozarēs.
Ieņēmumi no akcīzes nodokļa kopbudžetā saņemti par 30,7 miljoniem eiro jeb 3,9% lielākā apmērā nekā pērn trijos ceturkšņos. Tostarp ieņēmumi no naftas produktiem bijuši par 18,3 miljoniem eiro jeb 4,4% augstāki nekā pērn, bet ieņēmumi no tabakas izstrādājumiem palielinājušies par 12,2 miljoniem eiro jeb 7,2%. Ieņēmumu pieaugumu no naftas produktiem noteica lielāks degvielas patēriņš (+3,5% astoņos mēnešos atbilstoši VID datiem), savukārt tabakas produktiem no šā gada 1. marta palielinātas akcīzes nodokļa likmes, tādējādi palielinot budžeta ieņēmumus no šo produktu aprites.
Nenodokļu ieņēmumos kopbudžetā saņemti 634,9 miljoni eiro, kas bija par 90,2 miljoniem eiro jeb 16,6% vairāk nekā pērn deviņos mēnešos.
Kopbudžetā 290,6 miljonus eiro veido maksājumi vienotajā nodokļu kontā, kas līdz pārskata perioda beigām nav tikuši sadalīti uz atbilstīgajiem nodokļiem, jo maksājumu saistības nav iestājušās. Šī ieņēmumu daļa, lai gan saņemta kopbudžeta ieņēmumos, uzskatāma par avansiem un nav atzīstama kā vispārējās valdības budžeta ieņēmumi līdz attiecīgai sasaistei ar nodokļu deklarācijām un sadalei. Savukārt ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) sasniedza 1,16 miljardus eiro, kas bija par 106,4 miljoniem eiro jeb 10,1% vairāk nekā pērn kopbudžetā. ĀFP ieņēmumu pieaugums saistīts ar septembrī saņemto avansa maksājumu 237,4 miljonu eiro apmērā Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanai, ko Eiropas Komisija pērn apstiprināja cīņai ar Covid-19 seku mazināšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
