Foto: AFP/Scanpix/LETA

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma nemainīt bāzes procentu likmi, kā arī apstiprināja, ka obligāciju uzpirkšanas programma tiks pārtraukta trešajā ceturksnī, kā iepriekš plānots.

ECB padomes sēdē Frankfurtē galveno bāzes procentu likmi nolemts saglabāt 0% līmenī.

Padome arī nolēma saglabāt noguldījumu iespējas uz nakti likmi -0,5% līmenī un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 0,25% līmenī.

Bāzes procentu likme un aizdevumu iespējas uz nakti likme ir spēkā kopš 2016. gada 16. marta, bet noguldījumu iespējas uz nakti likme - kopš 2019. gada 18. septembra.

Jau ziņots, ka 10. martā ECB padome nolēma pirms pandēmijas sākto obligāciju uzpirkšanas programmu pārtraukt trešajā ceturksnī.

Programmas ietvaros veikto neto aktīvu iegāžu mēneša apjoms aprīlī būs 40 miljardi eiro, maijā – 30 miljardi eiro un jūnijā – 20 miljardi eiro, ceturtdien norādīja padome.

Pēc padomes sēdes publiskotajā paziņojumā teikts, ka jebkāda veida galveno ECB procentu likmju korekcijas "tiks veiktas kādu laiku pēc [obligāciju iegādes programmas] pārtraukšanas un tās būs pakāpeniskas".

"ECB galveno procentu likmju virzību arī turpmāk noteiks padomes (..) stratēģiskā apņemšanās vidējā termiņā stabilizēt inflāciju 2% līmenī. Attiecīgi padome prognozē, ka galvenās ECB procentu likmes saglabāsies pašreizējā līmenī līdz brīdim, kad tā būs pārliecinājusies, ka inflācija sasniegs 2% līmeni labu brīdi pirms iespēju aplēšu perioda beigām un noturēsies šādā līmenī pārējā iespēju aplēšu periodā, un tā secinās, ka panāktais progress pamatinflācijas virzībā ir pietiekams, lai inflācija vidējā termiņā stabilizētos 2% līmenī," sacīts paziņojumā.

Vērtējot makroekonomisko situāciju, paziņojumā konstatēts: "Krievijas agresija Ukrainā radījusi neaprakstāmas ciešanas. Tā arī ietekmē tautsaimniecību Eiropā un ārpus tās. Konflikts – un ar to saistītā nenoteiktība – nelabvēlīgi ietekmē uzņēmēju un patērētāju uzticību. Tirdzniecības pārrāvumi radījuši jaunu materiālu un izejvielu trūkumu. Enerģijas un izejvielu cenu krasais kāpums mazina pieprasījumu un kavē ražošanu. Tas, kā attīstīsies tautsaimniecība, lielā mērā būs atkarīgs no konflikta turpmākās virzības, pašreizējo sankciju ietekmes un iespējamajiem tālākajiem pasākumiem. Vienlaikus ekonomisko aktivitāti joprojām veicina tautsaimniecības atkalatvēršanās pēc pandēmijas kritiskā posma. Inflācija būtiski pieaugusi un saglabāsies augsta arī turpmākajos mēnešos galvenokārt saistībā ar enerģijas izmaksu kraso kāpumu. Inflācijas spiediens daudzās nozarēs kļuvis spēcīgāks."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!