Lai arī ieguldījumi zeltā ar savu vidējo atdevi bieži vien nevar spēkoties ar ienesīgākajām akcijām vai spekulatīvajām kriptovalūtām, dārgmetāls, kā uzskata investors un "Tavex Latvia" valdes priekšsēdētājs Andris Arhipenko, ir ieguldījums nākotnē un drošībā. Viņš iesaka katram prātīgam investoram apsvērt ieguldījumus zeltā.

Piemēram, augustā biznesa medijs "Bloomberg" aptaujāja profesionālos naudas pārvaldniekus, lai noskaidrotu, kādi ir viņu plāni saistībā ar zeltu. Neviens no respondentiem neapgalvoja, ka samazinās savu zelta ieguldījumu apjomu nākamo 12 mēnešu laikā, un pieci no divpadsmit norādīja, ka plāno palielināt savus krājumus. 

Pēdējo trīs gadu laikā Trojas unces (31,1 g) zelta cena pret eiro ir kāpusi par vairāk nekā 25%. Pagājušā gada februāra beigās un marta sākumā, kad Krievija sāka iebrukumu Ukrainā, cenas pieaugums bija pat lielāks. 

Attiecīgi, lai arī pats metāls, pretēji, piemēram, ieguldījumam uzņēmumā, kurš ražo produkciju vai piedāvā pakalpojumus, neko nedara, finanšu tirgi to novērtē un krīzes brīžos cenšas iegādāties. 

Zelta ķēdīte nav ieguldījums

Daudzi atcerēsies no vecvecākiem dzirdētus stāstus par kara laikiem, kad rotaslietas mainītas pret maizi vai iespēju aizceļot. Taču, kā raidījumā "Nākotnes kapitāls" saka Arhipenko, mums nav jāmeklē šie stāsti tālā pagātnē. Arī pērn ukraiņiem, kas bēga no kara, pirmajās dienās, kad teju visā pasaulē valdīja apjukums un haoss, vieglākais veids, kā tikt pie naudas, bijis pārdot zeltu. 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!