Latvijas Banka saglabājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2023.gadam 9% apmērā, bet nākamgad tā tiek prognozēta 2% apmērā, "Delfi Bizness" informēja bankā.
Jaunākajās makroekonomiskajās prognozēs Latvijas Bankā skaidro, ka pēdējos šā gada mēnešos cenas ir sarukušas, galvenokārt strauji mazinoties globālajām energoresursu cenām. Tas atspoguļojas zemākās siltumenerģijas un degvielas cenās Latvijā, kas mazina spiedienu arī uz citu preču un pakalpojumu cenām.
Gada inflācija no ļoti augstā līmeņa gada pirmajā pusē katru mēnesi mazinās un novembrī bija 1,1%. Savukārt 2023. gada inflācijas novērtējums ir 9%, kas atbilst Latvijas Bankas septembra prognozēm.
Nākamajos trijos gados Latvijas Banka inflāciju prognozē ap 2% (2024.–2026. gadam attiecīgi 2%, 2,3% un 1,8%). Kā skaidro banka, inflāciju ietekmējošo faktoru vidū ir valdības lēmumi par netiešo nodokļu palielināšanu, kā arī par elektrības sadales tarifu pieauguma ierobežošanu. Taču gan inflācijas prognožu lejupvērsto korekciju, gan pārnesi arī uz pamatinflāciju galvenokārt ietekmē pieņēmumi par zemākām, nekā iepriekš lēsts, globālajām dabasgāzes, naftas un pārtikas cenām.
Vienlaikus pamatinflācija visā prognožu periodā saglabāsies noturīgi augstāka (3–5%) nekā kopējā inflācija spēcīgā algu kāpuma dēļ.
Banka arī sagaida, ka vidējā termiņā ekonomiskā aktivitāte palielinās pieprasījumu pēc darbaspēka. Tas darbinieku trūkuma apstākļos saglabās noturīgi augstu algu kāpumu – virs 7 %.
Šāds ilgstoši straujš algu pieaugums, kas ir straujāks nekā tirdzniecības partnervalstīs un kas pārsniedz produktivitātes kāpumu, pasliktina izmaksu konkurētspēju un palielina eksporta snieguma vājināšanās risku, atzīst Latvijas Banka.
Savukārt iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad kritīsies par 0,4%, prognozē Latvijas Banka. Iepriekš tika prognozēts 0,6% kāpums.
Bankā skaidro, ka redzējuma par IKP izaugsmi lejupvērsto korekciju, paredzot šim gadam 0,4% IKP kritumu un 2024. gadam 2% kāpumu, galvenokārt nosaka Centrālās statistikas pārvaldes veiktā iepriekšējo periodu datu revīzija septembra beigās īsi pēc Latvijas Bankas septembra prognozes publicēšanas. Tomēr optimismu nevieš arī globālā ģeopolitiskā situācija, patērētāju noskaņojuma pasliktināšanās un pārējo Baltijas valstu vājā izaugsme.
Ārējais pieprasījums, īpaši Igaunijā un Lietuvā, ir pavājinājies. Joprojām ierobežojošā monetārā politika palēnina izaugsmes saņemšanos tirdzniecības partnervalstīs.
Latvijas Bankā arī norāda, ka valstī turpina vājināties lielākā apstrādes rūpniecības nozare kokrūpniecība, kurai līdzās sarūkošam pieprasījumam un cenām ir arī pasliktinājusies cenu konkurētspēja eksporta tirgos.
Tiek paredzēts, ka privātā patēriņa pieaugums atjaunosies tikai pakāpeniski. Lai gan zemais bezdarbs, spēcīgais algu kāpums un straujais inflācijas sarukums pamazām nostiprina iedzīvotāju pirktspēju, patērētāju noskaņojums būtiski pasliktinās.
Savukārt 2024. gada otrajā pusē situācija varētu uzlaboties – jau spēcīgākam iekšzemes pieprasījuma kāpumam talkā nāks arī straujāka eksporta izaugsme. 2025. gadā gaidāms IKP pieaugums par 3,6 %, bet 2026. gadā – par 3,8%.
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
