Foto: F64

Nākotnē bankām būs pienākums informēt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par to, cik daudz skaidras naudas klienti ir izņēmuši vai iemaksājuši savos kontos, izmantojot bankomātus. Tāpat plānots samazināt skaidras naudas norēķinus tirdzniecībā, bet līdz 2025. gadam valsts vēlas rast konceptuālu pieeju universālā ienākumu deklarēšanas principa pakāpeniskai ieviešanai.

Šādi pasākumi noteikti Ministru kabineta otrdien apstiprinātajā Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam.

Kas plānots?

2023. gada dati par ēnu ekonomikas apjomu Latvijā vēl nav pieejami, bet 2022. gadā tas saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), samazinoties tikai par 0,1 procentpunktu. Straujāk ēnu ekonomika mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums, liecina ikgadējais Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā ("SSE Riga") Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs.

“Ēnu ekonomikas apjoma samazināšana ir nozīmīgs uzdevums un viens no priekšnoteikumiem, lai straujāk attīstītu tautsaimniecību un audzētu iedzīvotāju labklājības līmeni valstī,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Tādēļ iecerētas vairākas iniciatīvas, ar kuru palīdzību plānots sakārtot atsevišķu nozaru politiku un tiesisko regulējumu, kā arī celt nodokļu morāli sabiedrībā kopumā, īpašu vērību pievēršot iedzīvotāju atšķirīgajam turīguma līmenim un nodokļu maksāšanas motivācijai. Ēnu ekonomikas samazināšanai būs jāuzlabo arī valsts iestāžu sadarbības efektivitāte, uzskaita Ašeradens.

Viens no ierosinājumiem ēnu ekonomikas ierobežošanai paredz ieviest pasākumus skaidras naudas aprites samazināšanai. Ar to palīdzību iecerēts kontrolēt iedzīvotāju un uzņēmumu nereģistrētos ienākumus.

Jau līdz līdz 2024. gada beigām plānots īstenot šādus pasākumus skaidras naudas aprites samazināšanai:

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!