Lietuvas transporta ministrs Rimants Sinkevičs aicina atteikties no idejas par Baltijas valstu kopuzņēmumu dzelzceļa projekta "Rail Baltica II" īstenošanai.
Lietuvas Transporta un sakaru ministrijā informēja, ka tādu ierosinājumu Sinkevičs paudis tikšanās ar Igaunijas ekonomikas un sakaru ministru Juhanu Partsu laikā Viļņā.
Sinkevičs sarunā ar Partsu ierosinājis kopuzņēmuma vietā izveidot Eiropas ekonomisko interešu grupu, kas risinātu ar projektu saistītos jautājumus.
Lietuvas transporta ministrs skaidroja, ka viņa piedāvātais rīcības modelis ļauts sasniegt tos pašus mērķus, vienlaikus ļaujot ieekonomēt laiku un līdzekļus, kas būs nepieciešami kopuzņēmuma izveidei. Turklāt ekonomisko interešu grupā darbotos arī Polija un Somija, kas kopuzņēmumā iesaistīties neplāno.
Savukārt Partss aicināja Lietuvu iesaistīties kopuzņēmumā.
"Svarīgākais, lai mēs panāktu sapratni jautājumos par kopuzņēmuma detaļām un tā izveidi. Ceram, ka Lietuvas valdība piedalīsies kopuzņēmuma izveidē un pieņems nepieciešamos lēmumus," atzina Partss, kas pašlaik uzturas vizītē Lietuvā.
"Igaunija lēmumu ir pieņēmusi, Latvijā notiek lēmuma pieņemšana. Kopuzņēmuma izveide ir ļoti nozīmīgs solis," paskaidroja Igaunijas ekonomikas un sakaru ministrs.
"Lietuva šaubās par kopuzņēmuma izveides nepieciešamību un piedāvā izvēlēties maigākas sadarbības formas. Uzskatām, ka tas nav pareizi, jo tādam infrastruktūras projektam ir nepieciešams viens īpašnieks, un, lai to izdarītu, ir jāizveido profesionāls attīstītājs un nākotnes investīciju organizācija," klāstīja Partss.
Jau ziņots, ka Baltijas valstu transporta ministri aprīļa pirmajā pusē Rīgā vienojās līdz jūlija beigām sagatavot dokumentus dzelzceļa projekta "Rail Baltica II" kopuzņēmuma izveidei. Ministri arī parakstīja deklarāciju par tālāku projekta "Rail Baltica II" attīstīšanu.
Paredzēts, ka Eiropas savienošanas instruments līdzfinansēs līdz 85% no "Rail Baltica II" izmaksām.
"Rail Baltica II" projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Projektam paredzēts piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu un valsts budžeta līdzekļus.
Lietuvas un Igaunijas transporta nozares ministri vienojās tuvākajā laikā ierosinājumus iesniegt izskatīšanai darba grupās, kas atbildīgas par "Rail Baltica" projekta virzību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
