Foto: Publicitātes foto
Līdz šim kriptoaktīvu pakalpojumu joma netika regulēta – vienīgās prasības, ko likumdevējs bija noteicis, attiecās uz virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzējiem. Jaunais kriptoaktīvu regulējums (Regula (ES) 2023/1114) ieviests, lai mazinātu riskus, kas skar kriptoaktīvu turētājus, ierobežotu kriptoaktīvu ļaunprātīgu izmantošanu, finanšu noziedzību, kā arī piemērotu patērētāju tiesību aizsardzības noteikumus kriptoaktīviem un to pakalpojumiem. Regula uzliek pienākumus arī uzņēmumiem, nosakot, kad un kā tiem būs jāsaņem atļauja, kura būs pārraugošā nozares iestāde un kādas organizatoriskās un darbības prasības tiem tiks piemērotas.

Daļa kriptoaktīvu, proti, tie, kas kvalificējās kā finanšu instrumenti, jau bija pakļauti regulējumam, kas izrietēja no Finanšu instrumentu tirgus likuma. Bet turpmāk finanšu tirgus pakalpojumu sniedzēji – kredītiestādes, brokeru sabiedrības, fondu pārvaldnieki u.c. –, kuri vēlēsies darboties MiCA (Regulation on crypto-assets markets – MiCA) regulētajā jomā, tiks ietekmēti. Regula noteiks, kādas prasības būs jāpilda personām, kuras iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai, vai tiem, kas sniedz pakalpojumus saistībā ar kriptoaktīviem. Jaunā regula pilnībā stāsies spēkā ar 2024. gada 30. decembri un daļēji pat ātrāk – ar 2024. gada 30. jūniju, tāpēc kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir vēl pietiekami daudz laika, lai pielāgotos noteikumiem.

Kontrole aptvers plašāku ar kriptoaktīviem saistīto loku. Arī citiem kriptoaktīviem tiks pieprasīts, ka to emitents gatavo "balto grāmatu", kas būs attiecīgā kriptoaktīva apraksts. "Balto grāmatu" pirms tās publicēšanas nebūs jāapstiprina pie pārraugošās iestādes – Latvijas Bankas –, tās forma un saturs vēl nav zināms. Tehniskie standarti vēl ir izstrādes stadijā, bet secināms, ka "baltās grāmatas" saturs un prasības ir aizgūtas pēc analoģijas no finanšu instrumentiem piemērojamām prasībām, taču faktiskais regulējums jeb prasības varētu būt salīdzinoši "vieglākas". Līdzīgi varētu būt ar kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem – tiem piemērojamās prasības izstrādātas pēc analoģijas ar finanšu tirgus pakalpojumu sniedzējiem piemērojamām prasībām, bet šķiet, ka tās arī būs "vieglākas" nekā citiem finanšu tirgus dalībniekiem.

Minimālā kapitāla prasība, atļaujas saņemšana un nokļūšana uzraugāmo iestāžu sarakstā

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji varēs būt gan esošie finanšu tirgus dalībnieki (kredītiestādes, centrālais vērtspapīru depozitārijs, ieguldījumu brokeru sabiedrības, tirgus operators, elektroniskās naudas iestādes, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki), gan jaunpienācēji – juridiskas personas, kuras vērsīsies Latvijas Bankā ar pieteikumu atļaujas saņemšanai. Jaunajiem tirgus dalībniekiem būs jāiesniedz nepieciešamā dokumentu pakete, pēc kā Latvijas Banka varēs izvērtēt, vai izsniegt attiecīgo atļauju. Arī esošajiem finanšu tirgus dalībniekiem pirms kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanas būs jāvēršas Latvijas Bankā, pirms sākt darboties šādā jaunā jomā.

Šobrīd Eiropas Savienības līmenī noris darbs pie tehnisko standartu projektu izstrādes, lai noteiktu standarta veidlapas, veidnes un procedūras attiecībā uz informāciju, kas jāiekļauj pieteikumā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja atļaujas saņemšanai. Paralēli likumdevēja pusē notiek darbs pie MiCA regulējuma pilnveidošanas – papildus tehnisko standartu izstrādei katras dalībvalsts kompetentās iestādes var precizēt atsevišķus noteikumus, pārejas termiņus, prasības vai administratīvos sodus saistībā ar kriptoaktīvu pakalpojumu jomu.

Minimālā kapitāla prasības atkarībā no kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumu veidiem būs robežās no 50 000 EUR līdz 150 000 EUR. Prasība ir saprotama no uzraudzības un kopējā finanšu tirgus viedokļa – nosakot minimālā kapitāla slieksni, tiek veicināta pārliecība, ka tirgus jaunienācējs būs pietiekami turīgs, lai nodrošinātu sekmīgu un ilgtspējīgu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja darbību. Atliek cerēt, ka mūsu valstī esošie uzņēmēji, kas iesaistījušies un veiksmīgi darbojas kriptoaktīvu pakalpojumu sfērā, veiksmīgi sagatavosies un adaptēsies, piebiedrojoties citām relatīvi jaunām finanšu tirgus apakšnozarēm, kā, piemēram, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem trīs galvenie jaunumi būs – atļaujas saņemšanas pienākums, minimālā kapitāla prasība un nokļūšana uzraugāmo iestāžu sarakstā. MiCA ieviešana stiprinās uzticamību kriptoaktīvu industrijai, jo tā lielā mērā kļūs par regulēto un uzraudzīto industriju. Taču jācer, ka dokumentācijas apjoms un saturs neuzliks pārmērīgu slogu jaunienācējiem. Arī MiCA regulas preambula rosina, lai uzņēmumi netiktu pakļauti pārmērīgam un nesamērīgam administratīvajam slogam. Latvijā no nozares pārraugošās iestādes – Latvijas Bankas – šobrīd nav publiski izskanējis, vai tā ir plānojusi precizēt kādus noteikumus vai nosacījumus, kā arī nav zināms, vai tiek plānota maksa par izsniedzamajām atļaujām (licencēm), vai gada maksa saistībā ar kriptoaktīvu pakalpojumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!