'ABLV Bank' aktīvi aprīlī atgūti 3,736 miljonu eiro apmērā
Foto: F64

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori šogad aprīlī atguvuši aktīvus 3,736 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,9 reizes mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina bankas publicētā informācija.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2021.gada aprīlī atgūti 3,557 miljoni eiro, no vērtspapīriem atgūti 49 000 eiro, bet no pārējiem aktīviem atgūti 130 000 eiro.

Tādējādi šogad pirmajos četros mēnešos "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 51,109 miljonus eiro, bet kopš 2018.gada 12.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 910,166 miljonus eiro, tostarp 2018.gadā tika atgūti 355,493 miljoni eiro, 2019.gadā - 393,767 miljoni eiro, bet 2020.gadā - 109,797 miljoni eiro.

Vienlaikus "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi šogad aprīlī veidoja 1,921 miljonu eiro, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 903 000 eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 725 000 eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 177 000 eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 89 000 eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 27 000 eiro.

Tādējādi šogad pirmajos četros mēnešos bankas likvidācijas izdevumi veido kopumā 11,392 miljonus eiro, bet kopš bankas pašlikvidācijas procesa sākuma "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi veido kopumā 105,697 miljonus eiro, tostarp 2018.gadā bankas likvidācijas izdevumi bija 21,046 miljoni eiro, 2019.gadā - 36,873 miljoni eiro, bet 2020.gadā - 36,386 miljoni eiro.

Pārskats arī liecina, ka 2021.gada 30.aprīlī "ABLV Bank" pieteikto kreditoru prasījumi bija 1,926 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2% mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad pieteiktie kreditoru prasījumi bija 1,966 miljardu eiro apmērā.

"ABLV Bank" kasē un prasībās uz pieprasījumu pret centrālajam bankām aprīļa beigās bija 1,238 miljardi eiro, bankas prasības pret kredītiestādēm bija 437,545 miljoni eiro, pārdošanai turētie ilgtermiņa ieguldījumi veidoja 162,019 miljonus eiro, ieguldījumi radniecīgo un asociēto uzņēmumu pamatkapitālā veidoja 141,458 miljonus eiro, kredītos banka bija izsniegusi 128,236 miljonus eiro, bet ieguldījumi finanšu instrumentos bija 94,059 miljoni eiro.

Kopumā "ABLV Bank" aktīvi šogad 30.aprīlī bija 2,214 miljardu eiro apmērā.

Savukārt bankas kapitāls un rezerves aprīļa beigās bija 230,345 miljoni eiro.

"ABLV Bank" iespējamās saistības aprīļa beigās bija 95 000 eiro apmērā.

Publiskotajā informācijā arī minēts, ka līdz 2021.gada aprīļa beigām vairāk nekā 14 300 bankas bijušo klientu ir atguvuši noguldījumus bankā. Tie galvenokārt ir klienti ar konta atlikumiem līdz 100 000 eiro, kuriem kopumā izmaksāti 450 miljoni eiro no "ABLV Bank" pārskaitītās summas Noguldījumu garantiju fondā.

Tāpat norit darbs ar vairāk nekā 3000 lielāko kontu atlikumu īpašniekiem, kuru kontu atlikumi kopumā veido 1,93 miljardus eiro. Kreditoru prasījumu izmaksas tiek veiktas tikai tad, ja pēc pārbaudes netiek konstatēti normatīvos noteiktie šķēršļi šādu izmaksu veikšanai. Pārbaudes veic bankas nolīgta starptautiska konsultantu komanda no "Ernst & Young", kura līdz 2021.gada aprīļa beigām ir sākusi 2579 kreditoru pārbaudes par kopējo prasījumu kopsummu 1,52 miljardi eiro.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.

"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

"ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņojis, ka nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi "FinCEN".

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

ABLV Bank ASV Banku sektors Eiropas Centrālā banka Finanšu ministrija Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) KNAB Korupcija Ziemeļkoreja
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form