'ABLV' gadījumā klasisks pašlikvidācijas process nenotiks, vēsta LNT
Foto: LETA

"ABLV Bank" gadījuma klasisks pašlikvidācijas process nenotiks, atsaucoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Pētera Putniņa teikto, piektdien vēsta LNT ziņu raidījums.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Raidījums atgādina, ka šobrīd ir ieilgusi FKTK lēmuma pieņemšana par bankas pieteikto pašlikvidāciju – tiek precizētas detaļas, uzraugs saņem arvien jaunas detaļas un pieslīpē pašlikvidācijas plānu.

Jau šobrīd skaidrs, ka vienkāršs pašlikvidācijas process, ka četri "ABLV Bank" izraudzītie likvidatori izpārdos bankas vērtīgos aktīvus, lai netraucēti norēķinātos ar kreditoriem, tas noteikti nebūs, vēsta LNT.

Komisija plāno nodrošināt absolūtu FKTK un neatkarīgu ekspertu kontroli pār procesu.

Putniņš LNT sacīja, ka "tāda klasiska pašlikvidācijas procesa šeit nebūs. Visas tās kontroles, kuras būs jāpiemēro, lai nodrošinātu analīzi par to, vai visas bažas ir noņemtas par naudas atmazgāšanu un tā nauda, kas tiek izmaksāta kreditoriem, patiešām ir tīra, un ka tiešām tie cilvēki drīkst savu naudu saņemt... Tas viss kontroles mehānisms, kas tiks likts virsū uz šīs likvidācijas platformas drīzāk ļauj mums runāt par bankas likvidāciju. Tā ka tas būtu, laikam, pareizais nosaukums".

FKTK gala lēmums būs jāpieņem mēneša laikā pēc tam, kad būs saņemti visi dokumenti.

Jau ziņots, ka bankas pašlikvidācija ir viens no trim Kredītiestāžu likumā paredzētajiem kredītiestādes likvidācijas veidiem, un tā iespējama vien tad, ja kredītiestādei ir pietiekami savi aktīvi kreditoru saistību segšanai, portālam "Delfi" skaidroja KPMG Zvērinātu advokātu biroja vadītāja advokāte Una Petrauska.

Atbilstoši likumam kredītiestādes likvidācija var notikt trīs veidos – jau minētā pašlikvidācija, likvidācija uz tiesas nolēmuma pamata un bankrota gadījumā, kas arī ir uz tiesas nolēmuma pamata, bet jau maksātnespējas procesa ietvaros.

Pirmie divi likvidācijas veidi – pašlikvidācija un uz tiesas nolēmuma pamata – attiecināmi tikai uz gadījumiem, kad kredītiestādei ir pietiekami savi aktīvi kreditoru saistību segšanai, skaidroja Petrauska.

Savukārt likvidācija bankrota gadījumā notiek, ja kredītiestādes maksātnespējas procesa ietvaros tiesa ir pieņēmusi nolēmumu par bankrota procedūras sākšanu, jo kredītiestādes sanācija nav iespējama. Tāda bija situācija AS "Latvijas Krājbanka" gadījumā. Auditorkompānija "KPMG Baltics" ir likvidējamās "Latvijas Krājbankas" administrators.

Visos likvidācijas gadījumos FKTK ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju par likvidācijas procesu, likvidatoram ir pienākums publicēt ikmēneša atskaites par likvidācijas gaitu. Konkrēti termiņi, kādos kredītiestāde likvidējama, likumā nav noteikti.

Petrauska skaidroja, ka likvidācijas procesus, kas sākti ar tiesas nolēmumu, vada no FKTK puses tiesai ieteikts likvidators. Akcionāriem šajā procesā nav nekādas ietekmes. Arī lēmumu par likvidācijas procesa pabeigšanu, kas sākts uz tiesas nolēmuma pamata, pieņem tiesa, kura veic arī procesa uzraudzību, kas nenotiek pašlikvidācijas gadījumā.

Atbilstoši kredītiestāžu likumam pašlikvidācijas gadījumā likvidatoru izraugās un ieceļ kredītiestādes akcionāru sapulce. Ja likvidācijas procesu uzsāktu uz tiesas nolēmuma pamata, likvidatoru izraudzītu FKTK, vadoties no profesionālo organizāciju ieteiktiem kandidātiem, un tie varētu būt vai nu advokāti, vai zvērināti revidenti.

Uz akcionāru izraudzītu likvidatoru šie kritēriji tieši neattiecas, un akcionāri var izraudzīt likvidatoru pēc saviem ieskatiem. Tāpat uz akcionāru ieceltu likvidatoru neattiecas Kredītiestāžu likuma noteikumi par atlīdzības apmēru – tā tiek noteikta ar akcionāru sapulces lēmumu, faktiski vienojoties ar likvidatoru, atzīmēja advokāte.

Neskatoties uz to, ka kredītiestādes akcionāriem ir tiesības pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju un par likvidatora iecelšanu, šī lēmuma spēkā stāšanās ir atkarīga no uzrauga akcepta.

FKTK ir jāiesniedz iesnieguma projekts par pašlikvidāciju un ziņas par iespējamo likvidatoru līdzās citai likumā un uzrauga pieprasītai informācijai par aktīvu pietiekamību saistību dzēšanai.

Attiecīgi uzraugs izvērtē kredītiestādes spēju visu savu saistību dzēšanai likvidācijas procesa gaitā un akceptēs akcionāru lēmumu par pašlikvidāciju un par likvidatora iecelšanu. Savukārt likvidācijas uz tiesas nolēmumu pamata gadījumos tiesā lieta tiek ierosināta un tiesa ieceļ likvidatoru uz sava nolēmuma pamata. Pašlikvidācijas gadījumā tiesā lieta netiek ierosināta.

Petrauska uzsvēra, ka uz visiem likvidatoriem attiecas Kredītiestāžu likuma prasības par neatkarību un reputāciju, kas noteiktas šī likuma 132. pantā. Attiecībā uz likvidatoru maiņu FKTK prerogatīva ir rosināt likvidatora maiņu procesos, kas ierosināti uz tiesas nolēmuma pamata, un to apstiprina tiesas ar savu nolēmumu, savukārt pašlikvidācijas gadījumā šādas tiesības ir akcionāru sapulcei.

Neatkarīgi no likvidatora iecelšanas veida bankas likvidācijas procesu regulē jau minētais Kredītiestāžu likums, tostarp tā noteikumi par administratoru maksātnespējas procesā, ciktāl likums tieši nenosaka citādāk.

Uz tiesas ieceltu likvidatoru attiecas faktiski visi tie paši noteikumi kā uz administratoru maksātnespējas procesā, bet uz akcionāru ieceltu likvidatoru likums attiecina šaurāku šo pienākumu loku.

Kā ziņots, pēc ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) 13. februārī publicētā ziņojuma, kurā tika rosināts noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, bankas darbība tika paralizēta un bankas akcionāri 26. februārī pieņēma lēmumu par bankas pašlikvidāciju.

Banka 5. martā iesniedza uzraugam pašlikvidācijas projektu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

ABLV Bank Baņķieru drāma Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) KPMG Baltics Latvijas Krājbanka Valsts kase
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form