Latvijas Komercbanku asociācija kopumā atbalsta Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu finanšu ministru panākto kompromisa vienošanos par vienotu banku uzraudzības sistēmu, tomēr uzsver, ka būtiski būs daudzi precīzie formulējumi un atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem uzraudzības reālajā ieviešanā, informēja Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace.
"Pašreizējais piedāvājums Latvijas banku nozarei ir pieņemams gan no vienotās uzraudzības ieviešanas mēroga, gan paredzētā lēmumu pieņemšanas mehānisma viedokļa. Tomēr vēl ir daudz neskaidrību, piemēram, jautājumā par grupu uzraudzību gadījumos, ja daļa no grupas ir ārpus eirozonas, kā arī citos gadījumos. Tādēļ būtiski ir redzēt tālākos vienotā uzraudzības mehānisma ieviešanas piedāvājumus," skaidroja Melnace.
Vienoto uzraudzību no 2014.gada marta ir paredzēts sākt ieviest lielajām eirozonas bankām, kas tiktu atlasītas pēc vairākām pazīmēm - aktīvu apjoma absolūtā izteiksmē (30 miljardi eiro) un attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (20% no IKP) un sistēmiskās nozīmības.
Melnace skaidroja, ka uz Latvijas bankām uzraudzība varētu sākt attiekties, ja Latvijā atbilstoši plānotajam no 2014.gada tiks ieviests eiro. Tā kā pēc aktīvu apjoma neviena Latvijas banka nekvalificējas uzraudzībai, teorētiski uzraudzība varētu tikt ieviesta tikai pēc izvēles principa, tas ir, ja Eiropas Centrālā banka (ECB) nolemtu izmantot savas tiesības un izvēlēties ieviest vienoto uzraudzību trim pēc aktīvu apjoma lielākajām bankām.
Ja Latvija 2014.gadā pievienosies eirozonai, tad ECB tiešajai uzraudzībai varētu tikt pakļautas trīs lielākās bankas - "Swedbank", "SEB banka", "Nordea Bank Finland Pls." Latvijas filiāle un, iespējams, arī "ABLV Bank", iepriekš skaidroja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.
"Nordea Bank Finland Pls." Latvijas filiāle šajā sarakstā iekļauta automātiski kā eirozonas bankas filiāle.
Jau ziņots, ka 14.decembrī pēc 14 stundu garām ES finanšu ministri panāca politisku vienošanos par diviem regulu projektiem, kas turpmāk veidos vienotā kredītiestāžu uzraudzības mehānisma tiesisko bāzi. Ministri vienojās par regulu projektiem, ar ko ECB piešķir īpašus uzdevumus saistībā ar kredītiestāžu uzraudzības politiku jeb ECB regulu, kā arī par grozījumiem regulā, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi jeb EBA.
ECB būs arī jāveic plašas uzraudzības aktivitātes attiecībā uz kredītiestādēm eirozonas dalībvalstīs. Lai saglabātu un padziļinātu iekšējo tirgu, arī tās dalībvalstis, kurās valūta nav eiro, būs tiesīgas piedalīties vienotajā kredītiestāžu uzraudzības mehānismā.
Savukārt EBA regulas mērķis ir ieviest izmaiņas EBA regulas prasībās, lai izvairītos no sadrumstalotības iekšējā tirgū pēc vienotā uzraudzības mehānisma izveides.
Finanšu ministrijā skaidro, ka minētie priekšlikumi ir pamats "banku savienības" izveidei, jo bez vienotas uzraudzības mehānisma nākotnē tiek plānots ieviest arī vienotu finansiālas grūtībās nonākušu kredītiestāžu problēmu noregulējuma mehānismu, kura uzdevums būs risināt šo kredītiestāžu restrukturizācijas jautājumus, vienlaikus rūpējoties par to, lai maksimāli tiktu aizsargātas nodokļu maksātāju intereses.
Lai panāktu vienošanos, ES dalībvalstu starpā līdz pēdējam brīdim notika diskusijas par to, lai vienotā kredītiestāžu uzraudzības mehānisma ietvaros nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības gan eirozonas dalībvalstīm, gan arī dalībvalstīm, kas vēl nav eirozonā. Diskusijas norisinājās arī par ECB uzraudzības tvērumu, ievērojot eirozonā esošo kredītiestāžu skaitu - 6000.
Panāktā vienošanās paredz, ka ECB kompetencē būs to vienotā uzraudzības mehānisma dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzība, kas atbildīs diviem kritērijiem, ko veido aktīvu kopapjoms un aktīvu kopapjoma attiecības pret iekšzemes kopproduktu. ECB regulas projekts paredz arī to, ka, nesasniedzot noteikto slieksni, jebkurā gadījumā katras dalībvalsts trīs nozīmīgāko kredītiestāžu uzraudzību veiks ECB.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
