Nekādu kukuļu un Ziemeļkorejas 'nulles tolerances' politikas pārkāpumu – 'ABLV Bank' atbild ASV
Foto: LETA

"ABLV Bank" pērn pievērsa īpašu uzmanību ar Ziemeļkoreju saistītu iespējamu risku novēršanai – tika piesaistīti šīs jomas eksperti no ASV, pilnveidotas bankas procedūras, apmācīti darbinieki, pārtraukta sadarbība ar klientiem, kā arī pasludināta un ievērota "nulles tolerances" politika Ziemeļkorejas jautājumā. Nav pamata ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) pārmetumiem, ka banka pat pēc "nulles tolerances" politikas izziņošanas veikusi ar Ziemeļkoreju saistītus darījumus, atbildes vēstulē FinCEN raksta banka. Tāpat banka noliedz, ka tā būtu devusi kukuļus amatpersonām.

"ABLV Bank" šonedēļ iesniedza FinCEN savus komentārus par februāra vidū publicēto FinCEN ziņojumu, kas rosināja "ABLV Bank" izolēt no ASV finanšu sistēmas, paralizēja bankas darbu un īsā laikā noveda bankas akcionārus līdz lēmumam par kredītiestādes pašlikvidāciju. Banka lūdz ziņojumu atsaukt un nevirzīt apstiprināšanai.

"Nulles tolerances" politika neesot pārkāpta

"ABLV Bank" norāda, ka FinCEN ne ar kādiem pierādījumiem nepamato savu apgalvojumu, ka ABLV veicināja darījumus, kas saistīti ar Ziemeļkoreju, pat pēc tam, kad banka 2017. gada vasarā ieviesa "nulles tolerances" politiku pret Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumiem.

Pēc FinCEN ziņojuma publicēšanas ABLV atkārtoti piesaistījusi ārējo ekspertu uzņēmumu "K2 Intelligence", lai pārskatītu darījumus no 2017. gada jūnija līdz FinCEN paziņojuma datumam. "K2 Intelligence" nekonstatēja nevienu gadījumu, kad banka būtu iesaistījusies darījumos ar personām, kas iekļautas sankciju sarakstos šajā periodā.

Ziemeļkorejas saikņu meklējumi

ABLV vēstulē FinCEN izklāstīts, kā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un pēcāk arī bankas uzmanības lokā nonāca ar Ziemeļkoreju saistītie riski un ko banka darījusi šo risku novēršanai.

Līdz 2017. gada pavasarim ABLV neesot bijis pamata uzskatīt, ka tā pakļauta ar Ziemeļkoreju saistītiem netipiskiem riskiem. Banka neapkalpoja ar Ziemeļkoreju saistītus klientus un kopš 2000. gadu sākuma pārbaudīja darījumus ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles biroja jeb OFAC īpaši norādīto valstspiederīgo sarakstos un veica citus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un sankciju kontroles pasākumus.

Tomēr 2017. gada martā ABLV, tāpat kā vairākas citas Latvijas bankas, tika uzaicinātas uz tikšanos ar FKTK un citām Latvijas valsts amatpersonām un bankām tika uzdots meklēt saikni starp saviem klientiem un Aleksu Caju, pret kuru ASV sākts kriminālprocess par Ziemeļkorejas sankciju pārkāpšanu, kurš nodarbojies ar uzņēmējdarbību Baltijas valstīs un kurš bijis arestēts Tallinā.

Aģentūras LETA arhīva informācija liecina, ka pērn vasarā Latvija pret Taivānas pilsoni Caju Sjaņdaju jeb Aleksu Caju noteica finanšu ierobežojumus par viņa saistību ar Ziemeļkorejas īstenoto kodolprogrammu un politisko režīmu. Tā bija pirmā reize, kad Latvija noteica nacionālās sankcijas. LETA raksta, ka Cajs 2013. gadā tika aizturēts Igaunijā, vēlāk izdots ASV, kur 2015.gadā tika notiesāts uz diviem gadiem cietumā par iekārtu eksportēšanu, neskatoties uz aizliegumu nodarboties ar uzņēmējdarbību ASV. ASV Cajam šādu aizliegumu bija piemērojusi par saistību ar Ziemeļkorejas ieroču iepirkumiem.

ABLV skaidro, ka pērn martā bankām tika uzdots pārbaudīt savus datus un iespējamu saistību ar Caju, taču ABLV neko neesot konstatējusi. Tomēr pēc dažām nedēļām ar ABLV sazinājusies FKTK un paudusi pārliecību par bankas klientu saikni ar Ziemeļkoreju, sniegusi papildu informāciju par konkrētiem klientiem un norādījusi papildu jautājumus, kas bankai jārisina.

Ziemeļkorejas risku apzināšanās

Banka pērn spēra vairākus soļus, lai novērstu iespējamus ar Ziemeļkorejas sankciju pārkāpšanu saistītus riskus. Banka nolīga ārējos ekspertus, pilnveidoja normatīvos dokumentus un procedūras. Veiktas izmaiņas, lai atklātu un novērstu jebkādu saikni ar Ziemeļkoreju, ja tāda tiktu konstatēta, kā arī tika izbeigtas attiecības ar klientiem, kuriem ir kaut netieša saikne ar Ziemeļkoreju.

ABLV sniegtā informācija liecina, ka tā pērn bija nolīgusi divus ārējo ekspertu uzņēmumus - "K2 Intelligence" un "Financial Integrity Network", lai novērtētu FKTK sniegto informāciju par bankas klientiem. "K2 Intelligences" pārbaudīja to klientu darījumus, ko 2017. gada maijā bija norādījusi FKTK un attiecībā uz ko komisija bija paudusi bažas par iespējamu saikni ar Ziemeļkoreju. "K2 Intelligence" secināja, ka neviena OFAC īpaši norādīto valstspiederīgo sarakstā minētā persona nav iesaistīta nevienā FKTK minētajā bankas darījumā.

Vienlaikus piesaistītie eksperti norādīja, ka dažiem ABLV klientiem bijuši darījumi ar personām, kuras atzītas par īpaši norādītājiem valstspiederīgajiem vai ir citādi saistītas ar Ziemeļkoreju, tomēr visi šie darījumi veikti pirms darījumu partneru iekļaušanas īpaši norādīto valstspiederīgo sarakstā.

Savukārt sadarbībā ar "Financial Integrity Network" tika izstrādāta Ziemeļkorejas "nulles tolerances" politika.

ABLV Ziemeļkorejas "nulles tolerances" politika tika pieņemta 2017. gada augustā, kad banka apņēmās neļaut nevienam no bankas klientiem tieši vai netieši izmantot ABLV grupu un tās pakalpojumus Ziemeļkorejas labā. Banka bija apņēmusies konstatēt un novērst jebkuras saiknes ar Ziemeļkoreju, neraugoties uz to, cik tālas tās ir, un pārtraukt attiecības ar klientiem, kuri rada risku, ka banka varētu pārkāpt šīs apņemšanās ievērošanu.

Banka vērš uzmanību, ka pēc Ziemeļkorejas "nulles tolerances" politikas spēkā stāšanās banka pieņēma lēmumus par attiecību pārtraukšanu ar vairāk nekā desmit klientiem, jo tiem tika konstatēta netieša saikne ar Ziemeļkoreju. Banka par šīm saitēm uzzināja no publiski pieejamas informācijas par bankas klientu darījumu partneriem, nevis no klientu darījumiem bankas kontos vai citām darbībā saistībā ar banku. Banka pārtrauca sadarbību ar klientiem, papildināja iekšējos kontroles sarakstus un ziņoja par aizdomīgiem darījumiem, neskatoties uz to, ka nebija gūts apstiprinājums, ka šie klienti pārkāpuši sankcijas.

Banka nodrošināja darbiniekiem apmācības, kas vērstas uz aizsegkompāniju un citu ar Ziemeļkoreju saistītu brīdinājuma faktoru identificēšanu, kā arī spēra citus soļus. Piemēram, izveidots jauns Ziemeļkorejas kontroles saraksts, veikta klientu un to vēsturisko darījumu pārbaude, lai atklātu ar Ziemeļkoreju saistītas darbības, par kurām banka iepriekš nezināja. ABLV sāka izmantot ar ģeogrāfiju un citiem faktoriem saistītas pretlikumīgās finansēšanas tipoloģijas, lai atklātu ar Ziemeļkoreju saistītus darījumus savās pārbaužu sistēmās, piemēram, noteica pārvadājumu izcelsmes ostas Ķīnā, kurām ir liela iespējamība tikt izmantotām pret Ziemeļkoreju noteikto sankciju apiešanā. Šīs darījumu tipoloģijas kļūdaini norādītas FinCEN paziņojumā kā tipoloģijas, kuras ABLV ignorējusi, teikts bankas komentārā FinCEN.

"ABLV Bank" vēstulē arī pauž viedokli, ka FinCEN pārāk plaši skaidro ABLV pienākumu par principa "zini savu klientu" ievērošanu. FinCEN pārmet, ka ABLV nebija pietiekamas izpratnes par bankas klientu partneru darījumiem. Banka secina, ka FinCEN dažos gadījumos vaino banku par darbībām, kas netika veiktas ne bankā, ne ar bankas starpniecību. Bankas pienākums pārzināt tās klientu darījumu partneru darījumus, kuros banka nav iesaistīta, nav paredzēts ne ASV, ne Latvijas tiesību aktos, un šādu pienākumu neparedz arī Finanšu darbības darba grupas (Financial Action Task Force, FATF) publicētie starptautiskie standartu, argumentē "ABLV Bank".

ABLV attiecības ar FKTK

"ABLV Bank" izklāsta, ka pērn Ziemeļkorejas lietā noritēja garš, detalizēts un produktīvs dialogs ar FKTK. "ABLV Bank" sniegusi FKTK informāciju par komisiju interesējošo klientu izpēti, īpašumtiesībām, darījumiem, kā arī ABLV sniegusi FKTK izvērstu prezentāciju par juridiskajiem un faktiskajiem aspektiem saistībā ar FKTK apgalvojumiem.

Bankas un FKTK dialogs noslēdzās pērn novembrī ar administratīvā līguma noslēgšanu. Kā norāda "ABLV Bank", administratīvajā līgumā FKTK secināja, ka ABLV nav neatbilstošas saiknes ar Ziemeļkoreju, banka nav pārkāpusi Eiropas Savienības, Latvijas vai ASV noteiktās sankcijas, kā arī, lai gan FKTK konstatēja trūkumus bankas iekšējā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas kontroles sistēmā, banka jau sākusi šo trūkumu novēršanu un tai par šiem trūkumiem jau bija piemērots naudassods saskaņā ar 2016. gada maijā noslēgto administratīvo līgumu. Tāpēc FKTK secināja, ka ABLV izpildījusi savas saistības, kas izriet no 2016. gada maijā noslēgtā administratīvā līguma.

ABLV nodeva Ziemeļkorejas jautājumu Drošības policijai turpmākai izmeklēšanai.

Banka noliedz kukuļdošanu

ABLV kā pilnībā nepamatotus noraida FinCEN ziņojumā izteiktos apgalvojumus, ka ABLV izmantojusi kukuļošanu, lai ietekmētu Latvijas valsts amatpersonas, cenšoties novērst pret to vērstās tiesiskās darbības un mazināt draudus savai augsta riska darbībai.

ABLV kategoriski noliedz, ka no bankas pārstāvjiem kāds būtu piedāvājis kukuli FKTK vai kādas citas Latvijas valsts iestādes pārstāvim.

Banka vēstulē pauž uzskatu, ka apgalvojums par kukuļošanu ir neloģisks.

ABLV skaidro, ka no 2015. gada līdz 2017. gadam banka uzturēja pastāvīgu dialogu ar FKTK, kā rezultātā 2016. gada maijā un 2017. gada novembrī tika noslēgti administratīvie līgumi. Šo līgumu noslēgšanā bija iesaistītas daudzas personas, un abi šie līgumi tika noslēgti, balstoties uz faktisku pamatojumu.

Lai arī 2017. gada novembrī noslēgtajā administratīvajā līgumā secināts, ka ABLV nav pārkāpusi sankcijas, tomēr līgums noteica vairākus ievērojamus pienākumus, kas bankai jāizpilda līdz 2020. gada gada beigām, tai skaitā arī pienākums ieguldīt 12 miljonus eiro bankas pakalpojumu pārveidē un klientu radītā riska pārvaldībā. Abos līgumos ABLV piekrita uzlabot kontroles sistēmu un samazināt augsta riska darbību apjomu, atzīst banka.

Jau ziņots, ka FKTK kritizēta par to, ka piecas Latvijas bankas Ziemeļkorejas lietā tika sodītas, bet "ABLV Bank" šajā gadījumā netika piemērota soda nauda.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V) februārī raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" pauda sašutumu, ka FKTK nav piemērojusi "ABLV Bank" sodu Ziemeļkorejas lietā, un sacīja, ka būtu nepieciešams visu FKTK lēmumu audits. "Es vienkārši apbrīnoju tos padomes locekļus, kas nenobalsoja par sodu ABLV," toreiz izteicās politiķis.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš iepriekš medijiem skaidroja, ka "ABLV Bank" gadījumā nav pierādījumu par tiešu sankciju pārkāpumu. Tomēr šī lieta netika vienkārši slēgta, bet gan bankai tika uzdots veikt virkni korektīvo pasākumu, tostarp pienākums būtiski samazināt čaulas veidojumu ekspozīciju un ieguldīt būtiskus līdzekļus iekšējās kontroles sistēmu sakārtošanā. Kopā ar tiem pienākumiem, kas bankai tikai uzdoti 2016. gadā noslēgtajā administratīvajā līgumā, bankai līdz 2020. gadam būtu bijis jāiegulda 20 miljoni eiro iekšējās kontroles sistēmu sakārtošanā.

"Latvijā nav otras tādas bankas, kurai no komisijas puses būtu uzlikta tik smaga pienākumu nasta," par "ABLV Bank" sacīja FKTK priekšsēdētājs.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Pēters Putniņš ABLV Bank Ainars Latkovskis Baņķieru drāma Valsts drošības dienests Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Lasāmgabali
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form