Strīdā par Ziemeļkorejas naudas pārskaitījumiem, kas plūdušas caur Latvijas bankām, banka AS "ABLV Bank" uzvarējusi Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), jo bankā netika konstatēti pārkāpumi, par ko varētu piemērot soda naudu, svētdien ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga" (NP).
Jau ziņots, ka vasarā banku uzraugs FKTK paziņoja, ka Latvijas bankas izmantotas Ziemeļkorejas naudas pārskaitījumos. TV3 kļuvis zināms, ka viena no bankām ir uzvarējusi strīdā ar FKTK. Tā pierādījusi, ka pārmetumi par it kā sadarbību ar Ziemeļkorejas atbalstītājiem bijuši vāji un nepārliecinoši. FKTK pārmetis sankciju pārkāpumus pret personām, kas sankciju sarakstos iekļautas pēc uzliktajiem sodiem.
Pirms septiniem gadiem ārvalstu mediji pirmo reizi ziņoja, ka kāda Latvijas banka pieķerta pārskaitot Ziemeļkorejas naudu, atgādina NP. Šajā darījumā kāds ārvalstu uzņēmums mēģinājis Jaunzēlandē pirkt lielopu gaļu, kura bijusi dāvana Ziemeļkorejas amatpersonām par godu līdera Kima Čenuna dzimšanas dienai. Kura bija pieķertā banka, nav zināms, atzīmē NP.
Raidījums atgādina, ka šogad FKTK pat divas reizes sasauca preses pasākumus un atklāja piecas bankas, kas bijušas iesaistītas neatļautos darījumos ar Ziemeļkoreju. FKTK bankām piemēroja arī soda naudu apjomu: "Baltikums" tika sodīta ar 35 575 eiro, "Privatbank" - 35 575 eiro, "Reģionālā investīciju banka sodīta ar 570 364 eiro (tajā skaitā par Ziemeļkoreju), "Norvik banka" - 1 324 667 eiro (tajā skaitā par Ziemeļkoreju), bet "Rietumu banka' ar 1 566 604 eiro (tajā skaitā par Ziemeļkoreju).
NP zināms, ka banku uzraugs FKTK gribēja sodīt vēl arī citas bankas, piemēram, "ABLV". Šī banka FKTK "būtiskos pārkāpumus" spējusi atspēkot un uzraugs no sodīšanas atteicies. 24. novembrī abas puses noslēgušas vienošanos. Līgums arī paredz, ka publiski neviens par notikušo neizteiksies.'
Banka "ABLV" raidījumam atklājusi, ka NP laika posmā no 2016. gada beigām līdz šī gada oktobrim FKTK veica neklātienes mērķa pārbaudi AS "ABLV Bank". Pēc 24. maija pārbaudes FKTK ierosinājusi administratīvo lietu, bet jau 24. novembrī FKTK un AS "ABLV Bank" noslēgusi administratīvo līgumu, kurā vienojusies par administratīvās lietas izbeigšanu.
"Ar administratīvā līguma noslēgšanu ierosinātā lieta izbeigta bez administratīvā akta izdošanas un bez soda naudas vai citu sankciju piemērošanas AS "ABLV Bank". Pārbaudē FKTK nav konstatējusi AS "ABLV Bank" darbībā starptautisko, tajā skaitā, Eiropas Savienības, sankciju vai Latvijas Republikas nacionālo sankciju pārkāpumus vai citus pārkāpumus, par ko varētu tikt piemērots sods," atbildē NP skaidrojusi banka.
Savukārt banku uzraugs interviju NP atteica. Par bankām, kam pārkāpumi atklāti esot ziņoti vasarā un nekā jauna šajā sakarā neesot. Savukārt par bankām, pret kurām bijušas pārbaudes, kas beigušās bez rezultāta, komisija nestāstīs.
Bankas saņēmušas pārmetumu no FKTK, ka tās apkalpojušas Taivānas pilsoni Aleks Tsai. Zināms, ka viņš kā divu kompāniju vadītājs "Trans Merits Co. Ltd " un "Global Interface Company Inc" palīdzējis kādai Ziemeļkorejas firmai naudas pārvedumos, lai attīstītu masu iznīcināšanas ieroču, tajā skaitā kodolieroču un ballistisko raķešu programas. Naudas pārskaitījumiem izmantota vairāku uzņēmumu ķēde, norāda raidījums.
NP atgādina, ka Aleks Tsai tika arestēts 2013. gadā Igaunijas galvaspilsētā Tallinā un izdots sodīšanai ASV. Tur viņam tika piespriesti divi gadi cietumā.
Laikā, kad šaubīgie pārskaitījumi caur bankām Latvijā notika, šī cilvēka vārda sankciju sarakstos nemaz nav bijis, atzīmē raidījums. Un viņa vārds Latvijas sankciju listē ar premjera un ārlietu ministra akceptu iekļauts vien šī gada 25. jūlijā. Tomēr FKTK sodu tik un tā centies par šo pārkāpumu bankām piemērot ar atpakaļejošu datumu, ziņo NP.
"Norvik" banka piespriesto sodu samaksāja. Tā apgalvo, ka bankā daudz kas mainīts un uzlabots. Lai Ziemeļkorejas izmantotās sarežģītas shēmas naudas pārskaitījumiem varētu atklāt.
Šonedēļ inspicēt bankas Latvijā bija ieradies agrākais ASV Finanšu ministrijas un Valsts kases darbinieks Daniels Glasers. Viņš nodarbojies ar terorisma finansēšanas un naudas atmazgāšanas apkarošanu. Šobrīd Glasers strādā firmā, kas palīdz ASV valdībai un bankām pasaulē apkarot netīro naudu. "Pašsaprotami un pamatoti, ka Latvijas bankas veic darījumus ar klientiem Ķīnā, Krievijā un Āzijas dienvidaustrumos. Kad jūs veicat šāda veida darījumus, jūs sevi pakļaujat riskam. Tas nenozīmē, ka jums šādi nevajadzētu rīkoties. Bet bankām Latvijā ir jābūt ļoti, ļoti pārliecinātām un ļoti modrām," pauda Glasers. Viņš arī atzina, ka Latvijas bankas kļuvušas modrākas pret apdraudējumiem, ar ko tās saskaras, kā arī veic efektīvas funkcijas, lai sevi pasargātu.
Komercbanku asociācija uzskata, ka Latvijā līdz 2015. gadam bankas bijušas pārāk atvērtas riskantiem ārvalstu klientiem. Tāpat slikti strādājuši arī banku uzraugi un policija, kas nav rūpējušies, lai ziņas par šaubīgajiem klientiem varētu pilnvērtīgi un "uz karstām pēdām" iegūt no ārvalstu dienestiem un pasaules lielākajām bankām, atzīmē NP. Uz šādu trūkumu norādīja arī vairākas NP aptaujātās bankas, kas saņēma FKTK sodus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
