Aizliegums ieņemt amatus jau piemērots 1844 komercsabiedrību valdes locekļiem
Foto: PantherMedia/Scanpix

Kopš pērnā gada 1.janvāra, kad spēkā stājās likuma normas, kas ļauj ēnu ekonomikas darboņiem atņemt tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās, šāds papildsods jau piemērots 1844 komercsabiedrību valdes locekļiem.

To otrdien, 20.maijā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis.

Saskaņā ar Finanšu policijas apkopoto informāciju pēdējos gados VID aktīvi liek lietā iespējas pret aizdomīgu darījumu īstenotājiem vērst dažādus ierobežojumus. Tā, piemēram, kopš 2012. gada oktobra, kad VID piešķirtas tiesības apturēt komercsabiedrību saimniecisko darbību, ir pieņemti 15 778 lēmumi par saimnieciskās darbības apturēšanu. Šogad vien VID pieņēmusi 7829 lēmumus par saimnieciskās darbības izbeigšanu, bet fizisko personu riska personu reģistrā iekļauti 957 cilvēki.

Riska adreses statuss, savukārt, ir piešķirts 80 juridiskām adresēm. Šādu statusu noteiktām adresēm var piešķirt kopš 2012. gada jūnija. Turklāt, apkarojot finanšu noziegumus, biežāk tiek likta lietā arī iespēja arestēt iespējamo noziedznieku kustamos un nekustamos īpašumus – pērn vien arestēti 150 transportlīdzekļi un 162 nekustamie īpašumi, kas ir krietni vairāk nekā 2012. gadā, kad arestēti tika attiecīgi 86 transportlīdzekļi un 94 nekustamie īpašumi.

Čerņeckis, stāstot deputātiem par Finanšu policijas darba aktualitātēm, atzīmēja, ka īpaša uzmanība tagad tiek pievērsta būvniecības nozarei. Atbilstoši pagājušajā nedēļā publiskotā Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījuma "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.-2013." Datiem, ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecības nozarē ir krasi pieaudzis, sasniedzot 45,3%. VID ģenerāldirektora vietnieks gan nevarēja atbildēt uz jautājumu, vai ēnu ekonomikas pieaugumu būvniecībā varētu būt sekmējusi tā dēvētā reversā pievienotās vērtības nodokļa ieviešana.

Finanšu policijai arīdzan esot radušās aizdomas, ka Latvijā plaukst kases aparātu datu sagrozīšana, kas notiek ar mērķi iegūt skaidras naudas līdzekļus aplokšņu algu izmaksai. Nodokļu nemaksāšanas apkarotājiem radies pieņēmums, ka manipulācijās ar kases aparātos fiksēto darījumu uzrādīšanu kontrolējošajām iestādēm ir iesaistītas arī firmas, kas apkalpo kases aparātus, tomēr pagaidām nav izdevies atrast apstiprinājumu šīm aizdomām.

Ekspremjers Valdis Dombrovskis (V) iespējas manipulēt ar kases aparātu datiem ieteic apkarot, izmantojot Horvātijas pieredzi – tur visi valstī reģistrētie kases aparāti esot saslēgti vienotā sistēmā, kas katram darījumam piešķir unikālu numuru, tādējādi nodrošinot Horvātijas nodokļu administrācijai iespējas pārliecināties, ka komersants šo darījumu ir uzrādījis, aprēķinot budžetā maksājamos nodokļus.

Tags

Baltija Ēnu ekonomika Finanšu policija Horvātija Saeima Valdis Dombrovskis VID

Comment Form